Sevi ierobežojam paši

2013. gada 23. aprīlis 00:00

Viena no dārgākajām pozīcijām katrā mājsaimniecībā ir maksa par pārtiku. Protams, varam ēst mazāk, ēst ļoti sliktu pārtiku un dzīvot pusbadā, taču to par cilvēka cienīgu dzīvi nekādi nenosauksi. Ja, pērkot pārtiku, par to maksājam 21 procentu PVN, ir skaidrs, kāpēc mūsu veikalu plauktos tik daudz importa preču. Daudzās pārtikušajās rietumvalstīs šis nodoklis ir ievērojami zemāks. Piemēram, Holandē tā ir seši procenti visai pārtikai, turklāt tā nav pati zemākā Eiropas Savienībā. Pat jaunajās ES dalībvalstīs Polijā, Rumānijā un Kiprā šis nodoklis ir piecu procentu apmērā, bet Maltā un Horvātijā - nulle procentu.
Saprotami, ka vairumtirgotāji meklē pēc iespējas lētākas preces. Kur nu latvju zemniekam sacensties ar to produkciju, kurai nav vai ir mazs PVN. Gribam, lai pārtikas veikalu plauktos gozētos pēc iespējas vairāk vietējo pārtikas preču. Nespīd. Jo vairāk tāpēc, ka rietumnieki nekādi nav ieinteresēti zaudēt noieta tirgu. Gluži otrādi - mēs viņiem esam vajadzīgi kā tirgus daļa un ne vairāk. Tipisks piemērs tam ir ierobežojumi ražošanas kvotās un cukura rūpniecības iznīcināšanā.
Pērn vasarā samazināto PVN no 22 uz 21 procentu vairums iedzīvotāju neizjuta ne tik, cik melns aiz naga. Jau ilgstoši klausāmies runas, ka pārtikai un apkurei cenas jūtami pazemināsies, ja PVN būs 12 procentu. Latvija, Igaunija un Dānija ir vienīgās ES valstis, kurās PVN likmes pārtikai nav samazinātas. ES mūs neierobežo. Sevi ierobežojam paši.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Sevi ierobežojam paši

Kategorijas