Cik kaitīgs ir stress darba vietā?

2013. gada 17. aprīlis 13:35

662

Aizvien biežāk Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) Vidzemes reģiona darba devēju konsultāciju centrā saskaramies ar darba devēju uzdotu jautājumu: kā cīnīties ar nesaskaņām darba kolektīvā, strīdiem un dažādām stresa situācijām? Šī iemesla dēļ šķiet aktuāli apkopot tradicionālākos iemeslus, kādēļ šādas situācijas rodas, kā arī galvenos priekšnoteikumus, lai tās novērstu vai ar tām cīnītos.

Nesaskaņu pamatā ir paaugstināts stresa līmenis, savukārt stress ir organisma emocionālā reakcija uz dažādiem nelabvēlīgiem ārējiem vai iekšējiem faktoriem (piemēram, laika trūkumu, paaugstinātu atbildību, pārslodzi, vardarbības draudiem u.c.). Šos faktorus pieņemts dēvēt par stresu radošajiem riska faktoriem jeb stresoriem. Kā biežākos darba vides stresorus var minēt:

DARBA SATURS (slikti saprotamas darba prasības; vienveidīgs un vienmuļš darbs; saraustīts darbs; nemainīgs darbs; darbs, kurā nav nepieciešamas visas nodarbinātā prasmes; darbs, kurš ierobežo fiziski; darbs, kurš nepatīk vai liekas pretīgs u.c.).
DARBA SLODZE UN DARBA TEMPS (pārāk liela vai maza slodze (kvantitatīvi vai kvalitatīvi); pārāk ātrs vai nekontrolējams darba temps; laikā ierobežots darbs un ierobežoti termiņi).
DARBA LAIKA ORGANIZĀCIJA (nemaināms darba grafiks; vēlmēm neatbilstošs darba grafiks; neprognozējams darba laiks; pārāk garš vai pārāk īss darba laiks; darbs maiņās (īpaši - vēlmēm neatbilstošās maiņās); darbs bez sociāla kontakta ar kolēģiem – darbs vienatnē).
NODARBINĀTĀ LOMA UN LĪDZDALĪBA ORGANIZĀCIJĀ (neskaidra (arī - konfliktējoša) loma uzņēmumā un darba procesā; nespēja ietekmēt lēmumus saistībā ar savu darbu; pārāk liela vai pārāk maza atbildība; atbildība par citiem cilvēkiem).
ORGANIZĀCIJAS KULTŪRA (slikta iekšējā komunikācija; neskaidrība par organizācijas mērķiem un struktūru; nespēja risināt organizācijas iekšējās problēmas; neskaidra organizācijas attīstība; neefektīvs vadības stils).
KARJERA (karjeras attīstības neprognozējamība; karjeras bezperspektivitāte konkrētajā darba vietā (izaugsmes trūkums); sasniegumu nenovērtēšana vai pārspīlēšana; pārāk zemas vai neatbilstošas kvalifikācijas darbs; nelietderīgs vai sociāli mazvērtīgs darbs; nedrošība par darbu; darbam vai vēlmēm neatbilstoša samaksa; negodīga vai nemotivējoša apmaksas sistēma;
ATTIECĪBAS AR CITIEM NODARBINĀTAJIEM (sociāla vai fiziska izolācija; darbabiedru atbalsta trūkums; nesaskaņas un / vai ļaunprātīga attieksme nodarbināto starpā; sliktas attiecības ar kolēģiem);
MĀJAS UN DARBA ATTIECĪBAS (konfliktējošas prasības mājās un darbā; atbalsta trūkums darba problēmās no tuviniekiem; atbalsta trūkums mājas (sadzīves) problēmās no darba vietas un / vai kolēģu puses).

Īpašs, grūti klasificējams stresora veids ir vardarbība darba vietā. Tā var būt gan fiziska, gan psiholoģiska, lai gan šī robeža mēdz būt visai izplūdusi – mobings, bosings, bulings. Ar šiem jēdzieniem galvenokārt saprot atkārtotu, nepamatotu uzvedību attiecībā pret kādu nodarbināto vai nodarbināto grupu, kas rada risku nodarbinātā veselībai un drošībai. Šāda veida vardarbība var būt gan vertikāla (piemēram, kad vadītājs īsteno psiholoģisku teroru pret padoto), gan horizontāla (divu viena līmeņa darbinieku starpā).

Šķiet, visi nosauktie stresori vairāk saistīti ar cilvēka psiholoģiju, tomēr darba vidē stresu var radīt arī tādi faktori kā nepietiekams apgaismojums, nesakārtotas darba vietas, kaitinoši darba vietu defekti (piemēram, čīkstošas durvis, bojāti krēsli, nestrādājošas iekārtas u.c.).

