Vairāk kā pustūkstotis dalībnieku

2013. gada 9. aprīlis 00:00

523

Kas tāds Smiltenē uz vienas skatuves sen nebija pieredzēts. Pilsētas kultūras centrā bērnu un jauniešu interešu izglītības centra rīkotajā “Jautrajā koncertā” uzstājās vairāk nekā seši simti dziedātāju un dejotāju. Pasākumā bērnu un pedagogu prieks mijās ar apmeklētāju neapmierinātību.

Pasākuma mērķis bija Smiltenes bērnu un jauniešu interešu izglītības centra (BJIIC) kolektīviem parādīt sevi un paskatīties citu kolektīvu veikumu. Koncertu varēja apmeklēt ikviens interesents. Šo iespēju izmantoja daudzi novada ļaudis, tomēr ne visi, kuri ieradās labā noskaņojumā, no koncerta tādi devās arī mājup.

Neielaiž zālē
Kultūras centrs bija pilns cilvēku. Vēl pirms pasākuma, kamēr kolektīvu dalībnieki gatavojās priekšnesumiem, lielā zāle bija pārpildīta. Interese bija tik liela, ka vietas pietrūka arī tiem, kuri bija ar mieru pasākumu vērot, stāvot kājās. Jau koncerta sākumā kultūras centra foajē prieks mijās ar neapmierinātību un neizpratni. Kā novēroja “Ziemeļlatvija”, ne vienu apmeklētāju vien, tostarp bērnu vecākus, kultūras centra darbinieces, kuras dežurēja pie zāles durvīm, vismaz sākotnēji neielaida iekšā. Kāda dejotāja mamma vienai no dežurantēm lūdza, lai ielaiž zālē, jo ļoti vēlas redzēt savu bērnu uzstājamies. Viņai pirms koncerta neesot bijusi iespēja aizņemt vietu zālē, jo jāsaģērbj bērns, uz ko dežurante atbildēja: “Zālē nav vietas, mēs neko tur nevaram darīt.”
Primārais bērni
Smiltenes BJIIC direktore Inga Sīmane saka, – situāciju var apskatīt no dažādām pusēm. Todien rosība kultūras centra telpās sākās jau dienas vidū. Ieradās kori un deju kolektīvi no visām Smiltenes novada skolām. Kā jau iepriekš organizatori bija paredzējuši, pasākums, kas notika trīs daļās, ilga vairākas stundas. “Mūsu prioritāte bija bērni un viņu labsajūta. Ja no lauku skolām bērniem ierādījām vietas zālē, tad Smiltenes koru dalībniekiem, lai nebūtu jānīkst gaiteņos, pirmās daļas laikā ļāvām aizņemt vietas balkonā. Centāmies organizēt maksimāli ērtu un raitu dalībnieku plūsmu. Nevaru uzņemties atbildību par dežurantu rīcību, attieksmi vai komunikācijas prasmēm. Varu saprast šo vecāku neizpratni, taču mūsu centrālais uzdevums bija bērni,” skaidro I. Sīmane.
Ar to Smiltenes BJIIC direktore domāja dalībnieku veselības stāvokli. Viņa nevēlējās pieļaut situāciju, ka kādam no bērniem, stāvot kājās un gaidot savu uzstāšanos, kļūtu slikti vai tas noģībtu. Viņasprāt, arī tādā gadījumā būtu dzirdami vai lasāmi pārmetumi.

Dalībnieki pozitīvi noskaņoti
Pasākuma laikā sastaptās kora “Lido” studijas koristes Paula Kontere un Paula Kubuļina uzskata, ka šādi pasākumi nepieciešami, jo tā ir viena no retajām iespējām vienkopus redzēt tik daudzus citu kolektīvu dalībniekus. “Visus priekšnesumus neredzējām, jo mēģinājām paši. Taču tos, ko redzējām, bija labi,” saka meitenes.
Kā novēroja abas meitenes, šis koncerts saliedēja dalībniekus, jo īpaši gados jaunākos bērnus. “Pirms uzstāšanās mazie dejotāji aizkulisēs rotaļājās un bija jautri noskaņoti,” smaidot saka P. Kontere.
Blomes pamatskolas deju kolektīvu vadītāja Anda Kalniņa stāsta, ka “Jautrais koncerts” bija iespēja sevi parādīt. “Gara diena, bet pasākums bija kā pirmais atspēriena solis uz Skolēnu dziesmu un deju svētkiem, kas notiks pēc diviem gadiem. Interesanti bija skatīties citu sniegumu. Patika Grundzāle, taču dažiem kolektīviem vajadzētu vairāk piestrādāt pie tērpiem, kaut gan tas laikam balstās uz pašvaldības pleciem. Droši varu teikt, ka bērni centās no sirds. Maniem dejotājiem pašiem šķita, ka viņi nodejoja ļoti labi,” stāsta A. Kalniņa.

Ņems vērā
Grundzāles pamatskolas direktorei Valdai Elstiņai iespaidi par redzēto ir pozitīvi un spilgti. “Bērni ļoti skaisti dejo un dzied. Ir ieguldīts milzīgs darbs. Skolotāji tiešām ir entuziasti, paldies arī vecākiem, kuri atbalstīja un palīdzēja, lai varētu izbaudīt šo svētku mirkli. Vienīgi šāds pasākums būtu vēlamāks vasarā un Jāņukalnā, lai ikvienam kolektīva dalībniekam būtu iespēja redzēt pārējo uzstāšanos,” saka V. Elstiņa.
Smiltenes BJIIC direktore uzskata, ka viedokļu dažādībai ir jābūt. Esot labi, ka cilvēki runā. “Labi, ka esmu informēta un maksimāli daudz centīšos ņemt vērā dzirdēto, lai nākotnē atrastu labāko risinājumu,” saka I. Sīmane.
Vaicāta par sajūtām pēc koncerta, viņa neslēpj prieku par kolektīvu dalībniekiem un viņu sniegumu. “Bija ilgāks laiks pagājis, kopš šāda vērienīgāka koncerta. Bērni pozitīvi uzlādē, dod gandarījumu un tas arī ir pats svarīgākais. Tie jau ir mūsu darba augļi un alga – smaids un mirdzums bērnu acīs un prieks mūsu sirdīs,” saka Smiltenes BJIIC direktore.
VIEDOKĻI NO ZIEMELLATVIJA.LV
Mamma: “Tas bij viens liels bardaks! Ne redzēt, ne dzirdēt varēja. Neorganizētība.”

Apmeklētāja: “Piekrītu mammām! Šādu pasākumu vajag organizēt vasarā Jāņukalnā, jo, izrādās, jaunais kultūras nams ir par mazu!”

Dejotāju mamma: “Nevaru nepiekrist citām mammām, ka bardaks bija liels, to vēl varētu pieciest, jo daudz dalībnieku. Bet dzirdēt aizmugurē nevarēja neko. Karstums un smacīgs gaiss, ventilācijas nekādas. Visvairāk esmu šokēta par durvju sardzēm, kas turēja durvis ciet, neielaižot pat dejotāju vecākus. Šokā esmu, paliku iekšā un izrādījās, ka vēl viena deja bija bērnam, saku, ka tētis sajauca, lai ielaiž, nē, nelaidīsim, vai tas ir normāli? Saprastu, ka skolēni dauzītos, bet vai tad vecākus, kuri grib redzēt, kā bērns uzstājas, nevar ielaist??? Iesaku apsardzi nomainīt uz šīm durvju sardzēm. Žēl, bet esam vīlušies par organizētību un attieksmi pret apmeklētājiem.”

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Vairāk kā pustūkstotis dalībnieku

Kategorijas