Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Kārķos kā bišu stropā

Inga Karpova

2011. gada 29. aprīlis 16:59

1929
Kārķos kā bišu stropā

Kārķu pagasta centrs atgādināja rosīgu bišu stropu, jo šeit norisinājās tradicionālās - jau astotās pēc kārtas - "Meža dienas".

To ideju autore un pasākuma rīkotāja Kārķu pagasta pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Sandra Pilskalne uzskata, ka tie, kuriem ir zelts vai nafta, lai to rok un iegūst, bet Latvijas, tostarp Kārķu, bagātība ir neaprakstāmi skaistā daba, kas jālolo un jāsargā.

Katru gadu aprīlī kārķēnieši rosās kā čaklas skudras un spēj pagastā atrast arvien jaunas vietas, kuras sakopt un izdaiļot. Šopavasar pie pamatskolas top jauns ābeļdārzs, kur plecu pie pleca strādā ne vien skolēni, bet arī vecāka gadagājuma cilvēki. Lai jaunais dārzs nestu saldus augļus, Valkas pagasta zemnieku saimniecības "Luternieki" īpašniece Iveta Markova demonstrēja, kā pareizi kociņus iestādīt, nogriezt tiem galotni un nokniebt nevajadzīgos pumpurus, lai pareizi veidotos ābeles vainags.

Turpat netālu no jaunajām punduršķirņu ābelītēm čaklie darbarūķi iestādīja arī pīlādžus un krīklīšus. Dārza veidošanas darbos piedalījās arī Boriss Šostaks. Sirmais vīrs atzīst, ka viņš nav gudrās skolās sūtīts, bet ir dzīves pieredze, kas palīdz rosīties dārzā. Turpat netālu 5. klases skolniece Elza Zirne cītīgi dūra lāpstu mēslu kaudzē. Tas neesot ne smags, ne nepatīkams darbs, jo lauku bērni esot pieraduši pie mēslu smaržas.

"Ziemeļlatvijai" ieskatījās gandrīz visos objektos un redzēja, ka talcinieki, galvu nepacēluši, mežā stādīja eglītes, pie baznīcas ierīkoja puķu dobi. To nosauca tās kompozīcijas autores - Sandras Zālītes - vārdā. Netālu no baltās baznīcas aug varena egle, kurā pamanījās uzrāpties pūču eksperts Jānis Pērle. Ar drosmīgā un bezbailīgā vides speciālista palīdzību piecos kokos šiem skaistajiem putniem ierīkoja jaunas mājas.

Pēc strādāšanas gandrīz 200 talcinieku mielojās ar karstu zupu, pelēkiem zirņiem ar speķi grupas "Andrejs un draugi" spēlētās mūzikas pavadījumā. Daži jau gribēja mesties deju virpulī, tomēr nedaudz traucēja iedzimtā latviešu kautrība. Šis sīkums gan nemaz nesabojāja pasākuma kopējo patīkamo un iedvesmojošo gaisotni cerībā, ka šī tradīcija Kārķos nekad nebeigsies.