Lieldienas nāk ar gaismas spēku

2013. gada 28. marts 00:00

697

Kas latvietim ir Lieldienas? Vai tajās augstu šūpoties, kā Lielajā dienā darīja mūsu senči, lai labāka raža un brangāki lopi, un vārīt, krāsot un ēst olas, kas ir jaunās dzīvības, auglības un saules simbols? Savukārt kristiešiem Lieldienas ir lielākie svētki baznīcas gadā, kuros godina Jēzus Kristus augšāmcelšanos. Baznīca paredzējusi veselu nedēļu tam, lai cilvēki pārdomātu svarīgākos atpestīšanas notikumus, un šis laiks tiek dēvēts par Lielo jeb Kluso nedēļu.
Vai svinēsim pavasara saulgriežus par godu saules atnākšanai, vai godināsim Jēzu, vai vienkārši baudīsim brīvdienas? Ir arī, par ko priecāties, jo diena un nakts drīs būs vienā garumā un arvien vairāk tuvojas īsts, silts pavasaris. Katram cilvēkam par Lieldienām ir savs viedoklis. Sniedzam ieskatu dažos no tiem.

Brīnumu un jaunu iespēju laiks
Pārsla Jansone, Smiltenes novada Kultūras pārvaldes vadītāja
Viennozīmīgi Lieldienas ir gaismas uzvara pār tumsu. Tā nav tikai dabā. Tā ir arī mūsu dvēselēs, sirdīs un prātos. Tāpēc šie svētki noteikti jāsvin kopā ar saviem tuvajiem un mīļajiem, noteikti ar bērniem, skaidrojot viņiem Lieldienu būtību. Lieldienas ir vieni no svarīgākajiem saulgriežu svētkiem, es pat teiktu - svarīgāki par Ziemassvētkiem, jo rosina uz pārdomām. Kristietībā pirms Lieldienām ir Lielā piektdiena un Klusā sestdiena, un tas ir laiks pārdomāt, kas mūsu dzīvē varbūt nav izdevies. Jebkurš nepiepildīts sapnis ir neliela nāve mūsu dzīvē. Taču tajā pašā laikā tas dod vietu un laiku jaunai dzīvībai, jaunam spēkam un jaunām domām. Tā ir šī augšāmcelšanās, un šim laika ritumam jāļaujas. Augšāmcelšanās, šī uzvara, šī gaisma, kad diena un nakts jau ir vienā garumā, un spēks arī ir tie svētki, par ko runājam Lieldienās. Mums tiek dotas citas, labākas iespējas, daudz lielāki brīnumi un laime. Tikai jāmāk to sajust, pārdomāt sevī, un tam ir jātic.
Kultūras nozarē strādājošajiem, arī man, šie svētki saistās ar darbu. Taču, kaut arī mani bērni jau ir lieli, mājās mums neiztrūkstošs ir rīta rituāls, kad dodamies meklēt olas, pilnu groziņu. Tas ir rīta pārsteigums. Turklāt visas apaļās lietas mums nes laimi. Tad mums ir lielā olu kauja un citas ar Lieldienām saistītas izdarības. Pēc tam pucējamies, un ir laiks doties uz darbu.

Nozīmīgākie
svētki dzīvē
Zigmārs Ziemanis,
luterāņu draudzes mācītājs
Es Lieldienas uztveru un pieņemu tikai kā Kristus augšāmcelšanās svētkus. Manu Lieldienu centrā nav Lieldienu zaķis, krāsotas olas, bet gan no nāves augšāmcēlies Kristus. Un tieši tas Lieldienas padara par nozīmīgākajiem svētkiem manā dzīvē. Protams, arī es apzinos to, ka reiz manām dzīves dienām pienāks gals un man būs jāstājas Dieva priekšā. Mana šīs zemes dzīve paies. Taču, skatoties uz augšāmcelto Jēzu Kristu un uzticoties Viņam, - saistot ar Viņu savu dzīvi, es zinu, ka nāve arī manā dzīvē neteiks pēdējo vārdu. Pēdējo vārdu teiks Jēzus, augšāmceldams mani jaunai dzīvībai. Tāpēc Lieldienas man ir dzīvības un uzvaras pār nāvi svētki, un Lieldienas jeb Kristus augšāmcelšanās svētki dāvā man cerību un mieru. Mans Kungs, kam es ticu, ir caur savu nāvi un augšāmcelšanos uzvarējis manu grēku un manu nāvi. Man ir liels iemesls priecāties.
Savukārt mana ticība augšāmceltajam Kristum liek man arī atbilstošā veidā svinēt šos svētkus. Tas notiek draudzēs, kuru mācītājs es esmu. Mēs dievkalpojumu laikā svinam un pieminām Kristus augšāmcelšanos un Viņa uzvaru pār nāvi - ne tikai savu, bet arī mūsu nāvi. Nekas nelīdzinās draudzes atbildei, kad tā Lieldienu dievkalpojumā uz manis sacīto “Kristus ir augšāmcēlies!” ar lielu prieku sauc “Patiesi augšāmcēlies!”.

