Ārsta praksē – nekas ārkārtējs un sevišķs

2013. gada 28. marts 00:00

Ģimenes ārste Inese Veršello Trikātas doktorātā strādā jau 19 gadus. Darba netrūkst, jo īpaši tagad, kad jāpalīdz novērst gripas un vīrusu izraisītās kaites.

Dakteres ārsta prakse lauku mērogos ir gana liela. Viņa aprūpē 1600 - 1700 pacientu. Kāds aiziet, cits nāk vietā, tāpēc šis skaitlis ir mainīgs. Viņai pacienti ir ne tikai Trikātā, bet arī Plāņos, kurp jādodas reizi nedēļā, un daži pacienti Vijciemā.

Daktere meža vidū
I. Veršello daudz laika pavada ceļā. Viņa dzīvo Grundzāles pagastā, netālu no Vijciema un Zvārtavas pagasta robežas meža vidū. Netālu no mājas atrodas novadpētnieku iecienītie mežabrāļu jeb Kārļa bunkuri. Līdz Trikātas doktorātam jābrauc 27 kilometri. Ceļi slideni, dažkārt aizputināti, dažas pirmdienas bijušas patiešām dramatiskas. Četras reizes pacientu pieņemšana notiek Trikātā un vienu reizi - Plāņos. Ja nepieciešams, pacienti tiek pieņemti arī mājās. “Mans darbs nav nekas ārkārtējs un sevišķs. Tā strādā daudzi ģimenes ārsti,” kautrīgi bilst Inese.
Daktere teic, ka vēl aizvien aktuāla ir gripa un vīrusu saslimšana. Nedaudz mazāk nekā februārī, taču akūtu saslimšanu ir daudz, turklāt ar smagāku norises gaitu nekā rudens pusē. Ziemas vidū cilvēka spēki vairāk izsīkst un rodas papildu komplikācijas.

No nulles līdz simtam
“Trikātas pacienti ir pieraduši, ka te ir ārsts un aptieka. Šķiet, ka viņi pat nepieļauj varbūtību, ka varētu būt citādi. Kad kādu laiku nebija aptiekas, radās lielas problēmas. Trikātā cilvēki kā cilvēki - ļoti dažādi. Kā visur lauku cilvēki. Protams, ir atšķirības no Plāņiem vai Jaunklidža. Trikātieši vienmēr ir bijuši it kā pašapzinīgāki. Varbūt to devis lielais kultūrvēsturiskais uzslāņojums. Varbūt tas ir gēnos, kaut gan ienācēju te ir vairāk,” smaida daktere.
Pacientu vecums ir no nulles līdz simts gadiem. Sadalījums ir kā tipiskā ģimenes ārsta praksē - gandrīz 400 bērnu, taču lielākā daļa ir pusmūža cilvēki un vecāka gadagājuma. Jaunieši ir prom pilsētās un skolās, citi dzīvo ārzemēs. Tomēr daļa vajadzības gadījumā vēršas pie savas dakterītes Trikātā. Viņa par to nedaudz brīnās, jo Rīgā un Valmierā taču pakalpojumi pieejamāki. Acīmredzot ieradumam liels spēks.

Ritms maina mediķus
I. Veršello ir visnotaļ apmierināta, ka vienuviet izveidojies vesels pakalpojumu komplekss - doktorāts, aptieka, pat veterinārārsts. Taču visvairāk priecē, ka līdzās ir sociālais dienests, ar kuru jāstrādā roku rokā. Kopā risināmas visdažādākās problēmas. Piemēram, ģimenēs ar maziem bērniem, kuri kaut kādu iemeslu dēļ netiek pienācīgi aprūpēti, arī par veciem vientuļiem cilvēkiem, kuriem jāsameklē tuvinieki. Ar sociālo darbinieku vienmēr var pārmīt kādu vārdu un izlemt, ko kurš darīs.
Dakterei liela palīdze ir medmāsa Tija Grata Sēne. “Viņai pienākumu ir ļoti daudz. Pagaidām man nav otras māsas, taču tas ir tikai laika jautājums, jo tāda būs vajadzīga,” uzskata ārste. Viņa piebilst, ka saspringtais darba ritms mediķus izmaina. Viņi ir kļuvuši nedaudz skarbāki. “Ceru, ka visi joprojām ir līdzjūtīgi, taču ne vienmēr šo līdzjūtību var paspēt izpaust,” turpina daktere.
Ārsti nesvaidās ar savām praksēm. Strādā tur, kur ierasts, kur viss zināms. Jaunu pacientu iepazīšana prasa daudz laika. Vienam otrs jāpieņem, jāiepazīst un jāizjūt caur zemapziņu un intuīciju. Tas ir neaprakstāms un smalks process.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Ārsta praksē – nekas ārkārtējs un sevišķs

Kategorijas