Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Mirklis Lietuvas dzejas pasaulē

Aivars Zilbers

2013. gada 23. aprīlis 00:00

33
Mirklis Lietuvas dzejas pasaulē


Pagājušās nedēļas nogalē Valkā notika ievērojams notikums kultūras dzīvē. Pirmo reizi pilsētā viesojās un tikās ar klausītājiem vairāki Lietuvā pašlaik atzītākie jaunie dzejnieki no Viļņas.


Lai tikšanās gaisotne būtu sirsnīgāka un atvērtība valdītu gan no viesu, gan mājinieku puses, pilsētas kultūras darbinieki kopā ar Valkas novada literārās apvienības pārstāvjiem un novada centrālās bibliotēkas darbiniecēm pasākumu rīkoja tradicionālā atpūtas vakara “Tējas vakari svecīšu gaismā” ietvaros, lai neiztrūktu arī kopīgas padziedāšanas un tādējādi būtu iespējama lielāka satuvināšanās. Dziesmas skanēja bieži, un latviešiem līdzi centās dziedāt arī lietuvieši.

Brauc ar dzejas sūtījumiem
Tikties ar valcēniešiem no Viļņas bija atbraukuši dzejnieki Marjus Buroks, Ilze Butkute, Ramune Brundzaite un grāmatnīcas “Eurika” vadītāja Eurika Stogevičiene.
Diemžēl slimības dēļ uz tikšanos nebija atbraukusi dzejniece Jurgita Jasponite, kura arī bija pieteikta programmā. Savukārt no Rīgas bija atbraucis jaunais latviešu dzejnieks Arvis Viguls, lai izmantotu izdevību tikties ar Lietuvas kolēģiem, ar kuriem jau agrāk bija iepazinies un izveidojis draudzīgas attiecības.
Sīkāk ar Lietuvas dzejniekiem un viņu daiļradi iepazīstināja tulkotāja Indra Brūvere-Daruliene un viņas māsa, arī tulkotāja,  Zane Brūvere-Kvēpa. Atbraukšie dzejnieki savā valstī jau ir ieguvuši atzinību, daži no viņiem saņēmuši arī literārās prēmijas, kas liecina – viņu dzeja augsti novērtēta arī profesionālu literātu vidū. Indra un Zane arī bija parūpējušās par Lietuvas dzejnieku darbu tulkojumiem latviešu valodā. Grāmatnīcas “Eurika” vadītāja E. Stogevičiene pastāstīja, ka viņas grāmatu veikals cenšas atbalstīt jaunos vārda māksliniekus, tādēļ grāmatnīca ir ie­gādājusies mikroautobusu, lai dzejnieki varētu nokļūt daudzās vietās, to skaitā arī ārzemēs, lasīt tur dzeju un tā popularizēt savu vārdu. “Mēs savu projektu nosaucām “Pārslotā tējas tasīte”, kas daļēji saskan ar jūsu tējas pēcpusdienu nosaukumu. Mūsu pirmais ceļojums notika uz Berlīni, kur viesojāmies lietuviešu kopienā. Tur mums piedāvāja pastāvīgas uzstāšanās tējas namiņā. Pēc gada ievērojām, ka uz dzejas lasījumiem nāk arī citu tautību pārstāvji. Sapratām, ka turpmāk nepieciešami dzejas tulkojumi. Līdzīgos braucienos esam devušies arī uz Poliju un Sanktpēterburgu,” saka L. Stogevičiene. Viņa piebilst, ka pati ar dzejniekiem sākusi šos braucienus saukt par literatūras sūtījumiem un tagad viens no tiem ir sasniedzis arī Valku.

Izteiksmes veids citādāks
Un tad jau skanēja dzeja. Klausītāju uzmanība bija nedalīta. Katra dzejnieka uzrakstītais bija kā atsevišķa pasaule, kurā ikviens aicināts ielūkoties ar sapratni, lai atrastu tiešu to, kas bagātinātu paša emocijas un dvēseli. Saistīja Marjusa Buroka savdabīgā alegorija un oriģinālās metaforas, kā arī I. Butkutes dzejas sievišķīgi pieklusinātais un muzikālais skanējums. Jaunā dzejniece R. Bundzaite atklāja, ka ārzemēs pirmo reizi lasa savu dzeju un tas  noticis tieši Valkā, tādēļ šī pilsēta paliks viņas atmiņā. Ar saviem lasījumiem spilgti savu talantu atklāja arī jaunais latviešu dzejnieks Arvis Viguls.
Vēlāk M. Buroks “Ziemeļlatvijai” atklāja, ka Latvijā nav pirmo reizi. “Divas reizes savus dzejoļus esmu lasījis Rīgā, bet Valkā gan esmu pirmo reizi. Es šādus dzejas braucienus vērtēju atzinīgi, jo arī Lietuvā, tāpat kā Latvijā, dzejas grāmatas cilvēki daudz nepērk. Ieinteresēt par tām varam šādās tikšanās reizēs. Tuvākajā nākotnē esam ieplānojuši apmēram pusmēnesi braukāt pa Lietuvu un dažādās vietās lasīt savu dzeju. Mūsdienās gan tikai ar tās rakstīšanu nevar iztikt, tādēļ ikdienas darbs man un dzīvesbiedrei, kura arī sacer dzeju, ir tulkošana,” stāsta M. Buroks.
Tā kā pasākumā piedalījās arī vairāki Valkas novada literārās apvienības biedri, “Ziemeļlatvija” vēlējās uzzināt viņu domas par dzirdēto lietuviešu dzeju. Apvienības valdes priekšsēdētājs Normunds Rudzītis atzīst, ka lietuviešu dzejas izteiksmes veids ir mazliet citādāks. “To zināju jau iepriekš. Lietuviešu dzejā vairāk dominē sižetiskā līnija, bet dažādība ir vajadzīga. Viss ir labi,” apliecina N. Rudzītis.  Dzejniece Anita Anitīna neslēpj prieku par tikšanos ar kaimiņvalsts literātiem. “Man ļoti patika vakars. Kas attiecas uz pašiem dzejniekiem, man tuvākas bija Ilzes Butkutes vārsmas, jo viņas dzejas stils ir līdzīgs manējam. Protams, patika arī pārējo dzejnieku darbi,” apliecina A. Anitīna.
Pasākums notika ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.