Ģimeņu kopā būšanas prieks

2013. gada 26. marts 00:00

Grundzāles pamatskolas pirmsskolas izglītības Mārīšu grupiņas audzēkņiem un to ģimenēm notika tematiskā pēcpusdiena, kuras mērķis bija iztēles veicināšana. Vienlaikus pasākums apliecināja, cik bērniem nozīmīga ir darbošanās kopā ar vecākiem, kam steidzīgajā ikdienā ne vienmēr izdodas veltīt laiku.

“Tematiskā pēcpusdiena izvērsās ļoti jauka un sirsnīga, bērniem tā nozīmēja ļoti daudz. Ja ikdienā kāds no audzēkņiem ir nomāktāks, vakarā negrib doties uz mājām, tad šoreiz viņi bija ļoti laimīgi. Kāds puisītis neslēpa emocijas un savai māmiņai teica, cik ļoti to mīl,” stāsta Mārīšu grupiņas audzinātāja Sandra Eimane.
Gaidot vecākus, Mārīšu grupiņas audzēkņi veidoja papīra sirdis, uz kurām zīmēja savu ģimeni. Kad ieradās vecāki, viņiem bija jāatmin, kurā no zīmējumiem ir attēlota tieši viņu ģimene. Pēc tam visi kopīgi veica dažādus uzdevumus, kas saistīti ar iztēli.
“No tapetēm bija jāizgriež burti, kas turpmāk atvieglos mācīšanos tiem bērniem, kuriem neveicas tik labi. Nākamais uzdevums bija īpašības vārdu nozīme, par ko jau iepriekš nodarbībās runājām. Uz lapiņām visi rakstīja īpašības vārdus, ko pēc tam ievietojām kolēģes Līgas Koricas pašas sacerētajā pasakā “Pavasaris mežā”,” stāsta audzinātāja.
Pēc tam visi ar interesi klausījās abus pasakas variantus – ģimeņu radīto un L. Koricas oriģinālo. Savukārt noslēgumā pie vecāku sarūpētā cienasta un tējas tika dots pēdējais uzdevums – vizualizēt pasaku. No visiem darbiem audzinātājas iecerējušas izveidot grāmatiņu, kas kalpos par iedvesmu citiem, rīkojot līdzīgus pasākumus.
Mārīšu grupiņas audzēknes Anetes Stabiņas mamma Anita Beitika pauž gandarījumu par pasākumu. “Kad ir izdevība, apmeklēju pasākumus, taču šādā biju pirmo reizi. Ikdienā strādāju Variņos, tāpēc kopā ar meitiņu vairāk sanāk pabūt brīvdienās. Man šķita ļoti interesanti, arī Anetei patika, kaut ikdienā viņa ir klusa,” saka A. Beitika.
Arī Riharda Sekaļa māmiņa Vita Vērīte novērtē pedagogu iniciatīvu rīkot tematisko pēcpusdienu. Viņa iesaka šādas tikšanās organizēt arī turpmāk. “Pārāk bieži ne, bet reizi pusgadā gan. Mēs ar dēlu esam daudz kopā, bet tiešām ir arī tādi vecāki, kuri daudz strādā, līdz ar to kopā būšanas prieks ir mazāks,” aizdomājas V. Vērīte.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Ģimeņu kopā būšanas prieks

Kategorijas