Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Smiltenes novadu vēlēšanās iezīmē opozīcijas deficīts

Sandra Pētersone

2013. gada 28. maijs 00:00

1125
Smiltenes novadu vēlēšanās  iezīmē opozīcijas deficīts

Smiltenes novadā vēlētājiem 1. jūnijā sava izvēle būs jāizdara starp triju partiju sarakstiem. Tajos ir daudz jaunu deputātu kandidātu, taču faktiski, lai kāds būtu vēlēšanu rezultāts, arī nākamajos četros gados darbu novadā turpinās šā sasaukuma  pašvaldības līderi.

Jautājums būs tikai par to, kuru sarakstu kandidāti  nākamajā sasaukumā  ieņems domes priekšsēdētāja un viņa vietnieka krēslu.Smiltenes novadā 1. jūnijā gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās startē trīs partiju saraksti (par vienu mazāk nekā iepriekšējās vēlēšanās). Tie ir: nacionālā apvienība “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (pirmais numurs – Gints Kukainis); politiskā partija “Reģionu alianse” (Ainārs Mežulis); partija “Vienotība” (Ilze Vergina). Uz 15  mandātiem Smiltenes  novada lēmējvaras jaunajā sasaukumā pretendē  46 kandidāti.  Visvairāk cilvēku ir “Vienotības” sarakstā (18). “Reģionu alianse” startē ar 15  deputāta mandāta pretendentiem, nacionāļi – ar 13.Lai mūsu laikraksta lasītāji gūtu plašāku priekšstatu, ko iedzīvotājiem sola un  Smiltenes novadā vēlas izdarīt nākamā sasaukuma deputātu kandidāti, laikraksts “Ziemeļlatvija” aizvadītajā nedēļā Smiltenes pilsētas kultūras centrā rīkoja priekšvēlēšanu diskusijas, aicinot pie galda sarakstu pirmos numurus. Diskusijas vadīja laikraksta “Ziemeļlatvija” galvenā redaktore Ingūna Johansone. Uz priekšvēlēšanu diskusijām Smiltenē bija ieradies arī vairākums deputātu kandidātu no visiem trijiem sarakstiem, un sarakstu līderi iepazīstināja klātesošos ar katru no viņiem. Pēc diskusijām I. Johansone atzīst, ka Smiltenes novadā vēlētājiem izdarīt izvēli nebūs tik viegli kā, piemēram, Valkas vai Strenču novadu iedzīvotājiem. “Ir diezgan mazas atšķirības starp sarakstiem, to priekšvēlēšanu programmām un vēlmēm, tāpēc katram vēlētājam būs jāatrod kāda sīka nianse, pie kā pieķerties, izdarot izvēli,  piemēram, personālijas vai kāds konkrēts solījums,” secina I. Johansone.Arī sarakstu pirmie numuri debatēs vairākkārt uzsvēra, ka priekšvēlēšanu kampaņa Smiltenes novadā notiek  bez  intrigām un savstarpējiem apvainojumiem, jo, kā norādīja A. Mežulis, “mums nekāda tēvzeme nav jādala”. Aiz muguras ir kopīgi paveikts darbs pašvaldībā, bet priekšā –  līdzīgi mērķi novada turpmākā attīstībā. Neaizraujas ar solījumiemNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” līderis ir pašreizējais Smiltenes novada deputāts un novada domes Saimnieciskās darbības nodaļas vadītājs Gints Kukainis.Viņš uzsver, ka nacionāļu sarakstā kandidē cilvēki, kuri ir gatavi strādāt, lai izpildītu savus izvirzītos mērķus. Saraksta deputātu kandidāti jau apzinājuši aktualitātes tautsaimniecībā, izglītībā, kultūrā, sportā un citās nozarēs, kas attiecas uz pašvaldības darbu, un diskutējuši par lietām, ko uzskata par svarīgām Smiltenes pilsētā un novada pagastos un kuras grib mainīt vai pilnveidot. Nacionāļi par sevi saka, ka viņi varbūt sola pārāk maz, taču grib būt reālisti. “Visas solītās lietas, ko mēs varam izdarīt un spējam sasniegt, gribam reāli pamatot ar skaitļiem,” uzsver G. Kukainis.
