Pagalmu būšana

2005. gada 14. februāris 00:00

Dzīvoju daudzdzīvokļu mājā, tamdēļ neatņemama manas bērnības sastāvdaļa ir pagalms. Kā tik tur nebija – šūpoles, stieņi, smilšu kaste, basketbola grozs. Katrs pagalms Rīgas un Limbažu ielā mazliet atšķīrās, taču tā bija vieta, kur vasarās līdz pat vēlam vakaram notika bērnu rosība. Tolaik pagalms nebija caurbraucams, tāpēc arī drošāks.
Šomēnes savai skolniecei iegādājos skrejriteni un ķiveri – tā bija viņas vēlēšanās dzimšanas dienā. Norēķinoties par precēm, veikala pārdevējs deva norādījumus un ieteikumus, kur labāk braukt ar skrejriteni un kur ne. Tad aizdomājos, jā, mums Smiltenē ir skaisti izbūvētas ielas, ir veloceliņi. Prasīsiet, kāda tam saistība ar pagalmiem?
Dzīvoju blakus bērnudārzam “Pīlādzītis”. Kad to cēla, Rīgas ielas 8. nama pagalms kļuva caurbraucams, bet, kad rekonstruēja Rīgas ielu, otrpus ielai iedzīvotājiem vairs nav iespējas novietot transportlīdzekļus. Kopš pašvaldības uzliktajiem ierobežojumiem, mašīnas nedrīkst novietot stāvēšanai arī bērnudārza laukumā. Rezultāts šobrīd tāds – visapkārt mājai novietotas mašīnas, turklāt pagalmā un nama sānos tās jau atrodas zaļajā zonā, kas vispār ir aizliegts. Bet citu variantu nav. Var saprast auto īpašniekus, jo ne visiem ir garāža. Un tomēr, kas notiks siltā laikā, kad viens pēc otra pagalmos sāks parādīties bērni, kuri savu brīvo laiku vēlas pavadīt svaigā gaisā. Tas, starp citu, arī ir vienīgais, kas pagalmos palicis no manas bērnības laika. Diemžēl. Tuvojas pašvaldību vēlēšanas, tāpēc tā vietā, lai solītu zvaigznes no debesīm, ir vērts pirms tam ķerties klāt reāliem darbiem.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Pagalmu būšana

Kategorijas