Ļausim, lai Viņš salabo to, ko cilvēks ir sabojājis

2011. gada 21. aprīlis 08:16

1667

Ļausim, lai Viņš salabo to, ko cilvēks ir sabojājis

Lieldienas ievada Klusā nedēļa ar Pūpolu svētdienu, Zaļo ceturtdienu, Lielo piektdienu, Kluso sestdienu, kurai seko Lieldienas. Katrai dienai ir īpaša nozīme.

Zaļā ceturtdienaZaļā ceturtdiena daudzviet tiek saukta par Svēto ceturtdienu jeb Lielo ceturtdienu, un kristieši šajā dienā atzīmē Svētā vakarēdiena rašanos, jo kā vēsta Bībele, Jēzus ar saviem mācekļiem ieturēja pēdējo maltīti, daloties maizē un vīnā. Baznīcā šis rituāls iemantojis īpašu nozīmi.

Kāpēc pie mums šo dienu sauc tieši par Zaļo ceturtdienu, nav īsti skaidrs, taču garīdznieki apgalvo, ka tam nav nekāda saistība ne ar zaļo cerību krāsu, ne ar tautas ticējumu, ka šajā dienā neko nedrīkst mājās nest, kas noplūkts dabā.

Lielā piektdienaDiena, kad Jēzus tiek sists krustā. Jēzus ir apsmiets un nozākāts, tuvāko draugu nodots. Ar ērkšķu vainagu - jaunās ķēnišķības simbolu - galvā viņš dodas uz Golgatas kalnu, kas atradās mazliet ārpus Jeruzalemes, nesdams savu krustu.

Jēzus krusta ciešanu laikā visapkārt satumst, droši vien to var dēvēt par cīņu ar ļauno - caur savām ciešanām Jēzus taču atbrīvo visu cilvēci no grēka varas. Šinī dienā valdošā ir violetā, ciešanu krāsa. Lielajā piektdienā tradicionāli notiek arī tā sauktie Krusta ceļa gājieni, kas, pieminot Jēzus krusta ceļu, pulcina kopā ticīgos no dažādām konfesijām, lai kopīgi nožēlotu grēkus un vienotos lūgšanās.

Lielajā piektdienā, baznīcas tērpjas melnā krāsā, tiek izdzēsti kroņlukturi, dziesmas skan bez pavadījuma. Katrā draudzē šīs tradīcijas gan atšķiras, jo tās ir cilvēku pašu noteiktas.

Lielā piektdiena - ciešanu laiks - ir nešķirami saistīta ar krustu. Krustā sistais Jēzus ir cilvēku vardarbības upuris. Viņa asiņainajam nāvessodam vajadzēja iedarboties atbaidoši un parādīt cilvēkiem Jēzus bezspēcību, kurš palīdzēja citiem, bet pats sev palīdzēt nespēja.

Klusā sestdienaPati klusākā no visām Klusās nedēļas dienām. Diena, kad mūsu kungs Kristus dusēja kapā. Viņa mācekļi bija bailēs aizbēguši. Kristus kapam aizvelts liels akmens priekšā.Baznīcas šai dienā ir tērpušās melnā. Neskan ērģeles, un klusē zvani. Pēc pusnakts tiek iedegtas visas ugunis, jo sākas gaišie Lieldienu jeb Kunga Kristus augšāmcelšanās svētki.

Pirmo reizi ValkāValkas luterāņu dievnamā notiks nakts vigīlija. Lieldienu nakts ir pāriešanas nakts no nāves dzīvībā. Tā ir būtiskākā nakts, kādu cilvēce ir piedzīvojusi. Tādēļ Kristus draudze to sagaida, dievnamā svinot Lieldienu vigīliju.

Vigīlija ir vārds no latīņu valodas un nozīmē - būt nomodā. Uz šo naktssardzi simboliskā veidā norāda Lieldienu nakts ugunskurs, kurš ārā pie baznīcas tiek aizdedzināts pirms dievkalpojuma sākuma. Latvijā šī tradīcija ir ienākusi salīdzinoši nesen. Kā atzīst Valkas draudzes priekšniece Anna Dreimane, viņa īsti nezinot, kā ieviesās šī tradīcija, jo Bībelē sacīts, ka sievas saullēktā devās pie Jēzus kapa.

Vigīlija Valkā notiks pirmo reizi. Tieši pēc pusnakts no sestdienas uz svētdienu dievnamā ienesīs Lielo Lieldienu sveci, iededzinās mazās sveces, viss kļūs gaišs un skanēs mūzika. Altāris no melnās noskaņas pārtaps baltā. Tas būs vizuāli aizraujošs rituāls.

Tas jums sagādās prieku"Ziemeļlatvijas" lasītājiem īpašu uzrunu ir sagatavojis mācītājs Ģirts Kalniņš."Pasaule šodien runā par zemestrīcēm, kas nes postu, ciešanas un nāvi. Neizpratnē un atbildes gaidot, mūsu skati ir pievērsti debesīm - kādēļ Dievs to pieļauj? Arī Lieldienu rīts runā par zemestrīci, bet ne par bēdām un nāvi, bet daudz vairāk par prieku, jo Tas, kuru meklē, nav miris, Viņš ir augšāmcēlies.

Kristus ir augšāmcēlies patiesi, patiesi. Gribētu novēlēt valcēniešiem, lai katrs viens no mums šajās Lieldienās ir kaut nedaudz satricināts. Lai Lieldienu sirds zemestrīce ļautu pacelt skatus no ierastā, ikdienišķā, zemišķā.

Atļausim, eņģelim noņemt akmeņus arī no mūsu sirds durvīm, lai augšāmceltais varētu arī mums pavēstīt, ka nāve ir aprīta uzvarā, ka Viņa ciešanas un krusts sniedz mums dzīvību. Visas nelaimes, slimības, posts un nāve, pasaulē ir ienākušas cilvēku grēka dēļ.

Tādēļ atļausim, lai Viņš salabo to, ko cilvēks ir sabojājis. Kristus ir ne tikai ceļš pie Tēva, bet arī pie otra cilvēka, pie Dieva dotās īstenības. Tur, kur cilvēki pulcējās ap Viņa vārdu, tur ir miers, mīlestība, piedošana un Viņš pats. Atzīstiet šo patiesību un tā jums sagādās prieku šajās Lieldienās."

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Ļausim, lai Viņš salabo to, ko cilvēks ir sabojājis

Kategorijas