Pavasara copi gaidot

2013. gada 7. maijs 00:00

205

Mēs domājam par brīviem ūdeņiem un gatavojam inventāru uz nārstu upēs nākošajām vimbām, raudām un brekšiem.

Makšķeres un spoles
Veciem, rūdītiem copes bukiem nekas daudz jau nebūs jāmāca. Prakse liecina, ka makšķernieku kļūst aizvien vairāk un jaunā paaudze, tīri loģiski, prasās pēc padoma.
Ir arī dažas jaunas lietas no šī inventāra, tāpat Latvijas tirgū ienāks jauna veida barības. Par makšķerēm runājot, pirmkārt vajadzētu pievērst uzmanību nevis maģiskajiem testa cipariņiem, kas it kā apzīmē makšķerkāta konstrukcijas struktūras īpatnības (cietāks vai mīkstāks kāts), bet gan censties iepērkoties paturēt šo copes rīku rokās. Tam nevajadzētu būt ļumīgam kā pātagai, bet gan pietiekoši stingras konstrukcijas makšķerei, kurai spicīte ir pēc iespējas tievāka un ar pēc iespējas vairāk gredzeniem.
Makšķerkātu testu cipari daudziem ražotājiem nesakrīt, tāpēc teiktais, ka, piemēram, 5–25 gramu tests vienmēr būs mīkstai makšķerei, ne vienmēr atbildīs patiesībai, taču pārsvarā gadījumu gan. Daudz pilnvērtīgāk būs pameklēt 10–40 gramu. Piemēram, “Colmic” ražotāji daudziem pludiņmakšķerēšanas makšķerkātiem tādus testus nemaz nepiemin, bet raksta celtspējas kilogramus, piemēram, divi, pieci vai deviņi kilogrami. Jebkurā gadījumā es tīri subjektīvi neieteiktu iegādāties pludiņmakšķeres, kuru cenas veikalos nepārsniedz, kā minimums, 15 latu. Turklāt ļoti vēlams, lai šai makšķerei sekotu līdzi tās identifikācija zem zīmola bolognese jeb, kā tautā saka, bolonēze. Šeit būs pietiekoši daudz auklas caurlaidības gredzenu, kas mitrā laikā neļaus auklai pielipt pie makšķerkāta virsmas un garantēs labu auklas caurslīdamību. Arī noslogojums šādai makšķerei uz kātu būs vienlīdzīgāks.
Spriežot par makšķerkāta garumu, jāņem vērā vieta, kur biežāk nāksies copēt. Ja kādam patīk kupli apmeklētas makšķernieku “kolhozu” vietas, tad priekšrocība dodama garākiem kātiem. Garāku par septiņiem metriem gan nevajadzētu lietot, bet optimālākie garumi varētu būt no 5,5 līdz 6 metriem. Iegādājoties bolonēzi, ir iespējams nošaut divus zaķus uzreiz. Piemēram, 5,5 metru gara makšķere ar testu no 10 līdz 40 gramiem itin labi varētu kalpot arī vasarā līņu makšķerēšanā, kaut gan pēdējiem parasti dodu priekšroku copei ar 4,5 metru garu, cietu kātu, jo ar to līni ir vieglāk novaldīt.
Apspriežot spoļu būtību pludiņmakšķerei, neredzu nekādu vajadzību pēc dārga inventāra iegādes un pilnībā pietiek ar kādu no “Shimano”, “Abu Garcija”, “Mitchell” vidējā gala ražojumiem. Tā kā auklas resnumu izvēlamies paši, tā diametra amplitūda ir patiešām, kopā ņemot, fantastiska un ir no 0,16 līdz 0,3 milimetriem, tad arī spoles kasetes lielums būs atkarīgs no auklas lieluma un uztītā daudzuma. Praktiski spoles lielums būs nepieciešams no 2000. līdz 3000. izmēram. Uz mazākas nebūs iespējams uztīt pietiekoši daudz, bet uz lielākas nāksies tīt jau pārspīlējoši daudz auklas. Izvēlēties spoli ar priekšējo vai pakaļējo bremzi ir katra priekšrocība attiecībā uz pieradumu. Ar pakaļējo bremzi būs vieglāk strādāt brīdī, ja pieķēries kas lielāks un nākas pieregulēt kasetes izslīdēšanu, bet spoles ar priekšējo bremzi ir izturīgākas un mazāk bojājas. Kaut kas līdzīgs ir ar spoļu auklas lociņiem. Daudzi ir pilnīgā nesaprašanā – ņemt to resnāko vai tievāko. Patiesībā vispirms pārliecinieties, kā šis lociņš strādā. Vai noliecot ir jūtama tā stabila fiksācija. Ja šī tik raksturīgā knikšķa nav, tad labāk izvēlēties citu spoli. Kas attiecas uz lociņa resnumu, tad pludiņmakšķerei es nekādu starpību šajā ziņā neredzu.

