Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Vētra ūdens glāzē vai interešu konflikts?

Sandra Pētersone

2013. gada 9. maijs 00:00

1532
Vētra ūdens glāzē  vai interešu konflikts?


Par kādu naudu Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Mežulis bija Turcijā, uzņēmuma SIA “Firma Madara ‘89” rīkotajā atpūtas braucienā, un vai viņam šajā braucienā vajadzēja piedalīties?  

Par to jau vairāk nekā nedēļu diskutē interneta portāla ziemellatvija.lv lietotāji, kopš 28. aprīlī portālā kāds anonīms lietotājs  atvēra  forumu “Kāpēc Mežulis ir Turcijā?”.  
Par braucienu maksās patsAtzīmējot savu 20 gadu jubileju, uzņēmums “Firma Madara ‘89” saviem darbiniekiem, sadarbības partneriem   un draugiem – kopumā gandrīz 200 cilvēkiem, aizvadītā mēneša nogalē sarīkoja svētkus, piedāvājot atpūsties Turcijā. Tiklīdz no atvaļinājuma šonedēļ darbā pārradās Smiltenes novada mērs Ainārs Mežulis, “Ziemeļlatvija” uzaicināja viņu uz interviju, lūdzot skaidrojumu par līdzdalību šajā atpūtas braucienā. Valsts amatpersonām, tai skaitā pašvaldību vadītājiem, ir aizliegums (ar atsevišķiem izņēmumiem) pieņemt dāvanas, arī apmaksātu ārzemju ceļojumu. To nosaka likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.Turklāt  A. Mežulis Smiltenes novadā kandidē 1. jūnijā gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās kā pirmais numurs politiskās partijas “Reģionu alianse” sarakstā. Ievēlēšanas gadījumā viņam kā novada deputātam ir jārēķinās ar šādu  likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” prasību: ja valsts amatpersona ārpus amata pienākumu pildīšanas ir pieņēmusi dāvanas no fiziskajām vai juridiskajām personām, tā nav tiesīga attiecībā uz dāvanas devēju divu gadu laikā pēc dāvanas saņemšanas sagatavot vai izdot administratīvos aktus vai veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, kā arī slēgt līgumus vai veikt citas ar amata pienākumu pildīšanu saistītas darbības. Tas pats attiecas attiecībā uz dāvinātāju divu gadu laikā pirms dāvanas saņemšanas.A. Mežulis uzsver, ka interešu konfliktu šajā gadījumā nesaredz, jo visus izdevumus par minēto atpūtas braucienu uz Turciju sedz pats, uz ārzemēm devās atvaļinājuma laikā, turklāt ar  SIA “Firma Madara ‘89” valdes priekšsēdētāju Egilu Butku viņi ir seni draugi un jau agrāk atpūtušies kopā, taču tas nenozīmējot, ka viņš kā pašvaldības vadītājs lobētu “Madara ‘89” intereses.“Piedalīties šajā braucienā uz Turciju mani uzaicināja Egils. Par visu ceļazīmi maksāju pats. “Madara ‘89 “ man aprīlī piestādīja rēķinu par to, cik tas apmēram maksā, un es to apmaksāšu,” skaidro A. Mežulis.Konkrētas brauciena izmaksas viņš nenosauc. To, cik apmēram maksā Turcijas brauciens vienai personai, ikviens varot  paskatīties tūrisma aģentūrās. Sazinoties ar, piemēram, starptautisko tūroperatoru “TEZ TOUR”, noskaidrojām, ka pilna ceļojuma pakete (aviobiļete turp un atpakaļ, grupas transfērs no lidostas uz viesnīcu un atpakaļ, mitināšanās un ēdināšana viesnīcā) vienai personai maksā, sākot no 350 latiem.Draugu lobēšanu noliedzPastiprinātu sabiedrības uzmanības pievēršanu Turcijas braucienam A. Mežulis skaidro ar konkurentu intrigām pirms gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām 1. jūnijā. Tomēr mazpilsētās, kur gandrīz visi ir cits citam paziņas, draugi vai radi, pašvaldību deputātiem nākas pieņemt lēmumus arī par viņiem labi pazīstamām personām, tālab