Stress darba vietā ir bīstams, jo tas ne tikai rada nepatīkamu situāciju darba vietā, bet var izraisīt virkni veselības problēmu. Kā biežākās var minēt elpošanas sistēmas traucējumus, sirdsklauves, svīšanu, trīci, muguras sāpes, dzimumfunkcijas un miega traucējumus, galvassāpes vai migrēnu, reiboņus, ādas iekaisumus un alerģiskas reakcijas, aizcietējumus un caurejas, kā arī gremošanas traucējumi u.c.

Tāpat no nepārtrauktas stresa situācijas var rasties virkne psiholoģiska rakstura problēmu: vienaldzība, apsēstības un mānijas, fobijas, nespēja koncentrēties, šaubīšanās un nervozitāte, paaugstināta nogurdināmība, pašnāvības domas, zema pašapziņa, depresija, bezmiegs, augsta uzbudināmība, apetītes pārmaiņas u.c.

Runājot par stresu darba vietās, jāmin arī „izdegšanas sindroms”, kas rodas no ilgstošas atrašanās stresa stāvoklī. Tipiskākās izdegšanas sindroma pazīmes ir

emocionāls pārgurums (samazinās vai izzūd emocionālā reaktivitāte (naids, prieks), ko aizvieto apātija, vienaldzība, jūtu atrofija – tai raksturīga ciniska attieksme pret visu, neiecietība, aizkaitināmība, nomāktība, skumjas, nespēja izjust emocijas, kā arī raksturīga vēlēšanās pašizolēties); depersonalizācija (parādās pārmaiņas cilvēka personībā un uzvedībā, kā arī izteikta nespēja atbrīvoties, atslābināties. Bieži vien parādās atkarība no dažādām vielām (tabakas, kafijas, alkohola un medikamentiem); pārmaiņas attieksmē pret darbu un darba attiecībās (zūd vēlēšanās turpināt iesākto karjeru, līdz ar to pazeminās darbaspējas, kā arī pasliktinās attiecības un rodas naidīga attieksme pret darbabiedriem. Tai pat laikā samazinās rīcības lietderīgums, parādās nespēja izteikt domas vārdos un rakstiski, pavājinoties arī spējai pieņemt lēmumus. Raksturīgas spontānas dusmu lēkmes).

Kā cīnīties ar stresu darbā?

Galvenais priekšnoteikums – atzīt, ka šādi riski eksistē, tos identificēt un mēģināt novērst, pareizi organizējot darbu un atpūtu. Piemēram, laba prakse ir atvaļinājumu plānošana atbilstoši darbinieka ģimenes stāvoklim. Svarīgs priekšnoteikums ir arī katram darbiniekam individuāli izstrādāts un izrunāts plāns par iespējamo izaugsmi uzņēmuma ietvaros. Konfliktu izskaušanai ieteicams noteikt konkrētus mehānismus iekšējās komunikācijas nodrošināšanai - regulāras darbinieku sapulces un aptaujas, kā arī speciālu programmu izveidošana psihoemocionālās vardarbības apzināšanai un novēršanai (piemēram, pārrunas ar šādās situācijās iesaistītajiem darbiniekiem, organizāciju psihologu pieaicināšana u. c.).

Darba vides psihoemocionālos riska faktorus nekad nebūs iespējams novērst pilnībā, savukārt, identificējot tos savlaicīgi, kā arī plānojot pārdomātus un atbilstošus preventīvos pasākumus, psihoemocionālo riska faktoru līmeni var samazināt līdz minimumam. Īpaši svarīga ir arī nodarbināto informēšana un izglītošana jautājumos, kas skar savlaicīgu stresa pamanīšanu un samazināšanu līdz līmenim, kas neapdraud veselību.

*Rakstā izmantota informatīvā bukleta „Stress darbā, jeb psihoemocionālie darba vides riska faktori” sniegtā informācija, kuras autori ir Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūts sadarbībā ar psihoterapeitu, psihologu Ansi Jurģi Stabingi http://osha.lv/lv/publications/files/psihoemocionalie-riski.pdf

Uzņēmējus, kuriem radušās neskaidrības vai jautājumi šajā vai citos darba aizsardzības vai darba tiesību jautājumos, aicinu bez maksas konsultēties Latvijas Darba devēju konfederācijas Vidzemes reģiona konsultāciju centrā Valmierā, Garā ielā 7, kā arī, zvanot pa tālruņiem 64233448 un 28610420 vai sūtot savus jautājumus uz e-pastu dagnija@lddk.lv.

Latvijas Darba devēju konfederācijas reģionālo konsultatīvo centru darbība tiek nodrošināta Eiropas Savienības Sociālā fonda projekta „Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos” 1. aktivitātes „Darba devēju konsultatīvo centru izveide plānošanas reģionos un informācijas sniegšana darba devējiem par darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības normatīvo aktu praktisku piemērošanu” ietvaros.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Cik kaitīgs ir stress darba vietā?

Kategorijas