Jaunais mērs neslaucīs ar jaunu slotu

2011. gada 28. marts 07:12

2723

"Ziemeļlatvija" jau rakstīja, ka kaimiņpilsētā Valgā ir nomainījies pilsētas vadītājs. Jaunais mērs ir Kalevs Herks. Valkas novada domes priekšsēdis Kārlis Albergs jau ar viņu jaunajā statusā ir ticies un pārrunājis dažādus jautājumus, kas saistīti ar abu pilsētu attīstību.

Patiesībā jaunais mērs jau gadus četrus ir pazīstams ar Valkas domes un bijušā rajona vadību, kad viņš strādāja apriņķa pārvaldē. "Lietišķs cilvēks, zinošs projektu sagatavošanā un vadīšanā. Valgā viss būs kārtībā. Lai viņam veicas!" vēl K. Albergs."Ziemeļlatvija" lasītājus turpmākajās rindās ar K. Herku centīsies iepazīstināt tuvāk.

Kādus amatus esat ieņēmis iepriekš un kāda ir jūsu politiskā pieredze?Pirms 20 gadiem es strādāju tepat Valgas pašpārvaldē par datorspeciālistu un sāku veidot šīs iestādes datortīklu. Pēc divarpus gadiem nokļuvu pilsētas pārvaldes Finanšu nodaļā. Nākamā mana darba vieta bija Valgas apriņķa pārvaldē, kur arī sāku kā datorspeciālists, pēc tam par Informācijas nodaļas vadītāju un 2007. gadā par Attīstības nodaļas vadītāju. Apriņķa pārvaldē bija arī grūti laiki, pat ar krimināllietu saistīti, tāpēc divarpus gadus biju apriņķa pārvaldnieka vietas izpildītājs.

Runājot par maniem politiskajiem uzskatiem, esmu tuvs sociāldemokrātu ideoloģijai, jo iestājos par sociālo taisnīgumu un līdztiesīgumu visos aspektos. Gribēju būt vienkāršs ierindas biedrs un dzīvot mierīgi, taču Valgas domē valdīja citu partiju koalīcija un dažādu domstarpību rezultātā tā nu sagadījās, ka pie varas ir sociāldemokrāti. Par to vienojās deputāti.

Kā vērtējat sava priekšteča Ivara Unta darbu. Ko labu viņš ir paspējis izdarīt pilsētai un kādus trūkumus saskatāt viņa līdzšinējā darbā?Iepriekšējais mērs ir ļoti pragmatisks cilvēks, un viņš turpinās darbu pilsētas domē. Mani priecē, ka ir izveidojusies laba finansiālā situācija domes kasē. Pilsētas parādi ir nelieli. Labi turpinās arī Eiropas Savienības piešķiro līdzekļu apgūšana. Sliktākais, kas viņa valdīšanas laikā ir noticis - maz informācijas sniegts pilsētas iedzīvotājiem par to, kas notiek valdē, kāpēc neveicas tādu vai citādu darbu izpildē, piemēram, kāpēc pasliktinājies ielu stāvoklis.

Patiešām. Ja agrāk Valkas iedzīvotāji ar skaudību raudzījās uz kaimiņpilsētas ielu stāvokli, tad tagad situācija ir mainījusies.Ielu remonts ir saistīts ar ūdens un kanalizācijas sistēmu, kas pašlaik tiek renovēta. Apmēram puse darba ir izdarīta, bet otra puse vēl priekšā. Darbu loģiskā secība nosaka, ka ielas remonts iespējams tikai pēc ūdensvadu sakārtošanas. Ikvienam redzams, ka ielas kļūst aizvien sliktākas.

Arī laika apstākļi ir darījuši savu. Valga un Valka atrodas uz mālainas zemes, tāpēc sarežģījumus rada notekūdeņi. Visas centrālās ielas ir jāaprīko ar notekūdeņu novadīšanas sistēmu. Diemžēl nauda tam šogad jāatrod pilsētas budžetā. Mēs atvainojamies abu pilsētu iedzīvotājiem par sagādātajām neērtībām un lūdzam ar sapratni izturēties pret tām. Ikvienam taču mājās ir bijis remonts, un viņš saprot, kādas neērtības tas sagādā. Ar ielām ir gluži tāpat.

Vai Valkas tranzītielai būs turpinājums Valgā?Valdībai nauda ir pieprasīta, tāpēc ceram, ka šis nelielais posms pa Valgas teritoriju tiks uzbūvēts. Kāda ir jūsu programma pilsētas attīstībai. Vai radikāli mainīsiet kaut ko, vai turpināsiet īstenot iepriekš sāktos darbus un ieceres.Pilsētas attīstības programmai ir trīs nozīmīgākās sadaļas. Kā jau sacīju, vispirms mums jāsakārto ielas un nozīmīgākās no tām līdz rudenim būs kārtībā.

