Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Logo

Zvārtaviete Marita Treijere – stāsta par dzīvi laukos un par novada domes deputātes lomu savā dzīvē

Inga Karpova
Noderīgi

2011. gada 16. aprīlis 07:28

4337
Zvārtaviete Marita Treijere – stāsta par dzīvi laukos un par novada domes deputātes lomu savā dzīvē

Atklāti sakot, līdz šim novada domes deputāti Maritu Treijeri vēl nekad nebijām intervējuši. Apmeklējot novada domes sēdes, ievēroju, ka viņa vienmēr korekti uzdot jautājumus gadījumos, ja ir kas neskaidrs, bet nekad nav iesaistījusies bezjēdzīgos strīdos un ar replikām aizvainojusi pārējos. sarunā atklājas viņas īstā būtība

Šķiet, ka balsojumos deputāte balso tikai pēc savas pārliecības, cenšoties neietekmēties no citu emocijām. Atzīšos, esmu viņu ievērojusi arī kā gaumīgi ģērbtu sievieti, kurai gandrīz vienmēr pie žaketes atloka ir kāda interesanta broša vai piespraude.Diezgan ieturēta sieviete, bet sarunā atklājas viņas īstā būtība - labsirdība, izpalīdzība un vēlme ieklausīties un izprast citus cilvēkus.

 

Slavē dažus kolēģus

Uz interviju redakcijā M. Treijere ierodas no Sociālo lietu un Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdes. Viņa atzīst, ka šie jautājumi viņai sirdij ir tuvāki. Deputāte slavē savus kolēģus - Mārīti Magoni, Ernu Pormeisteri un Valdi Šaicānu - par to, ka viņi saprotami izskaidro visus jautājumus.

Savukārt V. Šaicāns kā izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītājs visus komitejas locekļus rosina uz diskusiju un tikai pēc tam deputāti pieņem lēmumus. M. Treijere uzskata, ka īstā vietā ir M. Magone, kura ne tikai pārzina sociālos jautājumus, bet labi zina cilvēkus pat pagastos, kuriem tiešām nepieciešama palīdzība.

Pašvaldības vēlēšanās viņa startēja no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta. M. Treijere saņēma zvārtaviešu uzticību pievilkto plusu veidā. Deputāte pieļauj, ka cilvēki viņu iepazinuši jau sekretāres darbā. M. Treijere ir no tiem cilvēkiem, kuri uzskata, ka vispirms iedzīvotājs ir mierīgi jāuzklausa un tad jāmēģina palīdzēt atrisināt problēmas.

Reizēm nācies dzirdēt arī klaigas un lamas, bet viņa necenšas atdarīt ar to pašu. Reizēm labāk paklusēt, ļaut cilvēkam izkliegties un tad mierīgi censties izrunāties. Līdzīgi ir arī ar deputātes pienākumiem, vispirms M. Treijere uzmanīgi iepazīstas ar izskatāmo jautājumu, komitejās izdiskutē un tad seko balsojums.

 

Dzīve novada nomalē - klusāka un mierīgāka

M. Treijeri kopš dzimšanas ir zvārtaviete, pabeigusi Ozolu skolu. Savukārt vidējo izglītību ieguvusi Gaujienas vidusskolā. Pēc studijām Jelgavā atgriezusies savā dzimtajā vietā - tēva mājās - un sākusi strādāt toreizējā pagasta padomē par sekretāri. Viņa atzīst, ka zvārtavieši dzīvo pašā novada nomalē, tāpēc dzīve pagastā norit klusāk un mierīgāk.

Laukos, katrs cenšas ķepuroties, kā nu prot. Katastrofāli trūkst darba vietu, uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt, cik cilvēkiem Zvārtavā ir atalgots darbs. Vietējie, īpaši vecie cilvēki, ļoti izjūt feldšerpunkta trūkumu. Ģimenes ārsts pie pacientiem ierodas tikai reizi divās nedēļās.

