Apseko ziemājus un raizējas par vasarāju sēju

2013. gada 23. aprīlis 00:00

152

Apseko ziemājus un raizējas par vasarāju sēju

Nokūstot sniegam, lauksaimnieki apsekojuši ziemāju sējumus, lai novērtētu, kā tie pārcietuši sniegiem bagāto, garo ziemu.

Izskatās, ka Vidzemē lielākā daļa ziemāju būs pārziemojuši, tomēr ir arī saņemta informācija par cietušiem rudzu sējumiem, “Ziemeļlatvijai” atzīst Indulis Jansons, “Vidzemes Agroekonomiskās kooperatīvās sabiedrības” valdes priekšsēdētājs.

Kopumā pārziemots labi
Iemesli vēl tiks pētīti, taču, iespējams, cietuši varētu būt tie sējumi, kurus rudenī lauksaimnieki nemēsloja, vairāk paļaujoties uz dabu, un tagad uz rekordražu viņi cerēt nevarēs, secina I. Jansons.
Aizvadītajā nedēļā Vidzemē bija vietas, kur ziemāju sējumi vēl slīka palu ūdenī vai arī atradās zem sniega segas. Tas, vai graudaugus nāksies pārsēt un tādējādi izdot papildu naudu, būs redzams vēlāk, saka apvaicātie lauksaimnieki.
Pirms dažām dienām lauksaimniecības uzņēmuma SIA “Palsmane” ziemāju stāvokli Palsmanes pagastā novērtēja uzņēmuma agronome Mārīte Stāvause.
“Pašlaik izskatās, ka sējumi pārziemojuši salīdzinoši labi, iespējams tāpēc, ka mitrā rudens dēļ iesējām ziemājus pavēlu un rudenī zelmenis bija neliels. Sniegs uzsniga uz nesasalušas augsnes, taču bieza sniega kārta un liels zelmenis izsauc sniega pelējumu - slimību, kad ziemāji izsūt,” skaidro M. Stāvause.
SIA “Palsmane” audzē ziemas kviešu šķirni ‘Fredis’ un ‘Pamjati Fedina’ (154 hektāros), rudzu šķirni ‘Kaupo’ (94 ha) un ziemas rapsi (45 ha).
Aizvadītās nedēļas nogalē SIA “Palsmane” laukos zem ūdens atradās daļa ziemas kviešu, kas iesēti netālu no Rauzas upes. Vietā, kur Rauzā ieplūst Maiļupīte, Rauzas gultne ir salīdzinoši augsta un nespēj uzņemt palu ūdeņus no upītes un tuvējiem meliorācijas grāvjiem. Rezultātā šopavasar ūdens appludinājis daļu ziemāju sējumu un zālājus. Vai sējumi būs izturējuši ūdens kristības, varēs redzēt tikai tad, kad pali atkāpsies.
Līdzīga situācija ir arī citus gadus. Tomēr SIA “Palsmane” pērn rudenī tik un tā nolēma riskēt un, ievērojot augu seku, iesēja kviešus zālāju vietā. Šajās pļavās Rauzas upes krastā ir auglīga lauksaimniecībā izmantojamā zeme - vairāk nekā 40 ballu vērtībā, bet Palsmanes pagastā kopumā šī vērtība ir vidēji 29 balles, skaidro M. Stāvause.

Uztrauc aizkavējusies sēja
To, ka ziemāji kopumā pārziemojuši labi, atzīst arī citi lauksaimnieki. “Pagaidām neizskatās, ka pa lielam būtu jāpārsēj. Ja nu vienīgi uznāk sals un izrausta sakņu sistēmu,” spriež viens no lielajiem graudaudzētājiem, Smiltenes pagasta zemnieku saimniecības “Rožkalni” īpašnieks Ivars Ādamsons. Z/s “Rožkalni” ziemāji ir iesēti aptuveni 700 hektāru lielā platībā.
Lauksaimnieki šobrīd vairāk raizējas par aizkavējušos vasarāju sēju, jo savlaicīga sēja ir svarīgākais noteikums augstu un stabilu ražu ieguvei. Katra nokavētā diena rada būtisku ražas samazinājumu. Turklāt vēlā pavasara dēļ varētu būt ļoti īss sējas laiks. Tāpēc pie pirmajiem piemērotajiem klimatiskajiem apstākļiem ir jābrauc uz lauka un tehnikai viennozīmīgi jābūt kārtībā, lai nav jākavē laiks remontam, uzsver I. Jansons.
“Rožkalnos” vasarāji jāiesēj aptuveni 500 ha lielā platībā. I. Ādamsons cer, ka šonedēļ laikapstākļi ļaus uzsākt minerālmēslu sēju, bet aprīļa nogalē jau varēs zemē kaisīt graudus.
“Pērn jau 15. aprīlī biju uz tīruma. Šogad smilšainākajās vietās varbūt varētu sākt sēt vasarājus aprīļa pēdējā nedēļā, ja turpināsies silts laiks, bet nopietnāk - maija sākumā. Vēl ir pamitrs,” savukārt secina Launkalnes pagasta zemnieks Ainārs Melderis. Viņa zemnieku saimniecībā “Kadiķīši” vasarājus (vasaras rapsi, kviešus, miežus) plānots sēt vairāk nekā 100 ha lielā platībā.
Arī M. Stāvause prognozē, ka vasarāju sēju reāli varētu uzsākt tikai maija sākumā, kaut gan vēlamais laiks ir no aptuveni 20. aprīļa līdz 10.-15. maijam.
“Šogad vasarāju sēja būs salīdzinoši vēla un būs jāsasteidz. Jo vēlāk iesēj, jo vēlāk sanāk novākt ražu, un jārēķinās arī ar rudens lietavām,” piebilst SIA “Palsmane” agronome.
Uzņēmumā šopavasar vasarājus sēs vairāk nekā 480 ha lielā platībā: 234 ha - miežus, 114 ha - vasaras kviešus, 136 ha - vasaras rapsi.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Apseko ziemājus un raizējas par vasarāju sēju

Kategorijas