Diližanss devies plašajā pasaulē

2013. gada 15. marts 00:00

238

Pārpildītajā Valkas kultūras nama zālē notika Aivara Ikšeļa veidotās grāmatas “Valkas diližanss” atvēršanas svētki. Gandrīz tūkstoš lappušu biezajā izdevumā ietverta Valkas un tās tuvākās apkārtnes vēsture no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām. Kā savā zinātniskajā darbā uzsver vēstures arhīva pētniece Pārsla Pētersone, Valka ir vieta, kur 17. gadsimtā pasta kariete (diližanss) veda vēstis no Vidzemes uz Rēveli ziemeļos, Amsterdamu rietumos, Venēciju dienvidos un Pleskavu austrumos.
Atvēršanas svētkos tika sumināti daudzi cilvēki, kuri lielākā vai mazākā mērā piedalījušies izdevuma tapšanā. Grāmata ir tapusi ar Eiropas Savienības līdzekļu atbalstu un tā nebūs pārdošanā, un neviens savu eksemplāru nedrīkst pārdot. To dāvina. Pavisam šis izdevums ir 1200 eksemplāru metienā. Pirmie 200 jau izdalīti. Nākamā iespēja iegūt šo grāmatu būs 22. martā Grāmatu svētkos Valkas kultūras namā.

Neuzņemas soģa lomu
“Ceļojumi ne vienmēr izdodas tik labi un gludi kā gribētos. Arī mūsu diližansa ceļā bija gan bedres, gan naudas trūkums un citi kavēkļi. Tomēr viss ir beidzies labi un “Valkas diližanss” ir ceļā pie lasītājiem. Caur šodienu varam paskatīties uz mūsu pagātni,” stāsta grāmatas autors.
Grāmatas tapšanā daudz darba ieguldījušas Valkas novadpētniecības muzeja speciālistes. A. Ikšelis bija pārsteigts par tur glabātajām vērtībām. Viņš neiztika arī bez bibliotēkas darbinieču atbalsta. “Nebija viegli izlemt, kuri cilvēki izdevumā ir minami un kuri ne. Soģa lomu uzņemties nedrīkst. Katrs veidojām savu minamo cilvēku sarakstu, tos salīdzinājām un tad kopīgi vienojāmies,” grāmatas tapšanas virtuvi atklāj autors.
Viņš atzīst, ka nav nedz rakstnieks, nedz vēsturnieks, nedz novadpētnieks, lai viegli kā spēlējoties varētu uzrakstīt šādu vēstures grāmatu, taču, ieklausoties padomdevējos, sāka ar precīzu darba plānu. Katrai nodaļai tika izvēlēts nosaukums un formulēti mērķi, gluži kā strādājot pie sacerējuma rakstīšanas savulaik vidusskolā. Šo darbu var salīdzināt ar puzles likšanu. Ne vienmēr viss izdodas saskaņā ar loģiku, allaž jāiedziļinās situācijā un jāpieņem tobrīd pareizākais lēmums. Vēstures gaitā daudzi puzles gabaliņi bija padzisuši. “Šie gadi, strādājot pie grāmats, manā dzīvē ir bijuši paši laimīgākie, jo tādu atbalstu no valcēniešiem un bijušajiem valcēniešiem nekad agrāk neesmu saņēmis. Daudzi man uzticēja savas grāmatas, vēstules, dienasgrāmatas, fotogrāfijas un dokumentus,” atzīst autors.

Samierina mākslinieku
ar grāmatvedi
Nozīmīgu darbu grāmatas veidošanā padarījuši mākslinieks maketētājs Gints Veilands un maketētāja Maiga Veilande. Nenovērtējams ir redaktores Dzintras Dāvidsones ieguldījums.
“Zinot, ka Liepājā maketēju grāmatu pa Valku, mani paziņas sacīja, ka viņiem vajagot tādu pašu grāmatu. Lielākoties strādājām naktī. Secināju, ka patiesībā šī grāmata ir par mums, par latviešiem. Ieraudzīju gluži tādas pašas fotogrāfijas, kā izskatās Liepājā. Arī ainavas un cilvēki ir tādi paši. Arī dāmas Liepājā ir tikpat skaistas kā Valkā,” smaida Gints. Viņš ir ievērojis, ka Aivars prot draudzēties. “Mēs, mākslinieki, dažkārt esam kā grāmatveži par visu sapīkuši. Aivars to izklīdināja un mūsos radīja entuziasmu pat tad, ja nekā nav. Šī grāmata mūsos joprojām nav izklīdinājusi bažas par rezultātu, jo daudzi darbi tika veikti pēdējos mirkļos, lai atvēršanas svētki varētu notikt plānotajā laikā. Paldies Aivaram par viņa “ķerto” raksturu, paldies par spēju samierināt grāmatvežus ar māksliniekiem,” teic G. Veilands.