Ģimenei ir
kopīga nodarbe

Aigars Veldre, SIA “Liepkalni”
valdes loceklis
Lieldienas svinam, kā to dara lielākā daļa latviešu - ar olu krāsošanu, kas mūsu mājās ir visiem kopīga nodarbe, ar olu kaujām, un, ja sanāk, tad neiztrūkstoša ir arī šūpošanās. Pamatā šos svētkus pavadām ģimenes lokā. Olas šajā dienā ēdam vairāk nekā ierasts. Dažreiz apciemojam radiniekus, pie kuriem citreiz tik bieži nesanāk aizbraukt ciemos.
Īpašu Lieldienu svinēšanas tradīciju mūsu ģimenē nav, un nav arī tā, ka šie svētki mums būtu kāda īpašāka diena. Saprotu, ka baznīca ar olu krāsošanu kopā nesaiet, taču mēs par to šķēpus nelaužam. Neesmu tik kristīgs cilvēks, lai pievērstos šiem svētkiem no ticības mācības aspekta. Darba dunas dēļ nesanāk ievērot ne Lielo piektdienu, ne Kluso sestdienu. Saviem bērniem paši esam stāstījuši par Lieldienu svinēšanu gan pēc kristīgām, gan pagāniskām tradīcijām.
Es pats šos svētkus uztveru kā brīvas dienas, ko pavadīt kopā ar ģimeni, ja darba ritms to atļauj. Lieldienas saistās arī ar pavasara atnākšanu. Ja Māte Daba pavasari vēl nesūta, tad tas jāmeklē iekšēji. Runāju ar vienu zemnieku, kurš teica - “tāpat jau tas pavasaris atnāks, tikai vēlāk”. Gan jau sniegs nokusīs un būs silts. Tam jātic. Jāskatās uz dzīvi optimistiski.

Sakārtoju sevi garīgi
Solvita Tēberga, skolotāja, kristiete
Pēdējos gadus šos svētkus vairāk uztveru nevis kā latviešu tradīcijas, bet gan, skatoties no kristīgās Baznīcas puses. Lieldienas kristiešiem ir lielie prieka svētki par Kristus augšāmcelšanos. Vislielākais un svarīgākais posms ir 40 dienu ilgais gavēnis pirns Lieldienām, kas sākas no Pelnu trešdienas un beidzas Klusās sestdienas pusnaktī, kad sākas Lieldienas. Man šis pārbaudījumu un atteikšanās laiks un godības došana ir ļoti svarīga. Cenšos atteikties, parādot savu mīlestību un paļāvību Dievam. Es sevi šajā laikā ļoti sakārtoju garīgi. Tās ir īpašas sarunas ar Dievu. Varbūt daudziem gavēnis asociējas ar atteikšanos no ēdiena, bet kristiešiem tas nozīmē vairāk. Cenšamies atteikties no negatīvām lietām, cenšamies sakārtot savas attiecības ar apkārtējiem cilvēkiem, izejot grūtu ceļu, taču tas pēc tam spēj pacelt. Ļoti minimāli šajā laikā lietoju sociālos tīklus. Vairāk laika veltu Bībeles studijām. Televīzijā skatos tikai kristīga satura raidījumus, kas liek aizdomāties, izvērtēt savas vērtības, savu rīcību un attiecības ar apkārtējiem. Kas attiecas uz gavēni, to ieturu jau trešo gadu - atturos no gaļas, saldumiem, miltu izstrādājumiem.
Visnozīmīgākais laiks man ir Klusā sestdiena. No rīta mazgāšu seju, ēdīšu dzērvenes, pēc pusnakts iedegšu sveci mājās, jo sākas gaišais laiks, Kunga Kristus augšāmcelšanās svētki. Tie manā ģimenē ir ļoti svarīgi. Nokrāsosim arī olas, kas nes prieku. Mājās būs ienests pūpolzars. Apmeklēsim dievkalpojumu ar Svēto vakarēdienu, lai sadraudzībā pavadītu šo laiku.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Lieldienas nāk ar gaismas spēku

Kategorijas