Mums ir uzdevums sagatavot savu rīcības programmu, lai iedzīvotājiem būtu pilnīgi skaidrs, kādā secībā un ko darīsim. Tas ir ļoti nozīmīgi. Otrs nozīmīgākais darbs ir sakārtot izglītības sistēmu. Pilsētā ir četras skolas. Demogrāfiskā situācija mums joprojām nav tā spožākā. Liela problēma ir tā, ka Krievu ģimnāzijā skolēniem zināšanu līmenis ir zems un viņiem grūti konkurēt izglītības tirgū. Eksāmenu rezultāti šajā skolā ir pārāk pieticīgi, un viņiem grūti iestāties Igaunijas augstskolās.

Liela daļa krievvalodīgo jau mācās igauņu skolās, taču ir daudz tādu, kuri vēlas mācīties krieviski. Valgā starp abām ģimnāzijām ir konkurence, taču pārāk daudz bērnu dodas mācīties uz Tartu. Sabiedrībā ļoti populārs ir uzskats, ka Valgā nevar iegūt labu izglītību. Mums šis uzskats un skolas tēls sabiedrībā ir jāmaina, jo statistika rāda, ka mūsu ģimnāzijā izglītības līmenis ir pat nedaudz augstāks nekā vidēji Igaunijā.

Esam ieinteresēti labākos skolēnus paturēt savā pilsētā, tāpēc rīkojam skolu administrāciju, skolēnu pašpārvalžu vadītāju un deputātu tikšanos, lai atrastu labāko veidu, kā reformēt izglītības sistēmu. Ideju ir ļoti daudz, taču mēs par tām turpināsim debatēt.

Likums nosaka, ka tā var stāties spēkā sešus mēnešus pēc lēmuma pieņemšanas, tātad, visticamāk, ka pa jaunam sāksim strādāt aiznākamajā mācību gadā, taču pareizais lēmums jāpieņem tagad. Līdzās šai ir arī cita problēma - uzsāktais ģimnāzijas remonts var ieilgt līdz janvārim. Trešais virziens ir darbs pie jaunās arodskolas veidošanas.

Cik zināms, tur būs iespēja mācīties arī valcēniešiem. Kad tas varētu notikt?Ar šo skolu viss ir kārtībā. 15. maijā to nodosim ekspluatācijā pilnībā aprīkotu. Skolas reālais darbs varētu sākties maija beigās vai jūnija sākumā. Skola iekārtota pēc visjaunākajām tehnoloģijām ar vismodernāko aprīkojumu.

Daudzi valcēnieši pacietīgi gaida, kad beigsies peldbaseina remonts ģimnāzijā. Kāda tur pašlaik ir situācija?Ir noskaidrojies, ka baseina stāvoklis ir sliktāks nekā būvnieki paredzēja. Meklējam risinājumus, kā visu izdarīt pēc iespējas kvalitatīvāk un pamatīgāk. Ar pašu baseinu vēl nav tik bēdīgi, taču ar palīgtelpām ap to gan. Tās ir uzceltas no sliktiem materiāliem, turklāt arī sliktā kvalitātē. Ir šaubas, vai darbu pabeigs līdz 1. septembrim, taču līdz gada beigām noteikti. Ar celtniekiem tiekamies katru nedēļu, tāpēc procesu kontrolējam.

Kā darbojas renovētais bērnudārzs "Kaseke", kas ir pirmā sabiedriskā pasīvā celtne Baltijā. Vai enerģiju patiešām izdodas ietaupīt tik, cik bija projektēts?Principā tas ir izdevīgi, taču tehnoloģijas attīstās tik strauji, ka šajā bērnudārzā izmantotās tehnoloģijas jau ir vakardiena. Praksē redzam, ka "Kaseke" apkurei izlietojam mazāk enerģijas, taču ventilācijai patērējam vairāk. Kopumā vienalga viss ir ar plus zīmi. Vēl jāņem vērā, ka ēkas ekspluatācijas pirmajā gadā nepieciešams vairāk enerģijas tās izžūšanai. Ja tagad jābūvē jauna pasīvā ēka no pašiem pamatiem, tad iznākums būtu labāks.

