Mazo lielie darbi

2013. gada 14. maijs 00:00

140

Maldīgi domāt, ka lielus darbus var paveikt vienīgi lielas un svarīgas personas. Tam spilgts apliecinājums ir Smiltenes pilsētas bērnudārza “Pīlādzītis” Zilonēnu grupiņas audzēkņi. Pirms sava pirmā izlaiduma viņi kopā ar audzinātājām, auklīti un mīļajiem cilvēkiem paveica lielu, labu, vērtīgu un paliekošu darbu – iestādīja savus īpašos ozolus.

Ik gadu “Meža dienu” ietvaros Latvijā cilvēki tiek aicināti turpināt aizsākto tradīciju – padarīt mūsu valsti krāšņāku ar koku stādījumiem. Pavisam neplānoti vai, iespējams, tas bija likumsakarīgi, ka par “Meža dienu 2013” dalībniekiem kļuva Zilonēnu grupiņas audzēkņi.
Pērn izsapņotais sapnis piepildāsAudzinātāja Inese Skudriņa stāsta, ka pagājušajā gadā radusies ideja – kādreiz kopīgi ar bērniem iestādīt kokus. Lai tam sagatavotos, notikušas vairākas nodarbības, kurās Zilonēnu grupiņas audzēkņiem sniegtas padziļinātas zināšanas par kokiem Latvijā.“Labi cilvēki man palīdzēja savākt koku mizas, lapas un augļus un attēlus, ko nodarbībās izmantot kā uzskates materiālus. Mācījāmies tautas dziesmas par kokiem, bērni zīmēja un aplicēja. Ir pagājis tikai gads, un te nu mēs esam – stādām mūsu varenākos kokus – ozolus,” saka I. Skudriņa.
Bērni sajūsmāOzolu stādīšana saulainajā pavasara dienā notika Smiltenes novada Launkalnes pagastā iepretim kokzāģētavai “Smiltene Impex”. Iniciatori koku stādīšanai šopavasar bija “Pīlādzīša” audzēknes Karlīnas Āboliņas vecāki. Ideja labi iekļāvās “Mežu dienu” aktivitātēs, tāpēc tā notika kopā ar “Latvijas valsts mežu” Austrumvidzemes mežsaimniecības Silvas meža iecirkņa vadītāju Normundu Vīksnu.Mazie par šo notikumu uzzināja aptuveni pirms mēneša, par ko bija lielā sajūsmā. Prieks un darba spars neapsīka arī brīdī, kad bija jāķeras klāt stādīšanas procesam. “Pirmo reizi stādu kokus mežā. Iestādīju jau septiņus ozolus, tikpat daudz cik man gadu. Es viņiem novēlu augt stipriem un lieliem,” saka Ričards Žukovskis. Puisēnam darbos palīdzēja viņa vecāmiņa Daiga Semberga.“Mazdēls ir laimīgs, ka paņēma un iestādīja tieši septiņus ozolus, taču darbs tik ļoti iepatikās, ka kopā iestādījam 11 kociņus. Īstenībā ļoti jauka ideja. Bērniem tā ir vērtīga pieredze un paliekošs notikums, jo visi tik izcērt Latvijas zaļo bagātību,” saka D. Semberga.
Labie darbi jāturpinaPagodināts par iespēju piedalīties kopā ar dēlu šādā aktivitātē ir piecus gadus vecā Kristera tētis Uldis Siliņš. “Jebkuras aktivitātes kopā ar bērniem vērtēju pozitīvi. Ņemot vērā, ka mēs no bērnudārza esam pirmie un pagaidām vienīgie, kas kaut ko tādu dara, tas jau vien ir pagodinājums,” gandarījumu neslēpj U. Siliņš. Dēls jau ilgāku laiku teica – braucam stādīt ozolus. Viņu priecē fakts, ka tiek darīti darbi, domājot par labāku nākotni.“Varēja just, ka audzinātājas bērnudārzā ļoti daudz runājušas par šo tēmu, lietu vērtību, jo Kristers izprata, kāpēc to ir tik svarīgi darīt,” piebilst U. Siliņš. “Ziemeļlatvijas” aptaujātie bērni un viņu vecāki ir vienisprāts, ka ir jāturpina šādi labie darbi.“Tāds arī ir mūsu mērķis, izdaiļot Latviju un mūsu Smiltenes novadu. Augs bērns, augs ozols. Jebkurā brīdī ikviens no viņiem varēs aizbraukt un apskatīties, kā aug tieši viņa iestādītais ozols, jo katram kociņam klāt piesējām bantīti ar bērna vārdu, uzvārdu, vecumu un laiku, kurā tas iestādīts,” atklāj I. Skudriņa.Pieredzējušais mežzinis N. Vīksna stāsta, ka šajā konkrētajā vietā kopumā plānots iestādīt divus tūkstošus ozolu, ko palīdzēs izdarīt Smiltenes skolu skolēnu. Viņš vērš uzmanību, ka, dodoties mežā, nedrīkst aizmirst par piesardzību. “Šopavasar mežos ir ļoti daudz čūsku un ērču,” zina teikt mežzinis.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Mazo lielie darbi

Kategorijas