Neriskē un nededzini kūlu!

2011. gada 28. aprīlis 19:03

2182

Bijušā Valkas rajona teritorijā šopavasar ne reizi vien zilās liesmās deguši īpašumi. Aizvadītajās brīvdienās Latvijā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki dzēsa 324 kūlas ugunsgrēkus. Līdz ar silto laiku palielinājies kūlas dedzināšanas risks. Ik pavasari valstī kūlas dedzināšana ir kā sērga vai slikta tradīcija, ko joprojām nav izdevies izskaust.

Šopavasar kūlas dedzināšana radījusi ne vien lielus mantiskos zaudējumus, bet arī atstājusi ietekmi uz cilvēku veselību. Vidzemes reģiona policijas pārvalde (VRPP) no ārstniecības iestādes saņēmusi informāciju, ka 22. aprīlī pulksten 12 Brantu pagastā kūlas degšanas laikā muguras un labās rokas apdegumus guva desmit gadus veca meitene.

Negadījums noticis brīdī, kad bērns piegāja pie ugunskura, kuru dedzināja kaimiņiene. Kā stāsta VRPP vecākā inspektore Dace Jukāma, meitene atrodas Valsts apdegumu centrā Rīgā. Policija par šo gadījumu nav saņēmusi iesniegumu. Šobrīd notiek lietas materiālu pārbaude un tiks lemts par kriminālprocesa uzsākšanu.

Nepadomā par sekāmSmilteniete Dzintra nosoda kūlas dedzinātājus. Viņa šos cilvēkus raksturo kā neapzinīgus un slinkus. "Pati dzīvoju pilsētā, bet, braucot uz Rīgu, esmu novērojusi, ka daudzi īpašumi ir nekopti, zeme neapstrādāta. Manuprāt, tas ir lielākais iemesls, kāpēc cilvēki dedzina pērno zāli. Laukos daudzas mājas ir pamestas. Daudzi aizbrauc projām, bet jaunie uz laukiem nenāk. Situācija ir ļoti slikta," saka "Ziemeļlatvijas" uzrunātā sieviete.

Grundzāles pagasta Vizlas iedzīvotājs Juris Kuļevskis novērojis pretējo. "Kas tik kādreiz nenotika. No Rīgas uz Grundzāli pārcēlos pirms 21 gada. Tolaik kūlas dedzināšana bija kā likums. Pagastā dedzināja masveidā, tik spēju klausīties kā ugunsdzēsēju mašīnu sirēnas gaudo. Šogad ne reizi neesmu redzējis kūlas ugunsgrēkus. Cilvēku vispār ir mazāk, bet daudzi kļūst apzinīgāki, viena daļa apstrādā laukus, izmantojot Eiropas naudu. Pats kūlu nededzinu. Man ir 17 hektāru liels īpašums, kuru izīrēju vienam lauksaimniekam. Viss ir tīrs un smuks," stāsta J. Kuļevskis.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Smiltenes posteņa komandieris Jānis Šepters ir gandarīts, jo notiekošais liek domāt, ka iedzīvotāji pēdējo gadu laikā, it īpaši mūsu pusē tomēr kļuvuši apzinīgāki.

Situācija - apmierinoša"Izsaukumi uz kūlas ugunsgrēkiem, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir maz. Visā bijušā Valkas rajona teritorijā reģistrēti nedaudz vairāk kā desmit pērnās zāles dedzināšanas gadījumu, tāpēc situācija vērtējama apmierinoši. Smiltenes novadā aprīlī bija divi meža ugunsgrēki. Grundzāles pagastā dega meža jaunaudze divu hektāru platībā, bet Smiltenē, Zaķu ielā, - meža zemsedze divsimt kvadrātmetru platībā," stāsta J. Šepters.

Viņš ikvienu aicina aizdomāties par sekām un saprast, ka nedrīkst dedzināt pērno zāli. Vidzemē reģistrēti gadījumi, kad kūlas ugunsgrēka laikā nodeguši vairāki šķūnīši, dārza mājiņas un citas ēkas. Iepriekšējo gadu pieredze Latvijā liecina, ka šo ugunsgrēku iznākums prasījis arī cilvēku dzīvības.

Soda ne tikai dedzinātājusLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss noteic, ka fiziskām personām par kūlas dedzināšanu var uzlikt naudas sodu no divsimt līdz piecsimt latiem vai arī vainīgajai personai var tikt piemērots administratīvais arests līdz 15 diennaktīm. Savukārt juridiskām personām - no divsimt līdz tūkstoš latiem.

Nereti vainīgos pērnās zāles dedzinātājus neizdodas notvert, tāpēc daudzreiz tiek sodīti neapstrādātās zemes īpašnieki, kuru teritorijā konstatēta kūlas degšana. Sods, kāds pienākas zemes īpašniekiem, ir: fiziskām personām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām - no piecsimt līdz divtūkstoš.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Neriskē un nededzini kūlu!

Kategorijas