Aktīvāki bijuši ienācēji
Grāmatā ir daudz materiālu, kā valcēnieši agrāk svinējuši svētkus, kā viņi precējušies un izvadīti pēc aiziešanas citā saulē. Lasītāji uzzinās, kāpēc valcēniete precoties nekad nevilka baltu kleitu, cik viesu varēja būt kāzās, cik ilgi šis notikums svinams un cik par to jāmaksā mācītājam.
Grāmatā ir daudz agrāk maz zināmu faktu. Šoreiz padziļināta vērība veltīta arī Valkas sadalīšanai 1920. gadā. Skolotāja Vineta Skutāne arhīvā ir sameklējusi dokumentus, kā pilsētas dalīšana noritēja pa dienām. Šādu nozīmīgu notikumu pilsētas dzīvē bijis daudz un katram pašam jāsameklē sev interesantākais un tuvākais.
Vērienīga grāmatas sadaļa ir par Valkas teātra vēsturi, kuru A. Ikšelis izzina jau 29 gadus. Projekta nosacījums bija tāds, ka grāmatai noteikti jābūt saistītai ar teātri, turklāt jābūt saiknei ar Krieviju, ar Gatčinu. Grāmatā ir unikālas ar Valku saistītas Krievijas aristokrātu fotogrāfijas, kuras palīdzēja sameklēt Gatčinas muzeja speciālisti.
Strādājot pie grāmatas veidošanas, autoram radās hipotēze, ka lielākos darbus paveikuši nevis iedzimtie, bet ienācēji. Viņš nesaka, ka tas ir slikti, bet īstas vietējo dinastijas piecās vai sešās paaudzēs neatrada.

Jāmeklē idejas
jauniem izdevumiem
A. Ikšelis uzskata, ka pats neesot grāmatas idejas autors. Pirms diviem gadiem, kad Rīgā tika atvērta viņa pirmā grāmata “Ceļojums mākslas pasaulē”, valcēniete Unda Ozoliņa, sveicot autoru, sacīja, lai nākamā grāmata būtu par Valku. Aivars atbildēja, ka uzrakstīt var, taču atkal būs vajadzīgi deviņi gadi, lai tā ieraudzītu dienasgaismu. Šai pārrobežu sadarbības programmai bija iesniegti 226 projekti, taču vērtēšanas komisijas trīs valstu pārstāvji īstenošanai pieņēma 25, kuriem tika atvēlēti 23 miljoni eiro. U. Ozoliņa atzina, ka viņas pārstāvētā programma ir ļoti birokrātiska organizācija un tai precīzi jāatskaitās par katru santīmu. “Ja komisija valcēniešu projektu izvēlējās, tas nozīmē, ka viņi redzēja sadarbības iespējas ar Krieviju, redzēja tās ilgtspēju,” apstiprina U. Ozoliņa.
Valkas vēsture ir sarežģīta, jo īpaši saistībā ar Valgu. “Ir sāpīgi Valgas muzeja fondos skatīties uz pagājušā gadsimta Valkas fotogrāfijām, uz kurām redzamas adatu pēdas, lai vārdu “Valka” pārveidotu par “Valga”. Nav jau žēl, taču tā ir mūsu kopējā vēsture. Teicienā, ka no vēstures neviens neko nemācās, ir dziļa patiesība,” nešaubās grāmatas veidotājs. Viņš aicina visus domāt par jauniem izdevumiem saistībā ar Valku, atrast aktuālākās tēmas, jo nepasacītā vēl ir tik daudz.
Vairāk foto - www.ziemellatvija.lv.
viedokļi
Aivars Ikšelis, grāmatas autors:
- Esmu pateicīgs visiem, kuri piedalījās grāmatas atvēršanā. Vēlos sacīt valcēniešiem, ka šīs grāmatas mērķis nebija nosaukt visus valcēniešus vārdos un uzvārdos un uzskaitīt katras dzimtas nopelnus. Tas nav iespējams šāda tipa grāmatā, kādu to veidoju. Nozīmīgākais bija, lai cilvēki, to lasot, izjustu nianses, ar kādām cilvēki iepriekšējos gadu simtos te dzīvojuši. Līdz Livonijas beigu laikam Valka bija tikai kā muižas daļa. Tiem cilvēkiem, kā Imants Ziedonis saka, pa priekšu gāja vērsis un tā astē bija iesieta prievīte.
Projekta nostādne bija tāda, ka lielākā vērība bija jāvelta teātra attīstībai Valkā. Tas nav ieradies no kosmosa, bet izaudzis tepat mūsu acu priekšā. Mēs meklējām tos asnus, no kuriem teātris sācies. Šajā grāmatā nevajag meklēt koru, folkloras grupu, deju un citu kolektīvu vēsturi. Šim nolūkam jāraksta cita grāmata. Sava grāmata jārada arī par valcēniešiem, viņu saņemtajiem ordeņiem un dažādiem panākumiem. Droši vien, ka būs daudz tādu, kuri jutīsies aizskarti, ka nav pieminēti paši, viņu vecāki un vecvecāki. Galvenais, lai nepazūd tie senie materiāli un dokumenti, kas vēl atrodami. Tas lielais ļaunums, kas izdarīts 40. gados, kad muzejā tika sadedzināti visi muižas dokumenti, ir neatsverams zaudējums pilsētai. Tos atjaunot nav iespējams.

