Sirds veselībai sekos gadu no gada

2013. gada 7. maijs 00:00

Pārbaudot sirds veselību 11 gadus veciem bērniem un 45 gadus veciem vīriešiem, maijā un jūnijā Liepājā sāks īstenot pilotprojektu skrīningam. No 2015. gada šādu skrīningu plānots ieviest visā Latvijā, ar laiku pamazām paplašinot to personu loku, kuri saņems valsts apmaksātas pārbaudes un riska gadījumā arī kardiologa konsultācijas.
Latvijā priekšlaikus no sirds un asinsvadu slimībām vīrieši mirst trīs reizes vairāk. Atšķirība starp dzimumiem ir arī citviet Eiropā, taču ne tik izteikta.

Zināt sirdsmieram
“Liepājā ir atsaucīga pašvaldība un labs kardiologu pārklājums, reģionālā slimnīca ir pretimnākoša ar saviem resursiem,” par pilotprojekta norises vietas izvēli saka Veselības ministrijas (VM) Sabiedrības veselības departamenta vadītāja Santa Līviņa. Tieši Liepājā arī notika Sirds veselības gada svinīga atklāšana, un monitorings ir viena no šā gada galvenajām aktivitātēm. Pilotprojekts paredzēts monitoringa procedūras testēšanai – kā aicināt, kā labāk uzrunāt mērķgrupas, kā organizēt pārbaudes. Tie, kuri pēc sākotnējām pārbaudēm nokļūs riska grupā, tika aicināti uz kardiologa bezmaksas konsultācijām, papildus tiks veikta ehokardiogramma, velokardiogramma, kad sirds darbības mērījumi tiek pierakstīti slodzes laikā.
Latvijā ar sirds veselības monitoringu plānots aptvert ne tikai 11 gadus vecus bērnus, bet arī vīriešus 45, 50, 55 un 60 gadu vecumā un sievietes 50, 55 un 60 gadu vecumā. Gan statistikas datus, gan valsts paredzētos pasākumus var uzzināt VM mājaslapas sadaļā “Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plāns 2013.-2015. gadam”.
“Liela nozīme ir normālam asinsspiedienam, tas būtu jākontrolē jau no bērnības. Viens no punktiem plānā ir asinsspiediena mērīšana bērniem jau trīs gadu vecumā. Īstenībā tas neko neprasa – ģimenes ārsts zina, kā to izdarīt, un var to darīt arī bērnam, ja tikai atceras,” norāda rīcības plāna koordinatore Lolita Meļķe-Prižavoite.

Gan bērniem, gan vecākiem
Pirms trim gadiem SIA “Data Pro Grupa” sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitāti, Latvijas Universitātes Kardioloģijas institūtu un Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu uzsāka projektu “Sirds pase”, kas joprojām turpinās. Papildu informāciju var uzzināt arī portālā “Draugiem.lv”, kur projekta lapa tā arī saucas – Sirds pase. Skolām mobilais elektrokardiogrāfs tiek piešķirts bez maksas, medmāsām nodrošina apmācību. Ikgadējie elektrokardiogrammas mērījumi, auguma un svara izmaiņas, sirds veselības stāvoklis tiek atzīmēti īpašā “sirds pasē” un noder precīzākai diagnostikai, lai izsekotu problēmu dinamikai.
“Esam pa visu Latviju un pamazām aptveram arī Rīgu. Profilaktisko pārbaužu iespēju izmanto gan skolēni un viņu vecāki, gan skolas darbinieki,” teic SIA “Data Pro Grupa” projektu vadītāja Solvita Graudiņa. Projektā iesaistījušās 54 skolas, kur izmeklējumus apmaksā vecāki, kā arī visas Jēkabpils un Krustpils novada skolas, kur dalību projektā apmaksā pašvaldība.
2008. gadā tika apsekoti vairāk nekā trīs tūkstoši skolēnu: 7,4% konstatēja sirds veselības stāvokļa novirzes no normas, apmēram 30% konstatēta nepieciešamība pēc papildu pārbaudes, atkārtotas izmeklēšanas. Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Kardioloģijas centra vadītājs Andrejs Ērglis toreiz norādīja: “Īsto rezultātu tam, ka mēs šodien pievēršam uzmanību bērnu sirds veselībai, redzēsim, kad viņiem būs 40-50 gadi.”
Pamatsoļi sirds veselības saglabāšanai

