Atrasta bagātību lāde

2013. gada 21. maijs 00:00

Sestdien ikviens interesents bija aicināts pulcēties Vijciema centrā, lai dotos jau trešajā ekspedīcijā – ekskursijā ar automašīnām “Bagātību lādes meklējumos”. Ceļā devās 11 dalībnieki.

Bagātību lāde ir vēstures, kultūras un dabas bagātības, kas ir mums visapkārt, tikai jāzina un jāprot ieraudzīt un saskatīt. Tradicionāli šajā pasākumā gida lomā bija vijciemiete Rudīte Gulbe. Šoreiz pasākuma galvenā tēma – mežs un tajā apslēptās vērtības.
Neapmierinātie dedzina muižuEkspedīcija sākās ar nacionālo partizānu apmetnes vietas apskati netālu no Zariņu mājām, kur īsto vietu palīdzēja sameklēt Raitis Mateuss. Pēc 2010. gada vētrām šo vietu nebija viegli sameklēt, taču telpu un eju plānojumu saprast varēja. Pēc tam grupa devās uz Pirmā pasaules kara raktajām tranšejām. Tās gan nav izmantotas, taču bijušas gatavas lietošanai nepieciešamības gadījumā. Ir vairākas šādas nelietotas tranšejas. Interesanti bija apskatīt 150 – 170 gadu vecas priežu audzes, kas stādītas ar arklu un zirgu palīdzību.Skatot atsveķotu priežu audzi, grupā atradās dalībnieks, kuram ir šī darba praktiskā pieredze. Arī runājot par biotopiem un to nozīmi dabā, grupā bija cilvēks, kurš to pārzināja un varēja atbildēt uz daudziem jautājumiem. “Bija interesanti uzzināt, ka Mežmuižā muižas ēka ir nodedzināta 1905. gadā. Divus gadus vēlāk tā atjaunota. Latvieši nebūt nebija verdziski padevīgi. Neapmierinātie mežinieki nav bijuši mierā ar daudzajiem liegumiem. Muižkungs paslēpies tuvējā čiekurkaltē,” stāsta pasākuma organizatore Vita Bērziņa.
Atrast zeltu neizdevāsBrauciena dalībnieki apskatīja arī sarkano partizānu izpletņlēcēju piemiņas vietu. Viena no mūsu novada pērlēm ir pirmā Meža skola Baltijā un medību pils. “Ēkas šobrīd nepiedzīvo tos labākos laikus. Ir problēmas ar ūdeni. Ēkām vajadzētu nokļūt labu saimnieku rokās. Tur varētu būt kaut muzejs,” uzskata V. Bērziņa.Bajāriņu mājvieta rakstos minēta 1736. gadā. Tai garām vedis Pleskavas un Novgorodas lielceļš. Teika vēsta, ka netālu no šīm mājām igauņi aprakuši šķirstu ar zeltu. Meklējumi ar rīksti neko nedeva.Šī ekspedīcija bija 60 kilometrus gara, un tās laikā varēja iepazīties ar nelielu pagasta daļu. Šis bija garākais no visiem iepriekšējiem braucieniem. Visos bagātību lādes meklējumos ir piedalījusies Āboliņu ģimene no Zīles. Vijciems ir bagāts ar dažādiem interesantiem objektiem, tāpēc vēstures izzinātājiem un dabas pieminekļu cienītājiem ko redzēt vēl daudz. V. Bērziņa cer, ka nākamajā braucienā rudenī dalībnieku skaits augs.Vairāk foto – www.ziemellatvija.lv.VIEDOKĻI Rudīte Gulbe, kultūrvēstures izzinātāja:-Traucēja vien karstais laiks, taču apskatījām visu, ko bijām plānojuši. Visa pamatā ir mana rakstītā projekta “Neapzinātais kultūras mantojums”, pie kura strādāju pēc aiziešanas pensijā. Pagājuši jau trīs gadi. Patīkami, ka varu palīdzēt cilvēkiem, kuriem interesē kultūrvēsture.
Aija Pebo, brauciena dalībniece:- Kā vienmēr, arī šoreiz bija ļoti interesanti. Jo īpaši man, kas Vijciemā ir ienācēja. Brīnos, ka vietējos tas īpaši neinteresē, bet varbūt viņi visu zina. Pēc šī brauciena man radās daudz jautājumu, uz kuriem meklēšu atbildes. Šoreiz man radās pilnīgs priekšstats, kā agrāk ieguva skuju koku sveķus. Dod Dievs Vitai un Rudītei šos pasākumus turpināt.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Atrasta bagātību lāde

Kategorijas