Nevienam neko neatņems

2013. gada 19. marts 00:00

Valkas kultūras namā viesojās un uz iedzīvotāju jautājumiem atbildēja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs, Saeimas deputāts Jānis Reirs.

“Sākotnēji bija kļūdaina informācija, ka runāšu par eiro ieviešanas aspektiem, taču jūs ar eiro dzīvojat jau pāris gadu un labāk par mums Rīgā dzīvojošajiem zināt, kā viss noticis kaimiņos pie igauņiem,” smaida J. Reirs. Jātzīst, ka iedzīvotāju interese par šo tikšanos bija neliela, atnāca vien padsmit interesentu.

Kurss būs nemainīgs
Saeimas deputāts uzskata, ka rīkot referendumu par eiro ieviešanu Latvijā nav nepieciešams. No desmit valstīm, kuras kopā ar Latviju iestājās ES 2004. gadā, piecas jau ir eirozonā. No 2015. gada tur plāno iestāties Lietuva, arī Polijā un Čehijā pēc jaunā prezidenta ievēlēšanas uzsākušās runas par iestāšanos eirozonā. “Ja mēs būtu iestājušies eirozonā 2008. gadā, kā tas sākotnēji bija paredzēts, nebūtu vajadzīgi tik lieli līdzekļi “Parex” bankas glābšanā. Izskatās, ka, sākot ar nākamo gadu, eirozonā būsim,” uzskata J. Reirs. Viņš aicina iedzīvotājus nesatraukties, jo plānota nevis naudas reforma, bet maksāšanas līdzekļa nomaiņa. Nevienam nekas netiks atņemts. Lats eiro ir piesaistīts no 2006. gada. Latus pret eiro Latvijas Bankā varēs mainīt visu mūžu. Komercbankas to darīs sešus mēnešus, “Latvijas Pastā” vairāk nekā 300 punktos - trīs mēnešus. Kurss būs nemainīgs - 1 lats pret 1,42 eiro. Iedzīvotāju galvenās bailes ir par iespējamo cenu pieaugumu. J. Reirs uzskata, ka tā nenotiks, jo pašlaik lats ir spēcīgāks par eiro, un, mainot kursu, prečziņiem nebūs izdevīgi voluntāri palielināt cenu. Pašlaik apmēram 100 precēm tiek sekots līdzi to cenai. Tās pārbauda katru mēnesi.
Pusgadu pirms un tikpat ilgi pēc eiro ieviešanas veikalos cenai latos līdzās būs cena eiro.

Citu parādus nemaksās
Tiem cilvēkiem, kuriem ir kredīti un līgumi bankās, nekādā gadījumā nenotiks izmaiņas līgumos. Tas ir stingri noliegts, un lats automātiski tiks nomainīts pret eiro pēc iepriekš paredzētā kursa.
Ik pēc kāda laika sprīža notiek uzbrukums latam ar baumu palīdzību. Cilvēki steidz izņemt savu naudu. 2009. gadā pēc baumām par lata devalvāciju, bankas uz naudas maiņas rēķina nopelnīja 200 tūkstošus latu. Pēdējo piecu gadu laikā par valūtas maiņu bankas no uzņēmējiem ir nopelnījušas 600 miljonus latu. Valstij būs daudz ieguvumu.
Iedzīvotāji jautāja par to, vai izdevīgāk kredītu maksāt latos vai eiro, vai bankas kredītņēmējiem neliks maksāt komisijas naudu par tās maiņu. J. Reirs atbildēja, ka visi līgumi turpinās darboties tā, kā tie ir noslēgti. Viņš iesaka nevienam tagad nemainīt latus uz eiro, bet sagaidīt, kad tas notiks automātiski bez komisijas maksas. tas attiecas arī uz skaidrās naudas maiņu. Kurss 1:1,42 bez jelkādiem procentiem.
Iedzīvotājus interesēja, vai Latvija, esot eirozonā, maksās arī Grieķijas un citu dienvidvalstu parādus, saņēma atbildi, ka nemaksās. J. Reirs izskaidroja, ka Grieķijai nav norakstīts neviens starptautisko fondu, pasaules banku un ES dalībvalstu aizdevums. Cietušas vienīgi privātās bankas. Medijos šis jautājums atspoguļots aplami.

Čiks vien sanāk
Uz jautājumu, kāpēc nav reakcijas uz Valsts kontroles ziņojumiem par nelietderīgu naudas izlietojumu un tās piesavināšanos, piemēram, nupat izskanējušā Rīgas brīvostas lietā, J. Reirs atbild, ka dokumenti vispirms iesniedzami prokuratūrā un tā izvērtēs notikušo. “Problēma ir apstāklī, ka Valsts kontrole vairāk ir sabiedrisko attiecību kantoris, nevis problēmu risinātājs. Atceros 2007. gadā bija skaļš Ingunas Sudrabas paziņojums, ka Ainārs Šlesers izsaimniekojis 280 miljonu latu valsts līdzekļu. Es tā sapriecājos un gaidīju viņa atmaskošanu, taču izrādās, ka runa ir par zemi, kas atrodas zem dzelzceļa un ceļiem. Ministrs darīja pareizi. Ja Šlesers tos gribētu reģistrēt Zemesgrāmatā, vajadzētu lielus valsts budžeta papildu līdzekļus. Troksnis liels, rezultātā - čiks. Līdzīgu gadījumu ir daudz,” skaidro deputāts.
Nodarbinātības valsts aģentūras Valkas filiāles vadītāja Erna Pormeistare interesējās, kad aģentūras darbinieki saņems pirmskrīzes līmeņa atalgojumu, jo tas savulaik tika ļoti samazināts. Atbilde bija, ka pirmskrīzes līmeņa algas nebūs vēl ilgi. Valsts pārvaldē strādājošajiem algu paaugstinājums notiek pamazām.
J. Reirs uzskata, ka pārlieku daudz naudas, jo īpaši ES līdzekļi, dažādu apmācību rīkošanai ir izlietoti nelietderīgi, tostarp NVA kursiem bezdarbniekiem. Jautājumu bija daudz, arī par ceļu slikto kvalitāti, nodokļu naudas sadalījumu starp valsti un pašvaldībām un daudzām citām lietām, kas tiešā veidā skar mūsu ikdienas dzīvi.
Vairāk foto - www.ziemellatvija.lv.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Nevienam neko neatņems

Kategorijas