Ak šīs vēlēšanas!

2013. gada 5. aprīlis 08:57

654

Strauji tuvojas pašvaldību pārvēlēšanas un ievēlēšanas diena. Manā izpratnē priekšvēlēšanu laiks nav diezin cik patīkams, vismaz Rīgā jau pagūts saražot tik daudz netīrumu, ka varētu pat Daugavu aizdambēt. Tajā pašā laikā ikviens no mums gaida pozitīvas izmaiņas, jo veiksmes gadījumā varam iegūt tādu vietējo varu, kas spētu atrast to burvju nūjiņu, kura dzīvi virzītu kalnup.

Vēlētāji, protams, katrs ir gudrs par sevi, bet divas lielas grupas varam izdalīt. Vieni gatavi balsot par labi pazīstamiem un pieredzējušiem kandidātiem, savukārt citi gribētu visus “vecos” padzīt un savēlēt pilnīgi jaunus censoņus.

Patiesību vajadzētu meklēt kaut kur pa vidu. Ja cilvēks pašvaldības darbā uzkrājis lielu pieredzi, tad tā ir patiesa svētība. Jo ir vajadzīgs, lai vadītājs jebkurā postenī labi pārzinātu spēles noteikumus, lai būtu izveidojušies sakari ar vajadzīgajiem dienestiem. Cits aspekts ir tāds, ka pieredzējušie un jo sevišķi pirmspensijas vecumu sasniegušie vairs netiecas pēc nekā jauna, izvairās riskēt, bet dara tikai pašu nepieciešamāko, tā teikt, ieplānotā budžeta ietvaros. Katrs gadījums individuāls.

Tāpēc pretsvaram katrā pašvaldībā vajadzīgi arī jauni un enerģiski deputāti, kuri vēlas sevi apliecināt, kuri atvērti jauninājumiem. Nelaime tikai tā, ka gados jaunus un ambiciozus cilvēkus nemaz nav tik viegli atrast, jo ne jau kurš katrs dedzīgs runātājs ir arī veiksmīgs darītājs.

Ja vērojam tā saucamo lielo politiku, tad redzam vienu likumsakarību. Teiksim, enerģisks partijas vadītājs savas darbības sākumgados ir gana populārs, lai varētu atļauties veikt ne visai populārus, bet vajadzīgus darbus. Iet gadi, un cilvēks sāk zaudēt popularitāti, līdz ar to savos lēmumos kļūst piesardzīgs, dara tikai to, kas tautai patīk, vārdu sakot, kļūst populists.

Šāds politiķis necieš iebildumus un svaigas idejas, bet visus, kas bosam, nepiekrīt, cenšas atbīdīt malā, piemēram, vēlēšanu sarakstā nobīdot pašās beigās. Tādā veidā pa skuju taku aizgājušas daudzas partijas, kaut ikvienā no tām ir darbojušies talantīgi un tautas interesēm kalpojoši cilvēki. Līdzīgi tas notiek arī pašvaldību līmenī.

Pie tikko teiktā gribu izteikt vienu piebildi, proti, kad varasvīri sāk ar negodīgām metodēm novākt konkurentus, nekad un nevienam tas nenes svētību. Jo cīņa pret konkurentiem ar netīrām metodēm faktiski ir kaitēšana visai sabiedrībai. Un tad vērojam, ka, lūk, viens no bijušajiem dižvīriem jau pāris reižu ārzemēs devies uz galvas operāciju, te kāds cits jau ticis tiktāl, ka diezin vai pagūs pa pilnam baudīt agrākajā darbā iemantotās privilēģijas. Vārdos nevienu nesaucu, lai katrs spriež pats.

Tālāk pavisam konkrēti par pašvaldībām. Iepriekšējā četrgadē gan Valka, gan Smiltene un Strenči ir turējušies līmenī – nekādu traģisku kļūdu nav bijis, bet nav bijis arī izrāviena. Tā kā ekonomikā krīze puslīdz pārvarēta, ir jāgatavojas straujākam attīstības posmam. Vispirms tas attiecas uz ražošanu, vajadzības gadījumā aicinot atpakaļ uz dzimto novadu tos tautiešus, kas devušies svešumā.

