Cilvēki baidās runāt par problēmām darba vietā

2013. gada 23. aprīlis 08:59

311

Cilvēki baidās runāt par problēmām darba vietā

Psihoemocionālos traucējumus, t. sk. stresu, bailes, dusmas, aizvainojumu, nepārliecinātību u.c., darba vietā izjūt lielākā daļa Latvijā strādājošo, tomēr visbiežāk cilvēki baidās vērsties pēc palīdzības, jo tēmas sensitivitāte un sabiedrības aizspriedumi attur darbiniekus meklēt un pieņemt palīdzību, pat ja tā tiek piedāvāta.

Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatikas klīnika jau tradicionāli no 15. līdz 19. aprīlim rīkoja Emocionālās veselības nedēļu, kas šoreiz tika veltīta tēmai „Psihoemocionālā veselība darbā”. Nedēļas ietvaros darbojās atbalsta tālrunis darbiniekiem, kam grūtības darbā vai problēmas ģimenē ietekmē darba uzdevumu veikšanu. Tāpat, lai vērstu sabiedrības uzmanību, tika rīkota apaļā galda diskusija „Psihoemocionālā veselība darbā. Problēmas un risinājumi”, kur dažādu nozaru pārstāvji diskutēja par psihoemocionālo veselību darba vietās un iespējamiem risinājumiem tās uzlabošanai.

Uz atbalsta tālruni, kur bija iespēja saņemt profesionālas ārsta psihoterapeita konsultācijas, zvanīja cilvēki, kuriem problēmas darbā ietekmē pašsajūtu un attiecības ģimenē. Vidēji dienā tika saņemti 5-10 zvani. Visbiežāk cilvēkus pamudināja zvanīt, piemēram, izdegšanas sindroms, pārstrādāšanās, attiecību grūtības, nespēja sasniegt gaidīto darba rezultātu, novērtējuma trūkums. Tā rezultātā tika saņemtas sūdzības par nogurumu, bezspēcību, stresu, nespēju koncentrēties un bailēm kļūdīties, bezizejas izjūtu.

Rīgas Stradiņu universitātes Psihosomatikas katedras un klīnikas vadītāja, asoc. prof. dr. Gunta Ancāne: „Ja darbinieki uz darbu vairs nedodas ar prieku par iespēju izrādīt savas zināšanas, prasmes un kompetences, ļoti iespējams, ka vadošā emocija cilvēkam ir bailes no kļūdīšanās un bailes no soda.”

Visbiežākie faktori, kas izraisa pārmērīgu stresu darba vietā, ir (1) nespēja kontrolēt savu darbu, (2) neīstenojamas prasības pret darbiniekiem un (3) atbalsta trūkums no kolēģiem un vadības. Tāpat stresu izraisa neatbilstība darbam, sliktas attiecības un psiholoģiskā vai fiziskā vardarbība darbavietā, kā arī konflikts starp lomu darbā un ārpus tā. Psihoemocionālo distresu rada arī darbinieka zemā pašcieņa un pašvērtības izjūta, paaugstināts baiļu līmenis, kā arī apdraudētības un nedrošības sajūta.

Protams, stress ir daļa no ikdienas, un nereti tas ir arī motivējošs faktors. Tomēr ir būtiski atšķirt, kad konkrētajam cilvēkam stress ir pārmērīgs un kļūst par distresu – negatīvo faktoru, kas ietekmē ne tikai emocijas, bet arī fizisko ķermeni, kļūstot par iemeslu virknei slimību, t.sk. sirds un asinsvadu sistēmas, gremošanas sistēmas problēmas, galvas sāpes u.c.

Darba devējam ir ekonomiski izdevīgi novērst psihoemocionālos riska faktorus darba vietā, jo kopējie darba devēja zaudējumi ietver ilgstošu darba nespēju slimības dēļ, samazinātu darbinieku produktivitāti, darbinieku nespēju koncentrēties un efektīvi veikt savu darbu, kā arī darba spēka nomaiņu un apmācību.

Slimību profilakses un kontroles centra direktora vietnieks Dzintars Mozgis: „Ja 1000 cilvēki streikotu 10 dienas, tas izmaksātu 420 000 Ls. Ik gadus pārejošajā darba nespējā tiek izmaksāti 42 370 450 Ls. Ne mazāk kā 4 237 000 Ls attiecināmi uz psihoemocionālās veselības traucējumiem darba vietā.” Viņaprāt, sabiedrības attīstības tendences palielina psihosociālo spriedzi darba vietās. Kā viens no risinājumiem tiek minēta saprotoša un atbalstoša vadība darba vietā, kas ir būtisks pamats labai darbinieka psihiskai un sociālai labsajūtai. „Vadītājiem jāciena cilvēks, cilvēka mūžs un cilvēkkapitāls,” uzsver Dzintars Mozgis.

„Nereti darbinieku vērtējums un vadības redzējums par situāciju uzņēmumā atšķiras, tādejādi bieži vien psihoemocionālie traucējumi darbā netiek apzināti, identificēti. Kā rezultāts tam ir fakts, ka psihoemocionālie traucējumi rada darba nespēju līdz 60% gadījumu, mazina darbinieku produktivitāti, paaugstina darbinieku rotāciju, radot milzīgus zaudējumus darba devējiem,” pašreizējo situāciju skaidro Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatikas klīnikas izpilddirektore Agita Lazdiņa.

„Tikai katrā 5. uzņēmumā Latvijā ir jelkādi psihoemocionālā atbalsta instrumenti, kas nepārprotami norāda, ka ir nepieciešams liels darbs ar pašiem darbiniekiem un uzņēmumu vadītājiem, lai iemācītu atpazīt psihoemocionālās veselības traucējumus, izprast iespējamās sekas, nebaidīties par to runāt un sniegt atbalstu, palīdzību cilvēkam. Latvijā esam pašā ceļa sākumā, sniedzot zināšanas un veidojot izpratni, lai mazinātu tēmas tabū, lai cilvēki zinātu, kur meklēt palīdzību, un iedrošinātu pieņemt palīdzību,” uzsver A. Lazdiņa.

Kā vienu no labās prakses piemēriem var minēt psihoemocionālās atbalsta sistēmas izveides projektu, ko RSU Psihosomatikas klīnika sadarbībā ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu īsteno jau no 2012. gada.

Īsumā par projektu stāsta Iveta Kalnīte, NMPD Kvalitātes un personāla vadības departamenta vadītāja: „Ņemot vērā faktu, ka NMPD darbs ikdienā ir saistīts ar cilvēku dzīvības glābšanu un dzīvības saglabāšanu, ar krīzes situācijām, tostarp saskarsme ar smagām traumām un nāvi, arī ar pacientu uzbrukumiem mediķiem, tika lemts par šāda atbalsta sistēmas izveidi. Arī paši redzam, ka ne visi NMPD darbinieki spēj pieņemt ārsta psihoterapeita palīdzību situācijās, kad tā būtu patiesi nepieciešama. Kā atzīst paši darbinieki, viņus satrauc apkārtējo darba kolēģu reakcija, ir bailes un nedrošība, ka tiks apšaubīta profesionālā kompetence. Tomēr gadījumi, kad NMPD darbinieki ir izmantojuši krīzes terapiju pie ārsta psihoterapeita vai atbalsta grupas mediķiem, skaidri parāda šādas atbalsta sistēmas nepieciešamību un nozīmību. Darbinieki pat pēc smagām krīzēm kvalitatīvi atgriežas darbā un spēj tikt galā ar emocionālā distresa radītajām sekām.”

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Cilvēki baidās runāt par problēmām darba vietā

Kategorijas