Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Iemītnieki maksās nedaudz vairāk

Inga Karpova

2011. gada 6. aprīlis 14:11

1513
Iemītnieki maksās nedaudz vairāk

Lai gan Valkas sociālās aprūpes nama iemītniekiem izdevumi palielinās, tomēr viņi par dzīvi nesūdzas

"Duksi, kur tu spruksi!" tā, jokojot par to, ka šomēnes par savu istabiņu jāmaksā pieci lati vairāk, atbild ilggadējā Valkas sociālās aprūpes nama iemītniece Vilma Ķīkule.  

Iestādes vadītāja Eleonora Bērziņa skaidro, ka pēdējo reizi pakalpojumu cenas mainījās pirms diviem gadiem. Maksa par dzīvošanu bija jāpārskata, jo šo divu gadu laikā jau divas reizes palielinājies pievienotās vērtības nodoklis, cēlušās cenas arī maksai par elektrību.

Sadārdzinās visi pakalpojumi Novada domes deputāti marta sēdē apstiprināja jaunos - paaugstinātos - klientu maksājumu tarifus. No 1. aprīļa par dzīvošanu vienvietīgā istabā ziemas mēnešos (no 1. oktobra līdz 30. aprīlim) būs jāmaksā 55 lati līdzšinējo 50 latu vietā. Savukārt vasaras periodā (no 1. maija līdz 30. septembrim) - 45 lati līdzšinējo 40 latu vietā.

Ja divvietīgā istabā dzīvo divas personas, tad katrs maksā 40 latus ziemas mēnešos, bet vasaras periodā - 35 latus. Savukārt maksa dzīvoklī ar sanitāro mezglu un virtuvi ziemas mēnešos noteikta 80 lati mēnesī, bet vasaras periodā - 70 lati mēnesī. Gadījumā, ja nama iemītnieks pensijā saņem mazāk par 50 latiem, tad par dzīvošanu ir noteikta minimālā samaksa - 20 lati mēnesī.

Turpmāk iemītniekiem vairāk būs jāmaksā arī par veļas izmazgāšanu. Viena reize piecu kilogramu drēbju izmazgāšana maksās trīs lati. Savukārt par dušas izmantošanu būs jāšķiras no diviem latiem. E. Bērziņa piebilst, ka šo pakalpojumu divas reizes mēnesī izmanto personas ar novada Sociālā dienesta norīkojumu. To saņem tās trūcīgās un mazturīgās personas, kurām nav iespējas mājas nomazgāties.

Darbu uzsāk otra aprūpētājaPašlaik namā mitinās 31 iemītnieks. No tiem 11 ir uz pilnu aprūpi. Tas nozīmē, ka šie cilvēki veselības dēļ vairs nespēj sevi apkopt un parūpēties, tāpēc iestādē šomēnes darbu uzsāka otra aprūpētāja. E. Bērziņa ir gandarīta, ka jaunā darbiniece iemaņas un praksi ieguva, pirms tam strādājot tā saucamajā simtlatnieku programmā.

Aprunājoties ar V. Ķīkuli, kura namā dzīvo jau sesto gadu, sirmgalve teic, ka nav vērts satraukties par dzīves dārdzību, jo kur tad citur dzīvos? Lai gan pensionārei ir vāja redze, viņa cenšas izlasīt vismaz vietējo laikrakstu "Ziemeļlatvija", kurā raksta arī par cenu celšanos visās jomās.

Pensionāre slavē nama darbiniekus, jo viņi palīdz sagādāt produktus un zāles. Lai gan Vilmas tante ir invalīde, jo pirms kāda laika viņai bija jānoņem viena kāja, viņa pati šiverē pa savu glīti iekārtoto un tīro istabu. Viņa pati gribot kustēties un sevi apkopt, izvārīt zupu, lai tikai neiesūnotu.