Elektrību un siltumu sāk ražot koģenerācijas stacija

2013. gada 26. marts 00:00

763

Elektrību un siltumu sāk ražot koģenerācijas stacija

Smiltenē ekspluatācijā ir nodots un darbu uzsācis objekts, no kura turpmāk daudzus gadus būs atkarīga centralizētajai siltumapgādes sistēmai pieslēgto Smiltenes pilsētas iedzīvotāju mājokļu apgāde ar siltumenerģiju un apkures tarifi.

Tā ir ar atjaunojamiem resursiem (šķeldu) darbināma koģenerācijas stacija, kuras īpašnieks ir Smiltenē reģistrēts uzņēmums SIA “SM Energo”. Uzņēmums par savu darbības galveno nozari norādījis elektroenerģijas ražošanu un pārdod elektroenerģiju akciju sabiedrībai “Latvenergo”.

Iegulda gandrīz četrus miljonus
“Ziemeļlatvija” jau rakstīja, ka “SM Energo” savā koģenerācijas stacijā ražo arī siltumenerģiju Smiltenei un nodrošina pilsētai arī karstā ūdens padevi. Smiltenes novada dome, balstoties uz deputātu lēmumu, uzticējusi firmai “SM Energo” Smiltenes pilsētas siltumapgādes funkcijas, kā arī nodevusi šim uzņēmumam apsaimniekošanā par maksu Smiltenes pilsētas siltumtrasi līdz 2023. gada 31. decembrim.
Uzņēmuma “SM Energo” koģenerācijas stacija uzbūvēta blakus bijušajai SIA “8CBR” katlumājai Rīgas ielā, rekonstruējot arī šo objektu.
Koģenerācijas stacijā vienlaicīgi tiek ražota elektroenerģija un siltumenerģija ar augstu efektivitāti, izmantojot organiskā Renkina cikla (ORC) tehnoloģiju. Tajā kā siltumnesējs tiek izmantota uzkarsēta termoeļļa, kas ORC modulī iztvaicē silikoneļļu, tādējādi darbinot turbīnu un ģeneratoru.
SIA “SM Energo” valdes locekļi Pēteris Lejnieks un Ēriks Fricsons uzsver, ka koģenerācijas stacijā uzstādītas pašas mūsdienīgākās iekārtas: Austrijas kompānijas “Agro Forst& Energietechnik GmbH” degkamera, kas nodrošina šķeldas sadedzināšanu un siltumenerģijas ražošanu, un Itālijas kompānijas “Turboden” ORC   turbīna, kas ražo elektroenerģiju.
Koģenerācijas stacijas jauda ir trīs megavati siltumenerģijas un 0,95 megavati elektroenerģijas. Kurināmais ir šķelda, ko piegādā Launkalnes pagasta kokapstrādes uzņēmums SIA “Vudlande”. Sezonā plānotais apjoms ir 60 tūkstoši kubikmetru šķeldas.
Projekta kopējās izmaksas ir 3,8 miljoni latu. Projekta īstenošanā ir piesaistīts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzfinansējums, kā arī SIA “SM Energo” dalībnieku un “Nordea Bank Finland Plc.” Latvijas filiāles līdzekļi.

Lētāks siltums;
dārgāka elektrība
SIA “SM Energo” valdes loceklis Pēteris Lejnieks apstiprina, ka koģenerācijas stacijas galvenais produkts ir elektroenerģija, kas arī attiecīgi ir lielākais ienākumu avots.
Tas ir būtiski, ņemot vērā to, ka šobrīd Latvijā pastiprināta uzmanība ir pievērsta elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentei (OIK), kas no šā gada 1. aprīļa pieaugs atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes lēmumam. Regulators plašsaziņas līdzekļos jau skaidrojis, ka pieaugumu noteikusi augstāka koģenerācijas stacijās izmantojamās dabasgāzes cena, kā arī būtiski palielinājies biogāzes, biomasas, kā arī vēja elektrostacijās saražotās enerģijas apjoms, jo darbību sākušas jaunas stacijas.
OIK darbojas kā atbalsta veids elektrības ražotājiem atjaunojamās enerģijas stacijās un koģenerācijas stacijās. Elektrību no šiem ražotājiem par paaugstinātu tarifu iepērk “Latvenergo”. Savukārt starpību starp šo tarifu un tirgus cenu OIK maksājumu veidā sedz visi elektrības patērētāji proporcionāli savam patēriņam.
Pērn rudenī intervijā “Ziemeļlatvijai” ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts uzsvēra, ka Latvijā koģenerācijas stacijas saražo dārgu elektrību un sadārdzina elektroenerģijas cenu, tāpēc ir uzsākta “visaptveroša reforma enerģētikas politikā, kas īpaši attiecas uz valsts atbalstu enerģijas ražošanai no atjaunojamiem resursiem”.
“Gribam revidēt atbalsta mehānismu. Es uzskatu, ka nākotnē biomasu vajadzētu izmantot nevis koģenerācijai, bet tikai vienīgi siltuma ražošanā. Mēģināšu iepriekšējo ministru lēmumu pārskatīt. Taču tas būs juridiski ārkārtīgi smagi,” pērn oktobrī sniegtajā intervijā mūsu laikrakstam atzina D. Pavļuts.
Salīdzinoši lētu siltumenerģiju koģenerācijas stacijas, tai skaitā arī tikko Smiltenē uzceltā, spēj nodrošināt, pateicoties elektronerģijas pārdošanai par paaugstinātu tarifu. Ja atbalsta mehānismā tiek ieviestas izmaiņas, tas var skart arī siltumenerģijas cenu jeb apkures tarifus.
To nenoliedz arī “SM Energo” valdes locekļi, taču uzsver, ka tieši šādas koģenerācijas stacijas spēj nodrošināt iedzīvotājiem salīdzinoši lētu siltumu, turklāt būtiski ir tas, ka tiek izmantoti vietējie resursi (koksnes blakusprodukti), nevis importētā dabasgāze vai fosilais kurināmais.
“Smiltenē apkures tarifs jau četrus gadus ir 30 lati (30,23 lati par megavatstundu, neskaitot pievienotās vērtības nodokli - redakcijas piezīme) kas ir viszemākais Latvijā,” koģenerācijas stacijas atklāšanā 21. martā uzsvēra Ē. Fricsons.   “Uzņēmums (toreiz vēl SIA “8CBR” - redakcijas piezīme) centās saglabāt iedzīvotājiem maksimāli draudzīgu tarifu. Tas bija iespējams, minimizējot investīcijas, strādāt ar domu neapgrūtināt iedzīvotājus ar papildu jauniem rēķiniem. Koģenerācija dod iespēju, ko kaimiņi, piemēram, valcēnieši un gulbenieši, jau izdarījuši. Mēs izvēlējāmies uzlikt pašas modernākās iekārtas, kur varēsim dedzināt vissliktāko šķeldu, ar vienu mērķi - lai mēs varētu saglabāt esošo tarifu un iedzīvotājiem nebūtu papildus jāizjūt grūtības,” solīja Ē. Fricsons.
Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Mežulis cer, ka no jaunās koģenerācijas stacijas ieguvēji būs gan iedzīvotāji, gan vietējie uzņēmēji, kas šim objektam pārdos šķeldu, kā arī tiks atrisinātas pēdējos gados Smiltenes siltumapgādē radušās problēmas. Viena no tām bija nepietiekamas siltuma ražošanas jaudas aukstā laikā, lai siltuma pietiktu visiem patērētājiem pilsētā.

