Uzdevums – nosargāt sējumus

2013. gada 4. aprīlis 00:00

“Ziemeļlatvija” jau rakstīja par mednieku kluba “Iekari” veiksmēm nule aizritējušajā medību sezonā, kurā vēl ar citu kolektīvu biedru palīdzību panākumi tika gūti vairāku vilku nomedīšanā. Bez veiksmēm un vērtīgām trofejām sezonā nav palikuši arī mednieku biedrības “Jērcēni” mednieki.

Jērcēnu kolektīva mednieks Jānis Ence stāsta, ka iepriekšējā sezonā, kas ilga no pērnā gada 1. aprīļa līdz šāgada 31. martam, viņa pārstāvētās biedrības medību iecirknī lielākais pieļaujamais nomedījamo dzīvnieku skaits bija aļņiem un mežacūkām.

Pie laukiem uzstāda torņus
Mednieki drīkstēja nomedīt astoņus aļņus, to skaitā piecus pieaugušos, un 49 mežacūkas.
“Kādas sešas cūkas neizdevās nomedīt, lai limits būtu izpildīts, bet kopumā sezona bija veiksmīga. Stirnas nemedījām, jo pēdējās divas ziemas bija bargas, tādēļ šo dzīvnieku skaits mūspuses mežos bija sarucis par 70 līdz 80 procentiem. Savu padarīja arī vilki. Galveno akcentu iepriekšējā sezonā likām uz sējumu platību nosargāšanu no mežacūkām. Kopsapulcē nolēmām, ka 75 procentus no medīt atļautā mežacūku skaita centīsimies nomedīt lauksaimniecības kultūru postījumu vietās. Tādēļ pagājušās vasaras sākumā biedrības mednieki kopīgiem spēkiem sagatavoja kokmateriālus torņu būvei. Pēc tam tos aizvedām pie tīrumiem, kurus visbiežāk mēdz apmeklēt mežacūkas,” stāsta J. Ence.
No torņiem jeb medībās uz gaidi sezonā veiksmīgākie bija mednieki Andris Rožlapa, Aivars Ziediņš un Agris Krūklis, kuri attiecīgi nomedīja septiņas, sešas un četras mežacūkas. Savukārt pats J. Ence rudens pusē medībās uz gaidi nomedīja alni. Šo dzīvnieku pēdējos gados mežos ir kļuvis vairāk. Par to liecina pamanāmie postījumi – apgrauzti stumbri priežu jaunaudzēs. J. Encem un Strenču mednieku kolektīva “Vecmājas” biedram Aigaram Ancveriņam veiksme uzsmaidīja arī lūšu medībās. “Janvārī Strenču mednieki mūs aicināja palīgā lenkt šos plēsoņas. Man medības izvērtās ļoti veiksmīgas, jo ieguvu pirmo lūša trofeju. Bijām uzgājuši trīs lūšu pēdas ceļa Strenči – Jērcēni malā, bet nomedījām divus. Otru plēsoņu nomedīja Aigars,” stāsta J. Ence.

Pacietība – veiksmes garants
Viņš piebilst, ka veiksme šo lielo kaķu medībās ir atkarīga no pareizas lenkšanas un vēl no tā, cik labi saskatāmas pēdas.
J. Ence atzīst, ka arī viņu medību iecirknī vilku nav mazums, bet šoziem tos nav izdevies nomedīt, jo vilki lielākoties mituši purvā.
To, ka pacietība ir mednieka veiksmes garants, apliecināja Aivara Ziediņa iegūtais medījums. Viņš vienā vakarā no torņa nomedīja četras lapsas. Veicies tādēļ, ka pēc pirmajām nomedītajām kuplastēm mednieks tūlīt neatstāja torni, bet turpināja tajā sēdēt un gaidīt. Tas atmaksājās. Savukārt kolektīvā gados vecākais mednieks Eduards Laurenovičs, kurš maijā svinēs 80 gadu jubileju, nomedīja četrus jenotsuņus.
Šajās dienās mednieki veic meža dzīvnieku piebarošanu, jo ieilgusī ziema ir apgrūtinājusi tiem ēdamā sameklēšanu. Kartupeļus un graudus zvēru barošanai mednieki no vietējiem zemniekiem iegādājās jau rudenī. Aprīļa vidū biedrības mednieki kopsapulcē lems par galvenajiem darbiem jaunajā sezonā.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Uzdevums – nosargāt sējumus

Kategorijas