Arturs Goba: Kipras paradīze

2013. gada 27. marts 09:11

534

Tie, kas vaimanā par eiro valūtu, tagad kā papildu argumentu min Kipras banku nedienas. Uzreiz jāteic, ka Vidusjūras salā notiekošajam ar Latviju visai maz saistības. Kipras salas grieķu apdzīvotā valstiņa faktiski ir tikai kā mūsu Rīga kopā ar Baltezeru un Langstiņiem. Ekonomikā dominē tūrisms un bankas.

Zemo nodokļu dēļ Kipras bankas pazīstamas kā ofšori jeb ārzonas. Tā kā banku darbība visā eirozonā vadās pēc labi saprotamiem Londonas likumiem, tad Krievijas miljonāri un firmas cenšas banku operācijas veikt ārzemēs, jo pašā Krievijā nekad neko iepriekš nevar galvot. Vienlaikus Kiprā sazagto naudu cenšas nobēdzināt augstākie ierēdņi, ieskaitot Kremlim pietuvinātos, jo grieķu baņķieri maz interesējas par miljonu izcelsmi. Starp citu, Kiprā daudz arī angļu uzņēmēju naudiņas, bet šie cilvēki lielu brēku neceļ.

Faktiski krievu nauda nav galvenais krīzes faktors, kaut iespējami arī Antonova un mūsu Krājbankas varianti. Pamats visām nelaimēm ir baņķieru alkatība, kad Kipras bankas uzpirka Grieķijas valdības parādzīmes (obligācijas), cerot uz solīto 17 procentu peļņu. Jāpiebilst, ka tikpat gudri bija daži Francijas baņķieri, kuriem tagad tāpat lielas galvassāpes.

Lai glābtu Grieķiju no maksātnespējas, eirozonas valstis vienojās par grieķu valdības parādu samazināšanu uz pusi. Uzreiz radās situācija, kad Kipras bankām, lai turpinātu darbību, katru mēnesi vajadzētu piesaistīt trīs miljardus eiro, un tas vairs nav iespējams.
Nu Kipras valdība savu banku glābšanai prasa no Eiropas 17 miljardus eiro, kas līdzinās visas valsts iekšzemes kopproduktam. Tas nozīmē, Kipra šādu parādu nespētu atdot nekad. Tāpēc Merkele un citi valstu vadītāji pieprasa veidot Kipras valsts garantiju fondu, apsolot kredītu desmit miljardu apmērā.

Kiprai divas iespējas. Pirmā ir tā, ka ļauj bankām bankrotēt, un tad noguldītāji saņem katrs līdz simts tūkstošiem no garantiju fonda, un pārējais kā mums ar Krājbanku. Otra iespēja ir tā, ka ceturto daļu konfiscē tiem noguldītājiem, kuriem summa pārsniedz minētos simts tūkstošus. Tā kā cilvēku neizpratne ir fantastiska, tad sacēlusies milzīga protestu vētra. Pat Krievijas varasvīriem liekas, ka krievu naudu pienākas glābt Eiropai un Starptautiskajam Valūtas fondam.

Kāds būtu krievu saldākais sapnis? Kipra sāk ar to, ka atsakās no eiro un pievienojas rubļa zonai. Pēc tam Kipra izstājas no ES un pievienojas Krievijas-Baltkrievijas-Kazahstānas muitas savienībai. Pēc tam Vidusjūras šelfā “Gazprom” sāk urbt gāzes atradnes, ignorējot turku protestus. Un beidzot – uz Kipru tiek pārcelta militārā bāze no nedrošās Sīrijas.
Šis scenārijs gan atbilst anekdotei.

Jebkurā gadījumā kipriešiem būs grūti laiki, paradīze, kurā gandrīz visi runā krieviski, savu pievilcību būs zaudējusi uz ilgiem laikiem.
Vai krievu nauda turpmāk plūdīs uz Latviju? Visticamāk, ka tas nenotiks masveidīgi, turklāt vismaz uz kādu gadu mūsu baņķieri kļūs daudz uzmanīgāki. Godīgākie uzņēmēji skatīsies vairāk uz Londonu un Šveici.

Vai eiro valūta apdraudēta? Tas nebūtu izdevīgi ne Krievijai, ne Ķīnai. Maskava, saprotams, skandalēsies, sak, cik nepareiza tāda Eiropa. Savukārt Ķīnai dolāra un eiro stabilitāte nozīmē milzīgo valūtas uzkrājumu drošību.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Arturs Goba: Kipras paradīze

Kategorijas