Pludiņi, āķi un ēsmas
Pludiņu forma un smagums vienmēr ir atkarīgi no metiena attāluma, straumes ātruma un zivs lieluma. Ja pirmos divus varam prognozēt, tad pēdējo apstākli paredzēt būs diezgan pagrūti. Kad pavasarī iet uz vimbām un raudām, visbiežāk notiek pludināšanas varianti. Pludiņu “kravnesība” var sasniegt pat 30 gramu. Ja kādam tas šķiet ļoti pārspīlēti, tad nesteigsimies ar secinājumiem. Vimbām, kad tās migrē uz nārsta vietām, nebūt netraucē lielā straume. Vismaz sākuma periodā tās, pateicoties savam spēcīgajam ķermenim, var itin mierīgi pārvarēt spēcīgu straumi un pat ilgstoši tajā uzturēties. Pieredzējuši copmaņi to zina, tāpēc, lai pludinātu un spētu noturēt ēsmu uz grunts, ir jālieto smagie pludiņi. Drīzāk jautājums ir to formā.
Es pats jau vairākus gadus turos pie plakanajiem pludiem, taču arī tiem ir savas formas. Pilnīgi apaļām “pankūkām” esmu atmetis ar roku, jo tie man šķiet nestabili, bet “Cralussopludiem” ar nošķelto virspusi ir pavisam cits peldējums. Joprojām modē ir klasiskie vimbu pludi cigāra formā, bet, manā skatījumā, tā jau ir klasika, ko sen vajadzētu nomainīt un pamēģināt ko jaunu. Kur cigāram ir nepieciešami 25 grami, tur “Cralussopludam” tikai 16 gramu. Tātad pēdējais būs daudz jutīgāks. Turklāt šiem pludiem ir arī maināmas spices no apaļām uz plakanām, kuras, pareizi noregulējot, var redzēt pa lielu gabalu. Taču katram ir sava izvēle.
Pavasarī, kamēr ūdens nav pietiekoši dzidrs, pārsvarā izmantojam spoguļāķus vai krāsainās plastmasas mormiškas. Pēdējās gan vairāk būs domātas gruntsmakšķerēšanai, bet var lietot arī pludiņam. Kad ūdens kļūst dzidrs, šīs “jaungada mantiņas” metam nost un sienam parastos āķus. Starp citu, vimba ir vienīgā zivs, kurai izmantoju slīpo āķa liekumu, bet visām pārējām tikai un vienīgi klasisko – apaļo. Arī mormiškas izvēloties, skatos, lai āķiem būtu slīpais līkums. Pavasarī raudai, vimbai un breksim patīk itin pieklājīgs ēsmas kumoss. Tas nu ir pierādījies arī sacensībās, kad sporta makšķerniekiem ir tendence visu darīt pa smalko. Pāris baltie mušu kāpuri un vismaz seši motiļi vai mēslu sliekas būs kā kulaks uz acs. Nevajadzētu piemirst arī par klasiskām lietām, kā ūdenstārpiem, mīklu ar kādu saistošu aromātu – slieku, vaniļas, motiļa vai medus. Ļoti pretrunīgi ir ķiploka vērtējumi, un pašam ir sanācis ļoti dažādi ar šo smaržu. Katrā gadījumā aromatizatoriem nevajadzētu būt tik stipriem kā vasarā, kad ūdens ir silts un zivīm stiprie aromāti nāk pa prātam.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Pavasara copi gaidot

Kategorijas