par neatņemamu amatpersonas profesionālās kompetences sastāvdaļu kļūst ētiskums.Piemēram, forumā “Kāpēc Mežulis ir Turcijā?” portāla lietotāji vēl vairāk šķetina izvērsto tēmu un viens no viņiem pat uzsver, ka “Turcija ir tikai redzamā aisberga daļa”. “Tāpat kā “SM Energo” (Smiltenē šogad uzceltās koģenerācijas stacijas īpašniece – redakcijas piezīme),  arī “TOP Iepirkuma grupā” Mežulim ir daļas,” raksta anonīmais portāla ziemellatvija.lv lietotājs.Ne vienmēr tur, kur dūmi, ir arī uguns. Vismaz Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajā valsts amatpersonas deklarācijā par 2012. gadu A.Mežulis norādījis, ka viņš ir kapitāldaļu turētājs tikai pašvaldības uzņēmumos SIA “Smiltenes NKUP” un SIA “Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca”.Uz “Ziemeļlatvijas” vaicājumu, vai Smiltenē nevienlīdzīgu pašvaldības attieksmi, salīdzinot ar citiem tirdzniecības uzņēmumiem, ir izjutis lielveikalu tīkls “Maxima”, uzņēmuma “Maxima Latvija” preses sekretārs Ivars Andiņš atbild šādi: “No savas puses varam teikt tikai to, ka “Maxima” vairākkārt, piemēram, 2005. un 2008. gadā saskārusies ar pašvaldības institūciju aizliegumu izvietot vairākus mūsu veikala reklāmas materiālus (norādes ar “Maxima” uzrakstu) pilsētas vidē. Pēc tam vairs neesam mēģinājuši.”“Runāt par lobismu no vienas vai otras puses, manuprāt, ir smieklīgi,” domājot sevi un uzņēmumu “Firma Madara 89”, saka A. Mežulis.“Ne “Firma Madara ‘89” var lobēt domi, ne dome var atbalstīt un pa lielam ietekmēt “Madaru”,” skaidro Smiltenes novada mērs. “Turklāt “Firma Madara ‘89” nekad nav vērsusies pašvaldībā ar  lūgumu samazināt  nodokļus vai tamlīdzīgi. Tas ir  liels uzņēmums (SIA “Firma Madara ‘89”  neto apgrozījums pēc 2011. gada datiem  bija orientējoši 25,6 miljoni latu – redakcijas piezīme). Ko mēs viņiem varētu iespaidot? Jā, uzņēmums ir vērsies jautājumos par telpām pašvaldības ēkās, kur viņiem ir veikali, taču tas ir noticis oficiāli, likumīgā kārtībā. Tie gadījumi, kad Egils (E. Butka – redakcijas piezīme) nācis pretī Smiltenei ar labdarību, bija viņa iniciatīva, nevis mēs gājām pie viņa  lūgt palīdzību. Tas attiecas arī uz šovasar gaidāmajiem Smiltenes pilsētas svētkiem, kuru rīkošanu savā 20. jubilejas gadā atbalstīs “Firma Madara ‘89”.”Kā vienu no pēdējiem lēmumiem attiecībā uz SIA “Firma Madara ‘89”, A. Mežulis min pašvaldībai piederoša nekustamā īpašuma (ēkas un tai piesaistītā  zemes gabala)  izsoli Grundzālē, kur uzņēmums īrēja telpas no Smiltenes novada domes savam veikalam “mini top!” un vērsās pašvaldībā ar iesniegumu tās izpirkt.  Smiltenes novada dome  rīkoja  izsoli, kurā varēja piedalīties ikviens pretendents. Īpašumu kā vienīgais pretendents nosolīja “Firma Madara ‘89”.   Smiltenes novada deputāte Laima Garklāva teic, ka nekad domes sēdēs neesot jutusi, ka tiktu lobētas uzņēmuma “Madara ‘89” intereses. “Tā nekad nav bijis,” viņa piebilst.  To, lai uzņēmējdarbības un pašvaldības savstarpējās attiecībās būtu caurspīdība, atklātība un vienlīdzīga konkurence, var uzraudzīt arī Smiltenes novadā pērn izveidotā novada uzņēmēju konsultatīvā padome. Tai uzņēmēji no katras jomas izvirzīja savu pārstāvi, arī tirgotāji, kurus pārstāv Andis Skrapcis no uzņēmuma “Lauku apgāds un meliorācija”. Smiltenes novada dome kā savu pārstāvi  izvirzīja pašvaldības   izpilddirektoru Kārli Lapiņu. “Padomes priekšsēdētājs Aigars Ūdris regulāri sasauc kopā uzņēmējus, un viņi spriež par aktuāliem jautājumiem, tai skaitā arī attiecībā uz domi, un dod ierosinājumus,  kas nekādi neietekmē vienu uzņēmumu,” skaidro A. Mežulis.VIEDOKĻiVai esat saskārušies ar uzņēmēju vai citu personu vēlmi iepriecināt pašvaldību vadītājus?
