Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Dzīve ir brīnišķa

Aldis Dubļāns

2013. gada 14. maijs 00:00

98
Dzīve ir brīnišķa

Valkas kultūras nama pelēkajā zālē līdz maija beigām apskatāma mākslas skolas tekstilstudijas darbu izstāde, kurā savus darbus dažādās tehnikās rāda sešas autores.

Šogad darbu autores zīmējušas pavasara mandalas, putnus un teiksmainus dzīvniekus. Vaska batika ietver sevī daudz negaidītības elementu, veidojot interesantas faktūras. Zīda apgleznošana prasa nevainojamu tehnisko izpildījumu, veidojot kontūras un pēc tam iekrāsojot atsevišķos laukumus un veidojot toņu pārejas.“Visa gada garumā visas dāmas ir strādājušas un viņām izdevies radīt darbus, kas piesaista skatītāju uzmanību un ievelk tajos. Tekstilstudija darbojas jau piecus gadus, un katrā no tiem atrodam kaut ko jaunu sevis izteikšanai. Dzīve ir tik skaista un brīnišķīga, cik mēs pašas to spējam saskatīt,” uzskata studijas vadītāja Gunda Sīmane.  Viņa nešaubās, ka visu laiku jāmācās un jāapgūst kaut kas nezināms. Tas dod jaunu dzīves sparu, aizmirstas ikdienas pelēcīgums, pat vīrs mājās dažkārt tiek likts pie darba, piemēram, griezt kartoniņus kvīlinga tehnikā veidojot kartītes.G. Sīmane ir ielāgojusi savulaik viņas pasniedzēja sacīto, ka nav nekāda māka neielaist kļūdu, taču māka ir to izlabot un defektu pārvērst par efektu. “Tā mēs visi – no viena grāvja otrā, taču Gunda mūs vienmēr no tiem izvelk un iznākumā rodas liels skaistums,” smaida Vija Rācene. Studijas vadītāja V. Rāceni raksturo kā cilvēku ar ļoti smalku krāsu un kompozīcijas izjūtu. Viņai ir ļoti liela praktiskā pieredze, un kopumā tas veido teicamu kvalitāti.Aijas Bērziņas darbos ir kaut kas teiksmains, romantisks, turklāt ar savu stāstu. Savukārt Rasma Kjubarsepa izceļas ar īpašu smalkumu. Viņa ir impulsīva, un tāpēc labi izdodas vaska batiku veidošana. Inta Miķelsone zīda apgleznošanā darbojas ilgus gadus, un viņai ir izdevies atrast savu īpašo zīda apgleznošanas stilu. Katrai dalībniecei ir kaut kas savs, īpašs un viņas mākslas skolas studijā darbu atsāks šī gada rudenī, tas ir, jaunajā mācību gadā.VIEDOKĻIVija Celmiņa, pensionāre, bijusī mediķe:- Dzīve vienmēr jāpiepilda ar kaut ko jaunu. Gadi iet, un vecums nenāk viens. Problēmas – līdzi. Lai tām aizšķērsotu ceļu, aktīvi jādarbojas. Vecie cilvēki nedrīkst norobežoties un dzīvot mājās vienatnē. Pēc iespējas vairāk jākontaktējas ar citiem. Mēs neizdomāsim jaunu ābeci, un tas nav nepieciešams.
Daina Krastiņa, studijas dalībniece:- Man gleznošana īpaši nepadodas, taču, kamēr krāsas žūst, ļoti patīk rotu gatavošana fimoplastikas tehnikā. Batikas sāku apgūt nedaudz vairāk nekā pirms gada kursos Sarkanajā Krustā. Nolēmu piebiedroties citām mākslas skolas studistēm. Vadītāja Daiga mūs nemitīgi izglābj no pieļautajām kļūdām.