Nešaubos, ka būvniecības rītdiena viennozīmīgi ir saistīta ar energoekonomijas lietām. Starp citu, arī jaunā arodskola ir būvēta tā, lai patērētu pēc iespējas mazāk enerģijas. Lai tā notiktu, rūpīgi jāseko ēkas ekspluatācijas lietām, piemēram, ventilācijas sistēma jātīra katru gadu. Arī ģimnāzijas remontā pielietotas jaunās celtniecības tehnoloģijas. Izmaksas ir par 15 procentiem augstākas, taču jau trīs līdz piecu gadu laikā tas atmaksāsies. Viena no iecerēm jaunajā arodskolā ir sagatavot celtniekus, kuri apgūs jaunās būvniecības tehnoloģijas. Projekts paredz, ka apmācība šajā skolā notiks arī latviski.

Kā jūs saredzat turpmāko Valkas un Valgas sadarbību?

Pirms dažiem mēnešiem Valkas mērs bija apvainojies uz Valgas mēru, par to, ka viņš Valgā strādājošos valcēniešus aicināja deklarēties tur, iepriekš par to nebrīdinot. Es domāju, ka no šī procesa ieguvējas ir abas puses. Nesaprašanās rodas komunikācijas trūkuma un nezināšanas dēļ. Visi esam ieinteresēti, lai nodokļu nauda paliek uz vietas, nevis tos paņem galvaspilsētā. Esmu par to, ka abu pilsētu mārketinga lietas jāveido kopā, lai potenciālajiem investoriem būtu vienkāršāk ieguldīt naudu kādos projektos.

Cik redzu, tad praktiskā ikdienas sadarbība notiek kultūras un sporta jomā, sadarbojas policisti, mediķi un glābšanas dienesti. Ko jūs uzskatāt par prioritātēm šajā jautājumā?Jūsu minētās sadarbības lietas noteikti turpināsies. Diezgan regulāri apmeklēju portālu www.ziemellatvija.lv. Valodu nezinu, taču saprotu, par ko runāts un rakstīts. Valka un Valga atrodas ļoti izdevīgā ģeogrāfiskajā situācijā. Abām pusēm jādara viss iespējamais tūristu piesaistīšanai.

Mums šajā ziņā ir kopējs pārrobežu sadarbības projekts ar kolēģiem Pleskavas apgabalā, lai radītu tūrisma centru. Ir divi varianti, kā to veidot. Ja naudas pietiks, tad to būvēsim uz pašas robežas. B variantā renovēsim vienu tehniski nolaistu māju ar dārzu pretim veikalam "Selver", kas šim mērķim būtu ļoti piemērota. Otrs plāns, kas jau ir pārrunāts ar Valkas domes priekšsēdi, ir kaut kādā veidā, iespējams, ar tiltu savienot Valkas tirgu ar Valgas tirdzniecības centru - ar abu pilsētu vēsturiskajiem centriem.

Kā tas nākas, ka par Valgas vadītājiem allaž kļūst salīdzinoši gados jauni cilvēki?Man ir jau 40 un sevi par jaunu vairs neuzskatu. Ivars Unts bija jaunāks. Pašlaik arī vicemēram Alaram Nāmi ir tikai 30. Domē strādā daudz jaunu cilvēku un tas ir patīkami. Mums Attīstības nodaļā strādā divas jaunas spējīgas darbinieces ar mūsdienām atbilstošu domāšanu. Domāju, ka domē viss ir līdzsvarā, jo paaudžu nomaiņas notiek pakāpeniski, taču veselīgam organismam jaunas asinis ir nepieciešamas.

Nedaudz par ģimeni un vaļaspriekiem.Sieva strādā tepat domē par sabiedrisko attiecību speciālisti. Divas meitas mācās ģimnāzijā, bet pastarītis apmeklē bērnudārzu. Šajā ziņā esam priecīgi un laimīgi.Esmu Lauvu kluba biedrs. Zinu, ka Latvijā populārāks ir Rotari klubs. Daudz nodarbojamies ar palīdzības sniegšanu bāreņiem. Vēl esmu vietējas brīvprātīgās militārās organizācijas "Kaitselit" vadītājs. Tā ir līdzīga Zemessardzei Latvijā. Valgas nodaļā ir 181 kaujinieks. Vadītājs esmu tikai gadu.

Diemžēl pašreizējais amats man neļauj tur strādāt ar pilnu slodzi. Būs jāpārskata prioritātes. Vēl daudz spēlēju volejbolu. Jo īpaši man patīk pludmales volejbols. Protams, tas ir amatieru līmenī. Un vēl labprāt ar divriteni braucu pa pilsētā iekārtotajiem veloceliņiem astoņos dažādos virzienos. Nedaudz savam priekam strinkšķinu ģitāru. Arī bērni mācās mūzikas skolā. Man patīk mūsu nelielā, bet skaistā pilsēta.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Jaunais mērs neslaucīs ar jaunu slotu

Kategorijas