Bilskas bibliotēkai 90 gadu

2013. gada 18. aprīlis 00:00

207

Bilskas bibliotēka ir gandrīz kā Latvijas vienaudze. Jubilejā 90 svecīšu vietā atmiņu plauktos tika pārcilāti neskaitāmi saulaini, jauki un jautri, arī pa kādam amizantam un reizē skumjam notikumam, kas piedzīvots, strādājot Bilskas bibliotēkā dažādos laikos.

Savas kolēģes no visa Smiltenes novada, Valkas puses un lasītājus ciemos uzņēma Bilskas pagasta bibliotēkas vadītāja Malda Pabērza. Viņa ik dienas ar prieku uz savu darbavietu bibliotēkā dodas jau vairāk kā gadu. Pirms tam ilgus gadus par savējo Bilskas bibliotēku sauca Alda Liuke, kas šobrīd strādā Smiltenes novada bibliotēkā.
“Bilskas bibliotēkā man allaž atmiņā paliks kā saulaina un gaiša. Vissirsnīgākais paldies vietējiem iedzīvotājiem, kuri mani pieņēma un sauca par savējo! Esmu laimīga, ka tieši šī bija mana pirmā nozīmīgā darbavieta,” jubilejas pasākumā sajūtās dalās A. Liuke.
Viņa savā darbā pārliecinājusies, ka bibliotekāra profesija ir ļoti radoša. Regulāri jādomā, kā bibliotēku padarīt interesantāku apmeklētājiem, kā piesaistīt arvien jaunus lasītājus, kā arī jāprot uzklausīt cilvēkus, kuri nereti nāk kā pie drauga, ne bibliotekāra.
“Labākais šajā darbā ir tas, ka spēju cilvēkiem palīdzēt gan grāmatu izvēlē, gan vienkārši viņus uzklausot. Vislielākais gandarījums jau ir tā lasītāju mīlestība,” saviļņota ir A. Liuke. Viņu priecē, ka šobrīd Bilskas bibliotēka atrodas saulainās un gaišās telpās, jo mehāniskās darbnīcas savulaik esot bijis tikai pagaidu variants. Taču tieši tajās telpās bibliotēku pirmo reizi iepazina trīs māsas Kristīne, Eva un Ira, kuras bibliotekāres iesaukušas par mīļajām trejmeitiņām. “Uz bibliotēku mazās meitenītes nāca katru dienu. Dažkārt pat piecas reizes dienā pie mums bija un lasīja grāmatas. Šaubos, vai reizēm māsiņas līdz mājai pat aizgāja, kad bija jau atpakaļ pie mums. Tagad skatos, meitenes jau lielas izaugušas un daudz dzīvē sasniegušas. Priecē, ka Kristīne savu darbu saista ar bibliotēkām,” gandarīta ir Bilskas bibliotēkas bijusī bibliotekāre.
“Dzīvojām netālu no bibliotēkas. Mamma toreiz strādāja Bilskas klubā, pa māju dzīvojāmies vienas pašas, reizēm mūs pieskatīja kaimiņiene. Un tad atklājām bibliotēku, uz kuru katru dienu gājām kā uz bērnudārzu. Tās bija grāmatas, kas droši vien piesaistīja uzmanību. Neatceros, ka mums mājās būtu bijušas grāmatas, tā kā tas ir mūsdienu bērniem,” stāsta projekta “Trešais tēva dēls” ietekmes novērtēšanas vadītāja Kristīne Pabērza, kas sevi dēvē par Bilskas bibliotēkas draugu.
Lai arī bibliotēkas dzīve bija tuva, vidusskolā viņa nedomāja savu nākotni saistīt ar to. K. Pabērza sapņoja par arhitektes profesiju, uz ko tolaik augstskolā bija milzīgs konkurss. Domājusi, vienu gadu pamācīsies par bibliotekāri un tad startēs arhitektos. Tomēr tā nenotika. “Pēc gada sapratu, nemaz tik slikti nav. Man patika, un tā es paliku. Prom no bibliotēkām neesmu tikusi,” smaidot atzīst K. Pabērza.
Viņa strādājusi dažādās bibliotēkās. Spilgtākā pieredze esot bijusi laikraksta “Diena” bibliotēkā, kas viņai lika apzināties, cik dažādas ir bibliotēkas un to nozīme. Tās nav tikai grāmatas, pienākumu bija daudz vairāk. “Uz darbu “Dienā” nācu agri, vēl pirms visiem žurnālistiem, jo bija jāpagūst izlasīt rīta prese un izveidot preses apskatu, lai tālāk redaktors varētu dot norādījumus žurnālistiem par publikācijām. Tas bija ļoti atbildīgs darbs. Mūsdienās bibliotēkas ir mainījušās, tāpēc to darbiniekiem jābūt atvērtiem pret visu jauno, lai, piemēram, lasītājam Bilskā būtu tādas pašas iespējas kā apmeklētājam jebkurā no citām 800 publiskajām bibliotēkām Latvijā,” saka “Trešā tēva dēla” ietekmes novērtēšanas vadītāja.
Liels grāmatu lasītājs ir arī bilskēnietis Kārlis Miezītis, kurš uz bibliotēku nāk gadu gadiem. “Atceros kā toreiz, pats būdams mehanizators, ar kolēģiem gājām skatīties jauno bibliotekāri (Aldu Liuki – red.). Iepazinām kā jauku un labu cilvēku. Kaut arī daudz strādāju, vienmēr vakaros gribējās atslodzei palasīt grāmatas. Interesēja daiļliteratūra un zinātne un tā joprojām. Bilskas bibliotēkai gribu vēlēt, lai šajā tehnoloģiju laikmetā neiznīkst, jo cilvēkiem tā ir nepieciešama,” uzskata grāmatu lasītājs. Arī kādreizējā Bilskas padomes priekšsēdētāja Vaira Skujiņa bibliotēkai vēl ilgu un bagātu mūžu.
Nereti lauku reģionos bibliotēkas kļuvušas par vietējiem kultūras centriem, ko apzinājusies arī Smiltenes novada bibliotēkas vadītāja Zaiga Krūmiņa. “Maldai vēlu turpināt iesāktos labos darbus, rast aizvien jaunas iespējas mācīties un radoši izpausties, lai ikviens cilvēks uz šo vietu nāktu ar prieku,” vēl Z. Krūmiņa. ◆

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Bilskas bibliotēkai 90 gadu

Kategorijas