Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Izskan “Dziesmu pavards”

Santa Sinka

2013. gada 4. aprīlis 00:00

142
Izskan “Dziesmu pavards”


Grundzālē par tradīciju kļuvušais ģimeņu sadziedāšanās pasākums “Dziesmu pavards” pulcēja gandrīz pilnu kultūras nama zāli ar skatītājiem. Dalībnieku krietni mazāk, taču tie, kuri uzdrīkstējās, priecēja un patīkami pārsteidza ar savām muzikālajām dotībām.


Spēcīgas balss īpašniece Alise Ērmane no Smiltenes pārliecinājusies, ka šādiem muzikāliem pasākumiem ir jābūt katrā pagastā, iespējams, jāpamaina tikai tā formāts. “Man ļoti patīk dziedāt. Savu ikdienu pavadu Cēsīs, jo mācos Alfrēda Kalniņa mūzikas koledžā, taču brīvdienās cenšos piedalīties dažādos pasākumos. Nesen piedalījos “Dziesmā manai paaudzei”, kur ieguvu 3. vietu. Katra šāda uzstāšanās ir vērtīga,” stāsta A. Ērmane.
“Dziesmu pavardā” viņa uzstājās kopā ar māsu Unu, jo vēlas arī viņu pieradināt pie skatuves. Liela vai maza skatuve, tam neesot nozīmes, jo jebkurā gadījumā tā esot laba skola ikkatram. Viņasprāt, iedzīvotāji, kuri arī varētu un pat gribētu būt vieni no dalībniekiem, nobīstas no vārda ģimene. “Pabraukājot apkārt redzu, ka ļoti daudzi bērni vēlas un uzstājas kā solisti. Tad arī atsaucība būtu lielāka,” uzskata “Dziesmu pavarda” dalībniece.
Vieni no pasākuma jaunākajiem dalībniekiem – brāļi Matīss (5 gadi) un Ronalds (9 gadi) Kalniņi – atklāj, ka piedalīties pamudināja abu māmiņa Dace. Priekšnesumu Kalniņu ģimene sniedza četru cilvēku sastāvā – kamēr mamma ar abiem dēliem dziedāja, tikmēr jaunākais Artūrs klēpī saldi čučēja. Lai arī Ronaldam par mūziku tuvāks ir BMX, uzdziedāt sanāk. “Bišķiņ padziedam, jo dziedot nomierinās mans mazais brālītis. Viņš pat sāk smieties,” smaidā atplaukst zēns.
Sirsnīgu paldies ikvienam, kurš bija “Dziesmu pavardā” saka dalībnieks Ralfs Ruks. “Man bija prieks skatīties gan uz dalībniekiem, gan uz skatītājiem. Tiešām liels paldies visiem,” pateicas puisis.
Grundzāles kultūras nama vadītāja, viena no “Dziesmu pavarda” rīkotājām Inga Ruka atklāj, ka  tiem, kuri uzdrīkstējās un uzstājās, viss izdevās labi. Tomēr pārdomas raisa fakts, ka dalībnieku atsaucība nebija liela. “Vienu brīdi iedomājos, vai turpmāk vispār vajadzīgs šāds pasākums vai varbūt jāvirza citā virzienā. Kā atrast pareizo pieeju, lai ģimenes sanāk un atveras, varbūt kādai tas šķiet pārāk intīmi,” aizdomājas Grundzāles kultūras nama vadītāja. Viņa ievēroja, ka daudzi no zālē sēdošajiem ir tādi, kuri dzied un varēja kāpt uz skatuves, taču to neizdarīja.
Kā noslēgumā saka I. Ruka, galvenais bija jūtams dalībnieku radītajā gaisotnē un tas bija prieks. To savos priekšnesumos radīja Ērmaņu, Kovalu un Purvlīču, Kalniņu, Ruku, Freimaņu – Leimaņu ģimenes un Ilona Briede, kas pārstāvēja Briežu – Baložu ģimeni.