Valkas novada domes priekšsēdētājs Kārlis Albergs:  - Neesmu saskāries nekad. Nevienā firmu organizētā un apmaksātā braucienā neesmu piedalījies. Ja uzaicina uz pasākumu, tā ir cita lieta. Neesmu gan bijis lielākos pasākumos.  Katrā  ziņā domes priekšsēdētājam vai kādam citam pašvaldības darbiniekam dalība nedrīkst uzlikt nekādus pienākumus vai saistības pret citām personām. Taču būtu arī muļķīgi pilnīgi  norobežoties no sabiedrības un nepiedalīties nevienā pasākumā.  Strenču novada domes priekšsēdētājs Jānis Pētersons: - Nekad neesmu saskāries. Visas sarunas līdz šim bijušas lietišķas. Pieredzes apmaiņas vizītēs uz sadraudzības pilsētām mēs daļēji pat braucam par savu naudu vai arī projekta finansējuma ietvaros. Kopumā ņemot, tā ir katra paša pašvaldības vadītāja izšķiršanās, kādus piedāvājumu pieņemt un kādus ne, piemēram,  ir  vai nav saistības ar pašvaldības darbu un kāda ir iespēja rasties interešu konfliktam.
Egils Butka, SIA “Firma Madara ‘89” valdes priekšsēdētājs: - Sadarbība ar Smiltenes novada domi mūsu uzņēmumam visbiežāk notiek, sponsorējot dažādus pasākumus, piemēram, Ziemassvētku paciņas bērniem, “top!” ielu stafetes, pilsētas pasākumus bērniem tirdzniecības centrā, spēļu laukuma labiekārtošanu, kā arī sniedzot atbalstu sportam. Jautājumu, kuros ir nepieciešams pašvaldības lēmums, visus šos 20 gadus, kopš mūsu uzņēmums pastāv, ir bijis ļoti maz – trīs vai četri. Šajos gadījumos vēršamies pašvaldībā ar iesniegumu un gaidām atbildi likumā noteiktajā kārtībā.  Runāt par interešu konfliktu ir muļķīgi. Turklāt pietiekami ilgu laiku mūsu biznesa būtiskākā daļa ir ārpus Smiltenes.
KOMENTĒ KANBKorupcijas novēršanas nodaļas galvenais speciālists sabiedrisko attiecību un izglītošanas jautājumos: - Ētiskums ir neatņemama amatpersonas profesionālās kompetences sastāvdaļa. Ja amatpersona rīkojas neētiski, tas var nopietni kaitēt amata pienākumu pildīšanai. Rīkoties ētiski ir pienākums, kuru nosaka minētais likums un citi normatīvie akti. Likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 22. pants uzliek valsts amatpersonām par pienākumu atteikties no tās amata pienākumu veikšanas visos gadījumos, kad ētisku apsvērumu dēļ varētu tikt apšaubīta tās darbības objektivitāte un neitralitāte. Arī saistībā ar jūsu pieminētajiem gadījumiem, kad valsts amatpersonas pašas apmaksā savu līdzdalību kādā kopīgā braucienā vai dāvanas ir pieņēmušas tās radinieki, valsts amatpersonām ir jāievēro ētiskas rīcības prasības. Vienlaikus jāuzsver, ka minētā likuma subjekts ir valsts amatpersonas un dāvanu pieņemšanas kontekstā tajā noteiktie ierobežojumi nav attiecināmi uz valsts amatpersonu radiniekiem. Jebkurā gadījumā valsts amatpersona nedrīkst pieprasīt vai pieņemt dāvanas, pakalpojumus, viesmīlības piedāvājumus vai jebkādas citas priekšrocības sev, savai ģimenei, tuviem radiniekiem, draugiem un personām vai organizācijām, ar ko tai ir vai ir bijušas darījumu vai politiskās attiecības, kas var ietekmēt vai par kurām varētu uzskatīt, ka tās ietekmē, godīgumu, ar ko amatpersona veic savus pienākumus, vai ko varētu uzskatīt par labumu, kas saistīts ar tās pienākumiem.