Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Karpu cope pavasarī

Einārs Siliņš

2013. gada 21. maijs 00:00

328
Karpu cope pavasarī



Ūdens vēl ir auksts, bet lai cik tas vienam otram neliktos dīvaini, bet sākam nodarboties ar karpu ķeršanu. Tā tas ir un notiek jau, vismaz man, gadus 15.Runa šoreiz būs par tā saucamajiem dīķiem vai vietām, kur šīs zivis tiek gadā kaut reizi ielaistas, jo upē karpa, atšķirībā no līņa, ķeras ļoti kūtri vai, reālāk būtu teikt, nemaz. 
Izvēlies pareizi vietuVisbiežāk karpu copi sāku pāris nedēļu pēc ledus nokušanas. Protams, ir dziļāki ezeriņi un seklāki. Izvēlos seklos, jo tur ūdens sasilst ātrāk. Vēl svarīgs moments ir saistīts ar noteiktas ūdenskrātuves karpu papildināšanas laiku. Esmu ievērojis, ja šāda darbība notiek ļoti vēlā rudenī, kad praktiski zivs vairs nebarojas, tad arī pavasarī tā aktivizējas krietni vēlāk, un otrādi. Kāpēc tas tā ir, tiešām nemāku pateikt, bet kaut kas te ir saistošs, ko mēs, cilvēki, nevaram izprast, un vai vajag? Ja par zivju dzīvi visu zināsim, tad ātri pašu ūdenskrātuves būs tukšas un atliks vien aizjūras piedāvājumi, bet tas mums nav vajadzīgs.Kamēr ūdens ir auksts un nekur nemana nekādas dzīvības pazīmes, ir vērts ieskatīties dabā. Pirmkārt ievākt informāciju par mainīgu vai nemainīgu vēja plūsmu. Aukstā, bet seklā ezerā – dīķī virsējā ūdens kārta vienmēr būs par kādu grādu siltāka. Līdz ar to, uz kuru pusi pūš vējš, tajā galā arī makšķerējam, jo zivs ies līdzi siltākam ūdenim. Šajā gadījumā pat nav svarīgi, kāds ir dziļums, ja vien tas nepārsniedz aptuveni divus metrus. Es braucu uz sev zināmu, konkrētu vietu, kur ezera dziļums vienā galā ir ap metru, bet otrā – aptuveni divi metri. Ļoti labas vietas pavasara karpu copei ir iespējamās meldru vai koku saliņas. Vēl ātrāk uzsilst ūdens bijušajos, bet tagad appludinātos kūdras raktuvju dīķos. Pavasarī attiecībā uz vasaru karpas turas vienkopus lielākos vai mazākos bariņos un nemēdz aktīvi mainīt vietu. Pirmās pēc ziemas miega pamostas zvīņneses līdz 2–3 kilogramiem svarā. Ūdens temperatūrai uzsilstot, sāks nākt arī lielās, bet tas jau ir cits stāsts. Karpa, ja vien tai netraucē, mēģina pietuvoties ļoti tuvu krastam. Šeit ir vairāk saules sasildīta ūdens. Tā var tusēt pat metru no krasta, tāpēc ir vērts iebarot arī pērno meldru bālo vaigu caurajās joslās, jo karpiņas te mēdz sildīties. 
Viegli risinājumiPatiesībā paņemt divu vai trīs kilogramu smagu karpiņu pavasarī ir ļoti vienkārši. Ir tikai divi uzdevumi. Atrast bariņu, kur tas sildās, un pasniegt attiecīgu pavasara ēsmu. Par pēdējo versiju ir vienkāršāk, bet tā pirmā sevi nenodod, jo karpa, ja vasarā izmetas pat metru virs ūdens, tad pavasarī tā aizdomīgi mierīgi peld pa ūdenskrātuves gultni. Tas ir attiecībā uz sevis atrādīšanu. Savukārt ēst taču gribas, un tur notiek viss, kam jānotiek.     Ēsma numur viens pa šiem gadiem ir sevi pierādījusi naktstārpa izskatā. Tā vismaz ir bijis līdz šim un pāris pirmās nedēļas, ko parasti pavadu pie karpu copes, ar šo lielo slieku saistās pēc pilnas programmas. Tiklīdz ūdens kļūs siltāks, tā nomainīsies arī iebarojamā ēsma un tā, ko liekam uz āķa. Iebarošanas teorijaĻoti bieži pavasarī runājam par iebarojamo barību ar vāju aromātu. Šķiet daudziem nav tā īsti skaidrs, ko nozīmē vājš aromāts, stiprs aromāts. Piemēram, karpu copmaņi, kas ķer šīs zivis ar boilu palīdzību, pavasarī daudz izmanto piparu un ķiploku aromātu. Rodas jautājums, vai šīs smaržas nav spēcīgas un stipras? Protams, ka ir, bet nianse ir tajā apstāklī, cik daudz šī aromāta tiek pielikts vai ielikts ēsmā. Sagatavojot iebarojamo barību, parasti ņemu ko vidēji aromatizētu no vasaras barības. Piemēram, Stil, Tamira, Salmo, Traper, N – G MIX… Klāt piejaucu nedaudz vanilīna, medus, rūgto melasi.     Ļoti efektīvi nostrādā tā situāciju, kad var doties uz copi tūlīt no virtuves katliem un nav tālu jābrauc. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka šādā gadījumā traukā, kur tiks iejaukta iebarojamā barība, iemaisu kukurūzas malumu ar kaņepju smalkumiem un apleju ar verdošu ūdeni. Vāku virsū un uz copes vietu projām. Copes vietā šim mājas pārlējumam pievienoju jau iepriekš pieminēto iebarojamo barību. Smarža dievīga, bet nav stipra. Tālāk ir divas interesantas, manuprāt, versijas attiecībā uz ķiploka piemaisījumu. Es parasti neielaižos riska variantā un sagatavoto iebarojamo barību sadalu divās daļās. Vienai no tām pievienoju ķiploka granulas. Daudzums aptuveni viens veikala garšvielu iepakojums uz diviem kilogramiem barības. Ir kaut kas tajā ķiplokā, kas zivi pievilina, bet ir gadījies, ka notiek tieši pretējais. Tāpēc šāds sadalījums.Atgriežoties pie ēsmas  – nakts­tārps, kukurūza, baltie mušu kāpuri, mēslu sliekas un arī makaroni ar vanilīna vai medus smaržu. Copes lietu veikalos tagad jau vairākus gadus ir iespējams iegādāties arī jau gatavu produkciju. Makaroni vairs nav pašam jāvāra, bet atliek vien atvērt kārbiņu un uzspraust uz āķa. Aromāti dažādi.Bieži vien karpām patīk tā saucamie mix varianti, kad vairākas ēsmas tiek saliktas kopā. Labākais copes laiks pavasarī ir pats dienas vidus. Sevišķi tas attiecas uz saulainām dienām, kad spožā ripa iesilda ūdens virsmu un zivs kļūst aktīva. Vasaras vidū gan attiecībā uz karpu copi viss mainīsies diezgan kardināli un aktīvāk sāks strādāt nakts stundas un agri rīti. Man ir gadījies arī tā, ka cope nekāda īpašā nav, bet eju pastaigāties gar dīķa malu un krasta pārplūduma vietā, kur ūdens dziļums nepārsniedz 20 centimetru, redzu vienu muguru pie otras. Neaizmirstams skats. Laikam jau lielākajai daļai dzīvās radības uz zemes  patīk siltums un sevišķi pēc ziemas.