M. Treijere atzīst, ka laukos var izdzīvot tie, kuriem ir savs braucamais, tāpēc kaimiņi kooperējas, lai tiktu uz pilsētas veikaliem vai arī nokārtot kādas darīšanas. Zinot, ka M. Treijerei bieži jābrauc uz Valku, reizēm viņai lūdz atvest medikamentus vai nokārtot kādu lietu. Deputāte savējiem nekad neatsaka.

Izveidojoties novadam, pagasta pārvaldē vairs nevar nokārtot lietas, kas saistītas ar bērna piedzimšanu vai tuvinieka aiziešanu mūžībā. Lai reģistrētu bērnu vai nāves gadījumu, zvārtaviešiem ir jādodas uz novada centru - Valku, bet autobusi kursē tikai divas reizes nedēļā.

Šajās dienās zvārtavieši nejauši uzzināja, ka viņiem grasās atņemt autobusu maršrutā Rīga - Gaujiena, tāpēc uz karstām pēdām vietējā veikalā noorganizēja parakstu vākšanu ar lūgumu neatstāt viņus bez iespējas aizbraukt tur, kur nepieciešams. Dažu dienu laikā izdevās savākt gandrīz simts iedzīvotāju parakstu. Par šo problēmu ir informēta arī novada vadība. Savukārt pašvaldība rakstīs vēstuli Vidzemes plānošanas reģionam.

M. Treijere šo aktivitāti uzskata par pozitīvu darbību savas deputātes darbā. Viņa uzskata, ka novada domē ir jābūt vismaz vienam pārstāvim no pagasta, lai varētu cilvēkus ātrāk informēt par pieņemtajiem lēmumiem, kā arī aizstāvēt sava pagasta intereses.

Izkustina kā lāčus no migas

Tomēr, neskatoties uz ikdienas rutīnu un dzīves tumšajām pusēm, Zvārtavā ir atdzimusi vietējās kultūras dzīves aktivitātes. Pagastā darbu uzsākusi tautas nama vadītāja Dagnija Pakalne, kura spējusi zvārtaviešus kā tādus lāčus pēc dziļā ziemas miega izkustināt no savām migām.

Klubā darbojas sieviešu vokālais ansamblis, līnijdeju pulciņš, kā arī dramatiskais kolektīvs. Nav nekāds noslēpums, ka visos laikos aktīvākā dzīves pozīcijā ir nostājušās sievietes. Kārtējo reizi to pierāda arī zvārtavietes, bet M. Treijere patiesi priecājas, ka dramatiskajā kolektīvā iesaistījušies arī trīs vīrieši, tostarp arī pagasta pārvaldes vadītājs Raitis Priede.

Zvārtavieši pēc rakstnieces Monikas Zīles darba iestudējuši lugu "Savedējs", kuru izrāda arī citos novada pagastos. Deputāte novērojusi, ka vietējie labprāt nāk uz pagasta pašdarbnieku koncertiem. Tie Zvārtavā tiešām esot kupli apmeklēti.

M. Treijere ir pārliecināta, ka šajā krīzes laikā cilvēki ne tikai grib izkustēties no mājām, bet vairāk sāk strādāt ar rokām. Aizvadītā gada vasarā M. Treijere ar dažām domubiedrenēm Vijciemā apmeklēja lauku sieviešu konferenci, kurā guva idejas par dzīves izdaiļošanu, kā arī iemācījās vairākas interesantas prasmes, veidot auduma puķes, lakatus.

Divām zvārtavietēm šīs prasmes noderējušas, lai uzsāktu darboties kā pašnodarbinātās personas un nopelnīt kādu latu. Savukārt, satiekoties mēģinājumos, sievas apmainās ar receptēm, prasmēm un tad visas kopā izmēģina, kas no tā sanāks. Lai cilvēkiem būtu kur satikties, drīzumā pagasta pārvaldē būs iekārtota telpa, kur varēs pulcēties ne tikai skolēni, bet dažādas interešu grupas, piemēram, zolītes spēlmaņi. M. Treijere uzskata, ka ir jādara viss, lai cilvēki laukos nejustos pamesti un vieni, tāpēc arī radīta iespēja šāda centra izveidei.

Kategorijas

Kategorijas