Tarifu ilgtermiņā
prognozēt atturas
Ņemot vērā, cik nozīmīgs objekts Smiltenei un tās iedzīvotājiem ir jaunā koģenerācijas stacija, “Ziemeļlatvija” uz interviju aicināja tās īpašnieces, firmas “SM Energo” valdes locekli Pēteri Lejnieku.
- Kā jūsu uzņēmums jau norādījis, koģenerācijas stacijas galvenā darbība ir elektroenerģijas, nevis siltuma ražošana.
- Jā, elektroenerģija ir galvenais produkts. Taču mēs saprotam savu sociālo atbildību, un šis izvēlētais modelis par koģenerāciju ir vienīgais, kas ļauj mūsdienās saglabāt nemainīgu siltumenerģijas tarifu. Mūsu mērķis ir šo tarifu noturēt, un to varam izdarīt, tikai pateicoties elektroenerģijas ražošanai. Uzstādot parastus apkures katlus, tas nebūtu iespējams, jo nebūtu iespējams no tarifa atpelnīt investīcijas.
- Vai jūs nedara bažīgu Ekonomikas minstrijas nostāja attiecībā uz atjaunojamiem energoresursiem, proti, plāni veikt darbības, lai ierobežotu obligātās iepirkuma komponentes maksājumu pieaugumu?
- Tas skar visus elektroenerģijas ražotājus, tai skaitā arī “Latvenergo”, attiecīgi, cik kurš saņem obligātā iepirkuma komponentes rezultātā. Tas, protams, mūs dara uzmanīgus, un zināmas bažas ir, taču ceram, ka tas neietekmēs jau īstenotos projektus. Pagaidām jāskatās, kas notiks. Jebkurā gadījumā izmaiņas atbalsta mehānismā nozīmētu izmaiņas visās pārējās no tā izrietošajās nozarēs, tai skaitā siltumapgādē.
- Uzņēmums “SM Energo” sola saglabāt esošo apkures tarifu Smiltenē. Uz cik ilgu laika periodu šis solījums varētu attiekties?
- Grūti pateikt precīzus laika sprīžus, taču mūsu iekārtas paredz iespēju strādāt ar salīdzinoši sliktu šķeldas materiālu. Tas nozīmē, ka pat pie strauji augošas šķeldas cenas būsim spējīgi par to pašu cenu pirkt sliktākas kvalitātes šķeldu un sasniegt tādus pašus rezultātus, kas dod buferi kurināmā izmaksu kāpuma gadījumā. Tā mums ir rezerve, kā noturēt tarifu.
Būtiski ir arī tas, ka, uzceļot koģenerācijas staciju, ne tikai izveidojām jaunās iekārtas, bet arī rekonstruējām esošo katlumāju un nopietni pārveidojām sistēmu. Ja iepriekš pilsētas siltumapgādes tīkls bija saslēgts vienotā lokā ar apkures katliem un katlumāju, tad šobrīd ir izveidotas paralēlas sistēmas. Katlumājas iekšienē ir atsevišķs loks, kas savukārt pēc tam siltumu nodod atdalītam pilsētas lokam. Ja notiek avārija pilsētas siltumtīklos, kā šoziem jau bija, tad avārijas sekas (ūdens izplūde no siltumtrases) neapdraud katlumājas darbību un katlus.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Elektrību un siltumu sāk ražot koģenerācijas stacija

Kategorijas