Tāpēc pats svarīgākais kritērijs, pēc kā vērtēt deputātu kandidātus, ir tas, cik inovatīva ir cilvēka domāšana. Kam izdevība, tam iesaku avīzē “Laiks” izlasīt Ligitas Kovtunas interviju ar latviešu izcelsmes ekonomistu profesoru Kārli Āboliņu no Vācijas. Labi pārzinādams procesus visā pasaulē, profesors Latvijai iesaka uzsvaru likt uz ekoloģiskās produkcijas ražošanu laukos, balstīties uz dizaineru un IT tehnoloģiju sasniegumiem.

Āboltiņa kungs iesaka arī dažus variantus, kā to paveikt. Vispirms jebkuru nozari iespējams attīstīt, ja ir kooperācija. Ir jāprot kooperēties gan ražošanā, gan uzglabāšanā, gan eksportā. Lai iegūtu līdzekļus, ir jāveido krājaizdevu sabiedrības. Nākamais pakāpiens – pēc Vācijas un Luksemburgas parauga – būtu reģionālo banku dibināšana, kuras spēj izplatīt obligācijas pat ārvalstniekiem.

Un interesanti – Vācijā šādas vietējās banciņas emitē pašas savu naudu – līdzīgi tam, kā to darījusi Ventspils pašvaldība. Vācijā esot pavisam 40 pašvaldību vietējā naudiņa, kuru var brīvi mainīt pret eiro, bet ar kuru iepirkties iespējams tikai savas pašvaldības robežās.
Latvijas apstākļos dažus pasākumus iespējams veikt, ja vairāki novadi apvieno savus spēkus.

Jebkurā gadījumā pašvaldības var veicināt mazo un vidējo uzņēmumu rašanos, vajadzīgi tikai cilvēki, kas grib darboties. Latvijas īstenība ir tāda, ka valstī nav lielu rūpnīcu, kas parasti ap sevi pulcē mazos ražotājus. Piemēram, ASV viena aviācijas rūpnīca dod darbu 60 tūkstošiem individuālo vai mazo uzņēmumu. Latvijā jāmeklē cits modelis.

Domājot par Valku, gribas cerēt, ka izdosies īstenot ieceri par bijušajiem armijas bunkuriem, tas savukārt varētu veicināt tūristu pieplūdumu. Tomēr vienlaikus derētu atgriezties pie idejas par augstskolas dibināšanu bijušajā Tēraudskolā.

Un nevajadzētu tik daudz cerēt uz universitātes tipa augstskolu, jo pilnīgi pietiktu ar koledžu, kas darbotos kādas lielās augstskolas sastāvā. Mūsu pilsētai absolūti nepieciešama lielāka ļaužu rosība, ko spētu nodrošināt studentu klātbūtne.
Varianti var būt visdažādākie, atliek vienīgi strādāt ar perspektīvu.
***
Lai cik netīkamas ir vēlēšanu kašķības, tās tomēr beigsies jau jūnijā. Sekos Līgo svētki ar daudz gaišākām emocijām. Un tad jau būs klāt arī Dziesmu un Deju svētki, kas vismaz etniskajiem latviešiem rada lielāku vienotības sajūtu. Dziesmu svētki ir garīguma uzvara pār visu ļauno un netikumisko. Pēc tam vismaz daļu tautas garīgam pacēlumam mobilizē svētki Aglonā, kam šogad zināmu noskaņu piešķirs pāvesta Franciska personiskais paraugs.

Vēl šogad Latvija varēs lepoties ar savu operu, jo top “Nībelungu gredzena” ceturtās operas iestudējums – un to spējuši tikai nedaudzi operteātri. Mums ir ar ko lepoties.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Ak šīs vēlēšanas!

Kategorijas