Trīs izstādes

2013. gada 24. maijs 00:00

Smiltenes novada bibliotēkā Smiltenē var apskatīt izstādes, kurās blakus sadzīvo senlaicīgais un mūsdienu izpausmes mākslā.

Bibliotēkas abonementa daļā apskatāmi netradicionālā tehnikā tapuši Smiltenes mākslas skolas audzēkņu gleznojumi, kā arī smiltenieša Jāņa Āboliņa akvareļi un senas iesvētīšanas dienu apsveikuma kartes no smiltenieša Alda Apsīša kolekcijas.
Glezno ar matu želeju Smiltenes novada bibliotēkas bibliogrāfe Alda Liuke teic, ka bibliotēka ar šīm izstādēm vēlas parādīt dažādību cilvēku talantu izpausmēs un arī dot apmeklētājiem iespēju šos darbus novērtēt. Smiltenes mākslas skola jau ilgstoši sadarbojas ar pilsētas bibliotēku un šoreiz piedāvā apskatīt otrā un trešā kursa audzēkņu gleznojumus jeb izstādi “Mūziku klausoties”.Mākslas skolas gleznošanas skolotāja Vineta Balode skaidro, ka gleznojumi tapuši, audzēkņiem strādājot ar pirkstiem, nevis otu, un izmantojot matu želeju un guaša krāsas. “Tas bija darbs gleznošanā, kura laikā mākslas skolas audzēkņi klausījās pasaulslavenu komponistu skaņdarbus un gleznojot attēloja savas izjūtas. Matu želejai ir priekšrocība, ka tā tik ātri nežūst un uzreiz neieraujas papīrā, tāpēc darboties var ilgāk,” piebilst V. Balode. A. Liuke atzīst, ka šiem gleznojumiem ir īpaša aura, ar dzīvespriecīgu enerģiju.Tādā pašā tehnikā darinātus darbus Smiltenē var apskatīt arī kafetērijā “Maiznīca Ieva”. Tur izlikti Smiltenes mākslas skolas audzēkņu Martas Mauriņas un Evitas Rauzas mirkļa sajūtu gleznojumi.Smiltenes bibliotēkā mākslas skolas darbu izstādi var apskatīt līdz 31. jūlijam.
Akvareļi un senas pastkartesSavukārt līdz 10. jūnijam Smiltenes bibliotēka piedāvā apskatīt J. Āboliņa akvareļus un senas iesvētīšanas dienu apsveikuma kartes.J. Āboliņš savos akvareļos šopavasar iemūžinājis dabas ainavas Launkalnes pagastā un visas izstādē redzamās gleznas uzdāvinājis Smiltenes novada bibliotēkai.Atzinīgi J. Āboliņa akvareļus vērtē Smiltenes mākslas skolas direktors Haralds Balodis un uzteic autoru kā ļoti labu mākslinieku. “Darbi gleznoti ar izjūtu. Nevienu brīdi nerodas sajūta, ka šo darbu autors nav profesionāls mākslinieks (J. Āboliņš nav studējis glezniecību - redakcijas piezīme),” atzīst H. Balodis.Savukārt ieskatu vēsturē var gūt, apskatot iesvētīšanas dienu apsveikuma kartīšu izstādi.“Izstādē izliktās apsveikuma kartes pārsvarā ir no ulmaņlaikiem (1934.-1940. gads - redakcijas piezīme), bet ir arī no cara laikiem. Agrāk iesvēte bija liels notikums. Iesvētīšanas dienu apsveikumu kartes tika izstrādātas mākslinieciski un iespiestas augstā kvalitātē,” stāsta Aldis Apsītis.Izstādē apskatāmi arī divu iesvētīšanas dienas piemiņas lapu oriģināli, ko 1912. un 1914. gadā parakstījis toreizējais luterāņu draudzes mācītājs Kārlis Kundziņš.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Trīs izstādes

Kategorijas