Minimums un pašvaldības

2013. gada 28. marts 11:33

427

Latvijas sabiedrībai ir paziņots valdības plāns no 2014. gada pirmā janvāra paaugstināt minimālo algu, tajā pašā laikā palielinot neapliekamo minimumu, un palielinot atvieglojumus par apgādībā esošām personām.

Finanšu ministrs Andris Vilks ir teicis: «Šobrīd mūsu valstī nevar būt lielākas prioritātes kā sociālās nevienlīdzības samazināšana. Jau šogad politiķiem, sociālajiem partneriem un sabiedrībai ir jāspēj savstarpēji vienoties, lai atrastu labāko risinājumu, palielinot ar nodokļiem neapliekamo minimumu, atvieglojumus par apgādībā esošajām personām un minimālo algu. Ir skaidri redzams, ka makroekonomikas līmenī mēs pārliecinoši virzāmies uz izaugsmi, bet svarīgi, lai arī ikkatrs Latvijas iedzīvotājs to spētu izjust, it īpaši iedzīvotāji ar zemākiem ienākumiem un strādājošas ģimenes ar bērniem.» Ko piedāvā Finanšu ministrija?

No 2014. gada 1. janvāra minimālo algu palielināt līdz 225 latiem, bet neapliekamo minimumu mazākajām algām palielināt līdz 84 latiem.
Par 18 latiem mēnesī palielināt atvieglojumus par apgādībā esošām personām.
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme 2014. gadā varētu tikt samazināta no 24% līdz 22%.

Kādas sekas būtu valdības politikai?

Tikai palielinoties neapliekamam minimumam vien, neņemot vērā minimālas algas celšanu, tiktu palielināta (vidēji par 8,3 latiem mēnesī uz rokas) strādājošo algu, nepalielinot ražošanas izmaksas. Tikai, palielinot neapliekamo minimumu, viss, ko saņems iedzīvotāji uz rokas – 8,3 latus mēnesī uz katru strādājošo –, nozīmē to, ka gandrīz par tādu pašu summu samazināsies pašvaldību ienākumi. Par ļoti līdzīgu summu mēnesī uz katru strādājošo pašvaldībām būs jāsamazina pabalsti, dažādas renovācijas kā arī kultūras un izglītības finansējums! Neapliekamā minimuma palielināšana, nemainot pašvaldību finansējuma modeli, nozīmē palielināt sociālo nevienlīdzību, nevis to samazināt! Visnabadzīgākās ļaužu daļas ienākumi, ko pašlaik kompensē pašvaldības, samazinātos.

Vienkārša minimālas algas celšana ir laba ziņa strādājošajiem, kuru ienākumi ir atkarīgi no minimālās algas. Minimālās algas saņēmējs, ja viņam nav apgādājamo, pēc minimālās algas un neapliekamā minimuma palielinājuma no 2014. gada 1. janvāra mēnesī uz rokas saņemtu vidēji par 25,2 latiem jeb 17% vairāk. Taču tā nav laba ziņa uzņēmējiem, jo, FM piedāvātajā variantā darbaspēka izmaksas pieaugtu aptuveni par 15%.

Tomēr minimālās algas palielināšana izraisa iekasēto nodokļu kopapjoma pieaugumu. Latvijas Republikas sociālo maksājumu un nodokļu aprēķina „nacionālo īpatnību” dēļ šis 25,2 latu minimālās algas pieaugums sociālo iemaksu kopsummu palielinās par Ls 9,5, par Ls 5,3 palielinot iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus. Ja visa nauda tiks nekavējoties „notriekta” Maximā vai Rimčikā, tā dos tūlītēju 3,5 latu PVN ieņēmumu pieaugumu. Palielinot minimuma lielumu par 25 latiem, valsts budžeta ienākumi pieaugs par 18 latiem.

Galu galā, ko nozīmē vienlaicīga minimuma samazināšana un minimālās algas palielināšana?

Rezumējums: Palielinās valsts kopbudžeta ienākums, būtiski samazinot pašvaldību ieņēmumus. FM piedāvātais risinājums ir finanšu varas koncentrācijas priekšlikums. Pašvaldībām tiek uzkrautas papildu funkcijas, vienlaikus samazinot to finansējumu! Pašvaldību iedzīvotāji, mēs visi - tikai zaudēsim no šādas „labdarības”. Priekšlikums būtība ir palielināt hroniski novārgušo un nekādi atkopties nespējīgo valsts kopbudžetu uz pašvaldību pagrimuma rēķina, vienlaikus, nesamazinot ne par grasi darbaspēka izmaksas uzņēmējiem.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Minimums un pašvaldības

Kategorijas