Ligita Drubiņa, novadpētniecības muzeja speciāliste:
- Ikviena cilvēka rakstīta grāmata par Valkas vēsturi būtu atšķirīga. Šis ir Aivara variants. Viņš ir centies aptvert gandrīz neaptveramo. Ir ļoti grūti ietvert vienā izdevumā tik plašu vēstures periodu ar faktiem, personām un notikumiem. Informācija mēdz būt pretrunīga. Vienojāmies, ka jāuzraksta viss un lasītājs pats izlems, kuram variantam ticēt. Notikumos neviens nestāvēja ar piezīmju blociņu rokā, lai galveno pierakstītu. Aivars ir apsveicams ar darba rezultātu.

Ingūna Johansone, laikraksta “Ziemeļlatvija” galvenā redaktore:
- Nenoliedzami, ka Valkai šī grāmata ir milzīgs ieguvums. Vēstures notikumi nekad nevar būt traktēti viennozīmīgi. Grāmatu esmu tikai pāršķirstījusi, taču zinu, ka būs daudzas lietas, par kurām cilvēki diskutēs. Arī mūsdienu notikumus cilvēki uztver atšķirīgi. Vēsture top no faktiem un aculiecinieku atmiņām, to kopuma. Itin bieži tās mēdz būt pretrunīgas. Uzteicami un slavējami ir Aivara centieni salikt faktus vienuviet, lai brīžos, kad vēlamies kaut ko uzzināt par Valku, nevajadzētu ziņas meklēt dažādos avotos, bet atvērt grāmatu un tajā ieskatīties. Domāju, ka par daudziem notikumiem, kas ir grāmatā, vairums valcēniešu uzzinās pirmoreiz.

Kārlis Albergs, Valkas novada domes priekšsēdētājs:
- Šis ir labs piemērs, kā, pateicoties Eiropas pārrobežu sadarbības programmai, kurā iesaistīta Krievija, Igaunija un Latvija, varam izdarīt nozīmīgas lietas. Protams, ka šīs aktivitātes galvenais varonis ir Aivars. Tikai ar viņa un daudzu palīgu darbu ir radies vērienīgs drukāts izdevums. Tā ir nenovērtējama liecība par Valku. Novēlu Aivaram ik pa laikam uzrakstīt kādu nozīmīgu projektu, lai taptu šādas vērtības.

Maruta Stabulniece, Valkas mākslas skolas direktore:
- Aivars ir ārkārtīgi interesants stāstnieks. Kad viņš stāsta, kur bijis un ko redzējis, reizēm man nojūk realitātes robeža un šķiet, ka es pati esmu tur bijusi. Ar nepacietību gaidu, kā mani aizraus šī grāmata. Ļoti ceru, ka šī grāmata cels mūsu pilsētas iedzīvotāju pašapziņu un patriotismu, ko esam pazaudējuši pēdējos 20 gados.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Diližanss devies plašajā pasaulē

Kategorijas