Reizēm ir tikai jāvēlas

2013. gada 15. marts 00:00

129

Kādā ziemas dienā Bilskas pagasta Birzuļu bibliotēkā ienāca pensionārs Broņislavs Pundurs. Erudītais un zinātkārais vīrietis bibliotekārei Vijai Meisterei lūdza, vai viņa varētu palīdzēt apgūt datorprasmes, jo vēloties iegādāties datoru.

Broņislava ierosmē tapušas bezmaksas apmācības, kurās savas zināšanas bibliotēkas apmeklētājiem nodod tās vadītāja.
“Piekritu nešauboties! Ja reiz es protu, tad varu savas zināšanas tālāk nodot citiem. Tobrīd bibliotēkā atradās arī mūsu teātra režisorīte Ingrīda Sovere. Viņa teica, ka labprāt piepulcēsies mums,” stāsta V. Meistere.
Birzuļu bibliotēkā notiekošās apmācības dzēš mītu, ka mūsdienās nekas vairs par brīvu nenotiek. Notiek! Katru trešdienu pulksten 11 ikviens iedzīvotājs, kurš vēlas, ir aicināts pievienoties esošajiem dalībniekiem, lai smeltos jaunas zināšanas un iemaņas darbā ar datoru. Atliek tikai vēlēties apgūt ko jaunu un mūsdienās nepieciešamu arī lauku ļaudīm.
Bibliotēkas vadītāja atklāj, ka ir mēģinājusi uzrunāt citus cilvēkus ciemā iesaistīties viņas rīkotajās aktivitātēs, taču pagaidām iedzīvotāji esot kūtri, daži pret datoru izturas skeptiski. “Pensionāri atbild, priekš kam viņam to vajag. Masu medijos izskan informācija, kādas tik neģēlības tiek darītas internetā, un tas vecāko paaudzi dara piesardzīgu. Tomēr es cenšos uzsvērt datorprasmju pozitīvo pusi. Stāstu, kā pateicoties zināšanām var ieekonomēt gan naudu, gan laiku,” saka V. Meistere. Tieši šis būs nākamās tikšanās reizes apmācību temats.
Bibliotekāres teiktajam piekrīt Broņislavs, kurš ir tāds pats pensionārs kā daudzi citi. Viņam ir saimniecība, kurā aug vistas, nobarojamie buļļi. Lauku sētā darbs nekad neapsīkst, taču gada aukstajā laikā ar visu var tikt ātrāk galā, tāpēc brīvā laika ir vairāk. “Pēc profesijas esmu mežzinis, tāpēc daba joprojām ir tuva, bet mani interesē arī daudzas citas lietas, piemēram, cilvēku psiholoģija. Bet gribējās vēl kaut ko lietderīgu iemācīties. Man ir četri mazbērni, esmu arī vecvectētiņš. Mazbērni pa datoru rīkojas kā pa savu kabatu, vai tad es no viņiem varu atpalikt?” smaidot saka Broņislavs.
Viņš ir stingri apņēmies iegādāties stacionāro datoru, lai savu ikdienu padarītu vēl aizraujošāku. Tāpēc ir atvērts jaunām zināšanām. Viņš ir dzirdējis cilvēku stāstus par dažādiem nepatīkamiem piedzīvojumiem, neprasmīgi lietojot interneta banku. “Cilvēks nezinādams skaita naudu un pārskaita citam, kurš to negrib atdot atpakaļ. Ir jāmācās no svešu kļūdām, bet to reti kurš cilvēks vēlas. Es arī varu kļūdīties, tas nav izslēgts, bet no savām kļūdām gluži negribētos mācīties. Izeju pamatā uz loģisko domāšanu, saka apmācību dalībnieks.
Viņš atklāj, ka visu radis darīt ātri, taču apmācības liek piezemēties. “Telefonā uzspied uz taustiņiem vienu klikšķi un gatavs, ar datoru tā nenotiek, ir mazliet jāpagaida,” piebilst pensionārs.
Birzuļu bibliotēkas vadītāja atceras, kā pašai savulaik bijis, uzzinot, ka būs jāapgūst datorprasmes. “Tas bija ārprāts, kad uzzināju, ka bibliotekāriem būs jāiet kursos. Domāju, ne man tas dators vajadzīgs, ne prasmes. Bet tieši pirms tam vecākā māsa bija ieguvusi šīs zināšanas. Raudāju un žēlojos, taču viņa iedrošināja. Izrādījās, ka nemaz tik sarežģīti nav,” ar savu pieredzi bibliotekāre iedrošina iedzīvotājus.
Bibliotēkā notiekošajās apmācībās sāka ar terminu apgūšanu un tā soli pa solim uz priekšu. Viņa uzslavē apmācību dalībniekus. Neskatoties uz to, ka katram ir sava pieeja un darba stils, rezultāts ir iepriecinošs. “Ja ir kādas grūtības, viņi cenšas paši tās atrisināt, man pat neprasa. Tāpat ir konkrēti ierosinājumi, ko vēlētos apgūt, un es tos respektēju,” saka V. Meistere. ◆

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Reizēm ir tikai jāvēlas

Kategorijas