◆ Normāls asinsspiediens vispārējā gadījumā ir līdz 120/80mmHg. Paaugstināts – virs 140/90 mmHg – var veicināt sirds saslimšanas, infarktu vai insultu. Samazināt asinsspiedienu palīdz sāls samazināšana uzturā un pietiekama ūdens lietošana efektīvākai vielmaiņai. Atmest vai vismaz ierobežot smēķēšanu un alkohola lietošanu!
◆ Normāls ķermeņa masas indekss (ĶMI 18,5-24,99) un veselīgas ķermeņa aprises. ĶMI aprēķina, svara kilogramus dalot ar auguma garumu metros, kas kāpināts kvadrātā. Hroniskas sirds mazspējas un citu sirds saslimšanu risku būtiski palielina ķermeņa liekais svars un aptaukošanās. Vīriešiem vielmaiņas traucējumu risks pieaug, ja vidukļa apkārtmērs pārsniedz 95 centimetrus, sievietēm – ja 80.
◆ Lēnāks pulss – ilgāks mūžs! Paātrināta sirdsdarbība ir pulss virs 80 sitieniem minūtē miera stāvoklī. Normāla frekvence ir 60-80, bet labi trenētiem cilvēkiem un sportistiem tā var būt vēl zemāka. Trenējiet fizisko izturību un gādājiet par ikdienas aktivitātēm!
◆ Zini un uzmani holesterīna un glikozes līmeni asinīs!
◆ Ēd veselīgi, uzņemot pietiekamu olbaltumvielu un minerālvielu daudzumu, atpūties pietiekami – miegam nepieciešamas septiņas stundas, atpūtai nepieciešamas fiziskās aktivitātes!
Slimību profilakes un kontroles centra informācija

ĪSUMĀ
Mudina sargāties
no saules
FARMAKOVIGILENCE. Zāļu lietošanas instrukcijā ir brīdinājums par gaismjutību, ja šādas blaknes ir zināmas, piemēram, ketoprofēnu saturošām pretsāpju ziedēm. Taču arī citos gadījumos šo risku izslēgt pilnībā nevar, jo zāļu izpēte turpinās visu zāļu mūžu, atgādina Zāļu valsts aģentūra un aicina būt piesardzīgiem ar uzturēšanos tiešos saules staros, ja tiek lietoti medikamenti. Dažas blaknes var atklāties tikai tad, kad zāles sāk lietot plašs pacientu loks. Gaismjutību var izraisīt dažādu zāļu formu – ziežu, gēlu, tablešu un injekciju – lietošana. Tā var izpausties ar ādas izsitumiem un iekaisumu vai smagākos gadījumos – apdegumu vietās, kur lietotas ziedes. Fotoalerģiska ādas reakcija var izpausties arī ķermeņa vietās, kas nav tieši pakļautas UV stariem – nieze, izsitumi visbiežāk parādās ne ātrāk par 24 līdz 72 stundām pēc gaismas un medikamenta mijiedarbības.

Distress grauj darbaprieku
GARĪGĀ VESELĪBA. Tikai katrā piektajā uzņēmumā Latvijā ir jelkādi psihoemocionālā atbalsta instrumenti. “Nereti darbinieku vērtējums un vadības redzējums par situāciju uzņēmumā atšķiras, tādējādi bieži vien psihoemocionālie traucējumi darbā netiek apzināti, identificēti. Kā rezultāts tam ir fakts, ka psihoemocionālie traucējumi rada darba nespēju līdz 60% gadījumu, mazina darbinieku produktivitāti, paaugstina darbinieku rotāciju, radot milzīgus zaudējumus darba devējiem,” norāda Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatikas klīnikas izpilddirektore Agita Lazdiņa. Emocionālās veselības nedēļa aprīlī šogad bija veltīta psihoemocionālajai veselībai darbavietā. Visbiežākie faktori, kas izraisa pārmērīgu stresu darba vietā, ir nespēja kontrolēt savu darbu, neīstenojamas prasības pret darbiniekiem un atbalsta trūkums no kolēģiem un vadības.

Dūres sažņaugšana palīdz atcerēties
PSIHOLOĢIJA. Labās dūres sažņaugšana uz 90 sekundēm palīdz labāk iegaumēt, tajā pašā laikā kreisās dūres sažņaugšanai ir lielāka nozīme, cenšoties atcerēties, žurnāls “PLOS One” ziņo par Ņūdžersijas universitātes psihologu pētījuma rezultātiem ASV. Eksperimentā bija iesaistīti 50 pieaugušie, kuriem vajadzēja atcerēties 72 vārdus. Pētnieki spriež, ka dūres sažņaugšana aktivizē īpašu smadzeņu daļu, kas atbild par atmiņu, kurā iesaistītas abas smadzeņu puslodes.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Sirds veselībai sekos gadu no gada

Kategorijas