FOTO!!! Meža dzīvniekiem kritiskākais ir pavasaris
Sabiedrībā ik pa laikam uzvirmo diskusijas starp divām nesamierināmām nometnēm - medniekiem un tiem, kuri nosoda šādu brīvā laika pavadīšanu. Šoreiz stāsts par kādu aizraušanos, kas varētu būt interesanta gan vieniem, gan otriem.
Pieļauju, ka Latvijā šāda aizraušanās ir ne vienam vien mednieku kolektīva biedram, bet mednieku kluba "Plāņi" valdes priekšsēdētājs Māris Jurjāns savā kolektīvā ir vienīgais, kurš jau trešo gadu vēro Plāņu puses medību platībās mītošos dzīvniekus ar fotokameru. Pa šo laiku jau sakrāts gana daudz vizuālās informācijas, un viņš var salīdzināt un izdarīt secinājumus par meža dzīvnieku paradumiem pēdējo gadu bargajās ziemās.
Jāizvairās, lai nenogāž no kājāmMednieks atklāj, ka pagājušajā ziemā, kas arī bija bagāta ar sniegiem un spēcīgu salu, aukstajos mēnešos nekas neliecināja, ka stirnu populācijai draudētu briesmas. Visas ziemas garumā buciņi aktīvi apmeklēja barotavas.
To skaits tikai fotoaparāta objektīva ietvertajā teritorijā vien sniedzās pie diviem desmitiem. Ja klusiņām izdevās pieiet pie barošanās vietas, tad varēja saskaitīt pat vairāk nekā 40 dzīvnieku. Kad tie, ieraugot nelūgto apmeklētāju, steigā metušies uz visām pusēm, bijis jāizvairās, lai nenogāž no kājām.
Tomēr pavasaris acīmredzot ienesis savas korekcijas. Kad mednieki vasarā devušies medībās, viņi buciņus tikpat kā nemanījuši. "Tāpēc pagājušajā sezonā nešāvām nevienu ne uz gaidi, ne kolektīvajās medībās. Mums palika neizmantotas visas licences," atceras M. Jurjāns.
Viņš secina, ka ziemā dzīvnieki turējās un izlietoja pēdējos spēkus, bet pavasarī tie izsīka un slimības nelika uz sevi gaidīt. Visticamāk, ka pie vainas bija plaušu karsonis. To, ka pagājušajā pavasarī stirnas tiešām bijušas nomocītas, pierāda arī fotokameras fiksētie mirkļi.
Lūsis tikai izpēta notiekošoŠoziem situācija veidojas līdzīgi - barotavās dzīvības netrūkst. Draudzīgi maltīti dala buciņi, staltbrieži un mežacūkas. Neiztrūkst arī aļņi, kuri gan nemēdz ieturēties tik kuplā kompānijā. Viņa klātbūtne tiek respektēta, un sīkākie pārnadži pabēg, kamēr lielais sugas brālis pārlūko mednieku piedāvāto ēdienkarti.
Pārlūkojot fotokameras fiksēto, var pārliecināties, ka Mazlāču meža masīvā fauna ir bagātīga. Skrējienā iepozējis garausis, apkārtni izpētījuši jenotsuņi un āpši, sevi atklājis arī meža kaķis - lūsis, kura klātbūtne Plāņu medniekiem ir zināma jau gandrīz četrus gadus.
Tomēr lūsis līdz šim pamanījies būt izveicīgāks un joprojām netraucēts mitinās kaut kur mežu plašumos. Interesanti, ka lūsis pie barotavas ierodas tikai izpētīt notiekošo, bet medījumu līdz šim tur nav nolūkojis. Iespējams, ka tik lielā pulkā bukiem ir vieglāk pamanīt plēsēju un laikus aizbēgt drošā attālumā.
Vaicāts, vai viņa aizraušanās vairāk ir ziņkārība vai pētniecība, Māris secina, ka grūti pateikt. Katrā gadījumā viņš uzskata, ka tā ir pašsaprotama interese cilvēkam, kurš nodarbojas ar medību lietām. Var jau par zvēru skaitu spriest pēc pēdām, tomēr fotokamera palīdz uzzināt, kādi dzīvnieki ir patiesībā. Kā viņiem klājas ziemā. Kādi ir staltbrieža vai aļņa ragu žuburi. Labāk izprast viņu sadzīvi.
Sen jau medības vairs nav gaļas iegūšanas veids, kā par to nereti maldīgi spriež nezinātāji. Medību saimniecība prasa ieguldīt ne vien darbu, bet arī līdzekļus, lai veiksmīgi saglabātu medījamo dzīvnieku populāciju.
Barošana jāturpina visu ziemu Par to, vai meža dzīvnieki ziemā ir jāpiebaro, domas dalās. Katrā gadījumā, ja mednieki ir ieinteresēti, lai viņu platībās dzīvā radība justos apmierināta un droša par savu izdzīvošanu, ir jāveido barošanas vietas. Plānēnieši jau ziemas sākumā attīrījuši no sniega teritoriju, kuru dzīvnieki labprāt izmanto ne vien barības meklēšanai, bet arī atpūtai. Viens nosacījums gan jāievēro, ja barošana ir sākta, tad tā jāturpina visu ziemu.
Plānēnieši novērojuši, ka meža dzīvnieki ir arī gardēži. Ja siens no ruļļiem tiek skrubināts tikai aiz gara laika un vairāk izmantots kā ērta vieta, kur nosnausties, tad uz barošanās vietu atvests zaļās masas rullis pazūd dažu dienu laikā. Šo našķi meža zvēriem atvēl viens no kluba biedriem, kurš zaļbarību dāsni sagatavojis savas saimniecības govju ganāmpulkam.
Kā stirnas pārdzīvos šo pavasari? To vēl pāragri prognozēt. Pagaidām nekas neliecina, ka tās ir izvārgušas, bet viss atkarīgs no tā, cik ilgs būs pavasaris un kad nokusīs sniegs, lai dzīvnieki atkal varētu atgūt ziemā iztērētos spēkus.
Kategorijas
- Novados
- Smiltene
- Valka
- Strenči
- Kaimiņos
- Vēlēšanas
- Kriminālziņas
- Izglītība
- Sports
- Orientēšanās
- Auto/Moto/Velo
- Futbols
- Florbols
- Basketbols
- Citi sporta veidi
- Hokejs
- Volejbols
- Kultūra un Izklaide
- Foto
- Cilvēkziņas
- Vaļasprieki
- Citas ziņas
- Bizness
- Reklāmraksti
- Lietotāju raksti
- Dzīvespriekam
- Latvijas ziņas
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Balles
- Teātris
- Koncerti
- Kino
- Sports
- Festivāli
- Baznīcās
- Citi pasākumi
- Video
- Statiskas lapas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Mediju projekts
- Mediju kritika
- Ar informāciju pret dezinformāciju
- Mediju projekti 2018
- Mediju projekts 2020
- Eiropā
- Dzīvesstils
- Atpūta
- Hobiji
- Mīluļi
- Veselība
- Virtuvē
- Noderīgi
- Viedokļi
- Vides projekti
- Daba-iepazīstam un palīdzam
- Rūpēsimies par vidi
- Saimnieko gudri
- Informējot iedvesmojam
- Covid-19