Tehnoloģiju plusi un mīnusi

2011. gada 24. marts 12:38

2756

Cilvēki ar aizturētu elpu seko traģiskajiem notikumiem Japānā. Runa ir par zemi, kuru uzskata par tehnoloģiski visaugstāk attīstīto sabiedrību. Bet Japānas situācija saistās ar tās atrašanos seismiski apdraudētā reģionā, tāpēc viss, kas veidots un būvēts, ir aprēķināts, lai izturētu visstiprākās zemestrīces. Viss atklājas salīdzinājumos.

Pirms gada septiņas magnitūdas stipra zemestrīce sagrāva Haiti galvaspilsētu, bojā gāja ap 250 tūkstošiem cilvēku. Dzīvi palikušie sēdēja starp drupām, krāva grēdās līķus un gaidīja humāno palīdību. Japānas krastus skāra deviņas magnitūdas stipra zemestrīce, kas Haiti notikušo pēc graujošā spēka pārsniedz 900 reižu, un desmitiem stāvu augstie debesskrāpji tikai sašūpojās.

Cieta individuālās mājiņas, kas speciāli būvētas no viegla kartona blokiem, lai sagrūšanas gadījumā cilvēki paliktu dzīvi.

Lielāko postu nodarīja milzīgie cunami viļņi, kas 400 kilometru platā joslā grāva visu, kas ceļā. Kur cunami vilnis iet pāri piekrastes seklumiem, tur tā augstums pieaug līdz 10 un pat 20 metriem. Ir sagrautas ostas, viadukti, cietuši atomreaktori, kuri tajā brīdī bija apturēti.

Bet atomreaktoru nepieciešams dzesēt arī pēc tā apstādināšanas, un cunami bija sabojājis tos ģeneratorus, kas darbojas šādās situācijās. Ja Fukušimas seši reaktori uzsprāgtu, tad radiācijas piesārņojumu radītu 140 tonnas urāna. Un to laikam spēj tikai japāņi, kad 170 ugunsdzēsēju pieteicās brīvprātīgi, lai, pakļaujot sevi nāves briesmām, glābtu pārējo tautu.

Tie, kas min salīdzinājumus ar Černobiļu, parasti atceras betona sarkofāgu, bet piemirst citu pasākumu. Černobiļā izkusušā urāna masa reāli draudēja izdedzināt reaktora dzelzsbetona pamatni, un tad radiācija nokļūtu gruntsūdeņos. Lai reaktora pamatni atdzesētu, Donbasa ogļrači izraka tuneli, lai apdraudētajā zonā iedarbinātu dzesēšanas iekārtas.

Japānas tiešie materiālie zaudējumi tiek lēsti ap 170 miljardiem dolāru. Nedaudz vairāk par summu, kādu Krievijā ik gadu no valsts budžeta nozog ierēdņi un Putina draugi. Bet zemestrīces turpinās, pēcgrūdieni var ilgt divus mēnešus.

Pastāv bažas, ka var pamosties Fudzi kalna vulkāns. Lai atjaunotu ekonomiku, valdībai var nākties no ASV atprasīt tos miljardus, ko Japāna ieguldījusi amerikāņu vērtspapīros, un tas savukārt var radīt nepatikšanas ASV finanšu sistēmai.

Mazliet no mistikas jomas. Kādreiz tika rakstīts, ka pirms Černobiļas eksplozijas naktī virs spēkstacijas novērots baltas gaismas stabs, varbūt plazmoīds vai kaut kas līdzīgs. Pirms Japānas zemestrīces pat Latvijā bija vērojama spēcīga ziemeļblāzma, un speciālisti neizpratnē par to. Jo uz Saules nekādu aktivitāšu tobrīd nebija, bet ozona slānis virs Arktikas pašlaik ļoti plāns.

Cik tālu drīkst?Ja Černobiļas avārijā vainojami cilvēki, tad Japānas gadījumā dabas stihija izraisījusi tehnogēno katastrofu. Mūsdienu cilvēks prot apgūt vismodernākās tehnoloģijas, sākot no kosmiskajiem lidojumiem līdz mobilajiem sakariem. Par militārajām tehnoloģijām šeit nerunāšu. Arī civilās brīnumierīces ik uz soļa apdraud pašu cilvēku. Nesenā naftas noplūde Meksikas līcī.

Poļu lidmašīnas katastrofa pie Smoļenskas. HES avārija Sajānos. Ķīmiskais piesārņojums Ungārijā, Indijā... Internets ir milzu lēciens cilvēces attīstībā, bet redzam, ka to savās interesēs prot izmatot gan blēži, gan spiegi, un pastāv bažas, ka kibernētiku kā ieroci var izmantot arī teroristi.

Ir vairākas zaļo kustības, kuras pieprasa slēgt visas atomelektrostacijas. Bet dzīvot bez elektrības gan nevēlas neviens no viņiem. Tiesa, ir jāmeklē alternatīvi enerģijas avoti, pagaidām tam liek šķēršlus naftinieku lobijs. Un vēl - ir grūti apturēt urāna bagātināšanas rūpnīcas, jo tādā gadījumā darbu zaudētu miljoniem profesionāļu.

Daudzinātā vēja un saules enerģija nav īsta alternatīva kodolenerģijai, tā ir tikai neliela iespēja. Saules bateriju ražošana pati rada milzu dabas piesārņojumu. Vēja parki rada vibrācijas un šķaida gājputnu barus. Latvijas apstākļos lielu atspaidu var dot koģenerācijas stacijas, kurās izmantojama biomasa - sākot ar cūku mēsliem un beidzot ar miežabrāļa vai salmu granulām. Kā mēdz teikt, vajadzīga tikai politiskā griba.

Pasaulē no gandrīz septiņiem miljardiem cilvēku ap divi miljardi aizvien dzīvo bez elektrības. Bet vai viņi nelaimīgāki par mums? Viss atkarīgs no pašpietiekamības izjūtas. Mēs lielā mērā esam nesaprātīgi ar savu patērētāju psiholoģiju, tiecoties pēc nevajadzīgas greznības. Nevajag prātot par drīzu pasaules galu, jādomā par masu domāšānas veida maiņu.

Savulaik aizrāvāmies ar Alberta Šveicera grāmatām, pēc tam jūsmojām par Rērihas "Dzīvās ētikas mācību". Bet dzīvē rīkojamies pretēji šīm mācībām. Mēdzam pakļauties reklāmām, ak, mums arī to vajag. Un bankas vilina ar kredītiem - pērciet uz parāda!

Traka, traka, traka pasaule - tā saucās kādreiz populāra amerikāņu filma. Ir pienācis laiks cilvēcei mainīt dzīves jēgas paradigmu, tad arī tehnoloģijas mazāk apdraudēs ikviena sabiedrības locekļa eksistenci.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Tehnoloģiju plusi un mīnusi

Kategorijas