Maza māja – liela bēda

2013. gada 24. maijs 00:00

Valkā ir vairākas vecas mājas ar mazu iedzīvotāju skaitu. Šos namus apsaimnieko SIA “Valkas namsaimnieks”. Salīdzinot ar lielajiem daudzdzīvokļu namiem, šajās mazajās mājās apsaimniekošanas problēmas ir daudz lielākas, jo naudas uzkrājums, ko var tērēt remontdarbiem, veidojas lēnāk. Taču māju caurie jumti un bēdīgā stāvoklī esošās komunikācijas brēktin brēc pēc uzlabojuma.

Par to, kāda situācija izveidojusies Puškina ielas 8. namā, “Ziemeļlatvijai” vēlējās pastāstīt šī nama ilggadējā iedzīvotāja Renāte Pundure.
Noteikti jāmaina jumtsŠis nams atrodas skaistā vietā – krustcelēs, ziedošu ābeļu ieskauts, netālu no bērnudārza “Pumpuriņš”. Jāatzīst, šopavasar zāle te vēl nav pļauta, bet to vēl var pieciest, jo visur zied zilās neaizmirstulītes. Satiekoties ar R. Punduri, viņa uzreiz “ķeras vērsim pie ragiem” un lūdz uzkāpt bēniņos, lai pārliecinātos par caurumu jumtā pie viena no skursteņiem. Aktīvā pensionāre uzskata, ka tuvākajā laikā mājai ir jāmaina jumts. Pirms pāris gadiem kāpņutelpā bija plīsusi ūdens caurule. To nomainot, sienā palikuši neglīti caurumi, kuri joprojām nav aizšpaktelēti. Mājas iedzīvotāja pieļauj, ka arī pa tiem varētu ziemā pūst auksts vējš. Arī kāpņutelpas logu nevarot notīrīt, jo tas ir augsts un ir problēmas ar atvēršanu. Noejot pagrabā, R. Pundure norāda uz gruvešu kaudzi, kas tur radusies, no griestiem nobirstot apmetumam. Šoziem pensionārei dzīvoklis bijis auksts, to bijis grūti piekurināt, jo apakšējā stāvā vienu no dzīvokļiem kurināja reti. Tā īpašnieki atrodas ārzemēs. Izejot mājas ārpusē, R. Pundure atklāj, ka iepriekšējos gados zāli pļāvusi ar personīgo trimmeri, taču tas salūzis, tāpēc tagad zāle aug griezdamās, bet neviens to vairs nepļauj. Arī kāpnes viņa nokrāsojusi pati par saviem līdzekļiem. Viņa ar visu šo problēmu izklāstu vairākkārt vērsusies arī pie namu apsaimniekotāja, bet bez rezultāta.
Iesaka pašiem izveidot apsaimniekošanas organizāciju Vakar ar SIA “Valkas namsaimnieks” valdes priekšsēdētāju Ivo Meļķi izdodas sazināties telefoniski, jo viņš bija izbraucis. I. Meļķis skaidro, ka ir informēts par šī nama stāvokli. Amatpersona vairākkārt mudinājusi mājas iedzīvotājus pašiem uzņemties mājas apsaimniekošanu, kā “pūru” saņemot mājas naudas uzkrājumu. Taču I. Meļķis apzinās, ka šajā situācijā tas būs sarežģīti izdarāms, jo diemžēl kaimiņi savā starpā nesadzīvo. Kā pozitīvu piemēru viņš min Rīgas ielas 33. nama iedzīvotājus, kuriem veiksmīgi darbojas pašu izveidots mājas apsaimniekošanas modelis. To, ka arī šajā namā tas varētu veiksmīgi darboties, I. Meļķim apliecinājis viens no iemītniekiem – gados jauns uzņēmīgs cilvēks, bet vai tam piekritīs pārējie kaimiņi, jāšaubās. I. Meļķis atzīst, ka šāda situācija nav tikai Puškina ielas 8. namā, bet gandrīz visās līdzīgās mājās. To, ka šajā namā ir problēmas ar satikšanu, apliecina arī mājas pārvaldniece Aija Celiha, nosakot “traka padarīšana ar to māju”. Jau ilgus gadus mājā valda saspīlēta atmosfēra, kas neveicina kaimiņu dialogu ne savā starpā, ne arī ar nama apsaimniekotājiem. Uz jautājumu, vai nav iespēju salāpīt cauro jumtu, pārvaldniece jautā: “Vai tiešām redzējāt jumtā caurumus?” Viņa min, ka tie nav caurumi, bet salaiduma vietas (šim namam jumts pārklāts ar padomju laika “spicāko” celtniecības materiālu – šīferi – redakcijas piezīme). Kas attiecas uz piedrazoto pagrabu, A. Celiha iesaka kaimiņiem pašiem satīrīt drazu, jo pagraba īpašnieki atrodas ārzemēs. Ziemā tukšais dzīvoklis arī tika kurināts, bet ne tik bieži – divas reizes dienā, kā to vēlējās R. Pundure.“Mājā caurules taču nesasala,” secina pārvaldniece. Viņa lūgusi neapmierinātajiem nedaudz būt pacietīgiem un pagaidīt ar zāles nopļaušanu, jo vispirms pilsētā tiekot izpļauts pats centrs un mikrorajoni. Iepriekšējos gados, kad apkārt pļāvuši paši iedzīvotāji, viņiem bija jāmaksā mazāka apsaimniekošanas maksa. Diemžēl nākas secināt, ka šādā situācijā, kad kaimiņi savā starpā nesatiek un cits citu apsūdz “grēkos” pašreizējam namu apsaimniekotājam, nesagaidīt pozitīvu rezultātu. Savukārt namu apsaimniekotājiem vajadzēja padomāt par strādnieku daudzumu, jo nereti nākas dzirdēt apgalvojumu, ka trūkst strādnieku. Vai tiks mājai nomainīts jumts, I. Meļķis nevarēja apstiprināt, sakot, ka par esošo uzkrājumu to nav iespējams izdarīt. UZZIŅAI• Puškina ielas 8. nama naudas uzkrājums (līdzekļi, ar kuriem var remontēt un veikt mājas uzlabojumus) – 1863 lati• Iedzīvotāju komunālo maksājumu parāds – 91 latsSIA “Valkas namsaimnieks” grāmatvedības dati

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Maza māja – liela bēda

Kategorijas