SOS: Kā novērst zivju slāpšanu?

2011. gada 8. marts 15:29

1984

Ik gadu aizsalušās Latvijas ūdenstilpēs ziemas mēnešos tiek novērota zivju slāpšana. Šogad šī problēma var būt aktuāla visu martu, jo valdošā sala dēļ uz daudzām ūdenstilpēm izveidojusies bieza ledus kārta.

Kā norāda speciālisti - šāda parādība bargās ziemās ir dabisks process, īpaši seklos, stipri aizaugušos ezeros ar nelielu ūdens noteci. Taču jānorāda - ja sākotnēji slāpšanas rezultātā zivju populācija samazinās, tad pēc 4 - 5 gadiem populācija atjaunojas apmēros, kādus pieļauj ūdenstilpju dabiskie ekoloģiskie apstākļi.

Ko palīdzēt zivīm un novērst to slāpšanu?

Zivju slāpšanu ziemā var mazināt, urbjot ledū āliņģus un aizpildot tos ar niedrēm vai salmiem, vai arī ar speciālām ierīcēm - kompresoriem pūst ūdenī gaisu, tādejādi pievadot papildus skābekli. Var arī pārsūknēt ūdeni no viena āliņģa otrā. Taču parasti šādas rīcības ir efektīvas tikai nelielās ūdenstilpnēs. Jāmin arī piekoptais zivju glābšanas veids - āliņģu izzāģēšana ar motorzāģiem, kas var nenest cerētos panākumus, jo eļļa no motorzāģa var ieplūst ezerā un radīt uz ūdens plānu kārtiņu, kuras rezultātā zivis pie skābekļa netiek.

Ja tiek veidoti āliņģi, ieteicams hektāra platībā izcirst četrus līdz sešus, kā arī pieskatīt, lai tie neaizsalst un dīķī ik pa gabalam no ledus nošķūrēt sniegu. Saules stari ledu kausē un zem ledus fotosintēzes rezultātā rodas skābeklis. Kā skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes inspektors Ivars Leščinskis - „Der atcerēties, ka līdz masveida slāpšanas brīdim zivis vispirms koncentrējas tajās ezera daļās, kur ietek kaut vai nelieli avoti, kuru ūdens ir kaut cik piesātināts ar skābekli. Šajās vietās ir nepieciešams savlaicīgi izcirst āliņģi un novērot tur esošo situāciju".

Gadījumos, kad ziemā notiek masveida zivju slāpšana, ierasta prakse ir zivju krājumu atjaunošana pavasarī, kad ūdenstilpēs tiek ielaisti zivju mazuļi. Pagājušā gadā Dabas aizsardzības pārvalde ar Zivju fonda finansiālu palīdzību papildināja zivju krājumus vairākos Latvijas ezeros - Slokas, Zosnas Kurjanovas, Driškina un Muižnieku ezerā. Arī šogad tiks rasta iespēja zivju resursu papildināšanai.

Jāmin arī fakts, ka situāciju, kad zivis, kam trūkst skābekļa, pulcējas ap āliņģi, aktīvi izmanto maluzvejnieki. Tāpēc Dabas aizsardzības pārvaldes vides inspektori turpina apsekot ūdenskrātuves, lai izvērtētu esošo situāciju un vajadzības gadījumā veiktu pasākumus zivju glābšanai.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

SOS: Kā novērst zivju slāpšanu?

Kategorijas