Teritoriālā piederība –  pagātnēPartijas “Reģionu alianse” sarakstā ar pirmo numuru kandidē pašreizējais Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Mežulis. Viņš raksturo “Reģionu aliansi” kā jaunu politisko spēku Latvijā, kas izveidojies no daudziem pašreizējiem  novadu deputātiem un novada domju priekšsēdētājiem ar mērķi nākotnē pārstāvēt vietējo pašvaldību intereses Saeimā.  “Reģionu alianses” saraksta komanda un programma Smiltenes novadā ir veidota pēc citiem principiem, nekā 2009. gadā notikušajās pašvaldību vēlēšanās, kad A. Mežulis startēja Latvijas Pirmās partijas un “Latvijas ceļa” apvienotajā sarakstā un kurās savus sarakstus vēlēšanās pieteica arī bijušo pagastu padomju  līderi. Toreiz tikko bija izveidoti novadi un pašvaldību vēlēšanās tika pretnostatīti lauki pret pilsētu, lauku iedzīvotājiem cenšoties aizstāvēt savas intereses. “Mēs pa šiem četriem gadiem esam centušies pierādīt to, ka projekti tiek īstenoti un attīstīti  visā novadā kopumā, ne tikai pilsētā.  Šis saraksts tika veidots, balstoties nevis vairs uz to, lai būtu pārstāvēts katrs konkrēts pagasts, bet, lai būtu pārstāvēti speciālisti, kuri pārstāv dažādas jomas,” skaidro A. Mežulis.
Jāredz ikviens cilvēksPartijas “Vienotība” saraksta līdere Smiltenes novadā ir Ilze Vergina,  novada domes priekšsēdētāja vietniece un Centra vidusskolas direktore.Arī “Vienotība” savu sarakstu pašvaldību vēlēšanām veidojusi, balstoties uz to, lai sarakstā tiktu iekļauti visas nozares pārstāvoši speciālisti, kuri sniegtu konsultācijas pašvaldības lēmumu pieņemšanā,  piemēram,  par pašvaldības budžeta vai piesaistītā Eiropas Savienības fondu finansējuma sadali.“Vienotības” saraksta līdere I. Vergina sola attīstīt Smiltenes novadu, veidojot to par pievilcīgu dzīvesvietu, kurā būtu ko darīt ikviena vecuma iedzīvotājiem. Tas attiecas, piemēram, uz kvalitatīvas izglītības piedāvājumu, veselības aprūpi (sakārtotu un pilnveidotu Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīcu un pansionātu) un dzīvokļu fondu.“Mūsu programmā ir daudz patiesi labu, izdarāmu darbu, kas varētu dot tālāk lielu ieguldījumu novada attīstībā,” uzsver I. Vergina, kura pati startē vēlēšanās, jo vēlas arī turpmāk palīdzēt sakārtot novadu kopumā un attīstīt visas  nepieciešamās jomas. Pats galvenais deputāta kandidātam esot spēja ieraudzīt novadā ikvienu cilvēku un būt  empātiskam, lai iejustos viņa vietā.
Ko no solītā līdzšinējā sasaukumā neizdevās paveikt līdzšinējā sasaukumā un kāpēc?
Ainārs Mežulis: - Aktuālākā lieta, ko man šobrīd prasa gandrīz vai katrs otrais cilvēks, ir, kad būs peldbaseins (Smiltenē  - redakcijas piezīme). No infrastruktūras projektiem tas ir pats lielākais, ko nav izdevies īstenot. Ja krīze būtu vienu gadu vēlāk, tad mēs baseinu būtu uzcēluši, bet varbūt arī labi, ka to neizdarījām, jo šobrīd peldbaseinu celsim kā savu īpašumu, nevis īrēsim no privātīpašnieka. Jau ir pabeigts līguma projekts, lai atpirktu īpašumu, un izdarīts novērtējums tam, kas tur ieguldīts. Mēs neko nepārmaksāsim. Nomaksu veiksim trijos gados. Tikko tiks noslēgts līgums, mēs īpašumu pārņemsim savā pārziņā un ieguldīsim Eiropas fondu līdzekļus. Mums ir arī labs piemērs, kā nākotnē varētu atrisināt dzīvojamā fonda jautājumu Smiltenē un piesaistīt jaunos speciālistus, kas ir būtiski uzņēmējdarbības sekmēšanai. Ir jau padomāts, lai jaunajiem speciālistiem, jaunajām ģimenēm, būtu nodrošināts bērnudārzs no 1. septembra, izbūvējot vēl divas grupiņas par Eiropas naudu Trīs pakalnu sākumskolā. Attiecībā uz jauniem dzīvokļiem tuvāko gadu laikā Smiltenes Valsts tehnikumā – profesionālajā vidusskolā  tiks ieguldīta milzīga nauda. Izglītības un zinātnes ministrija pastāvēja uz to,  ka pēc ēku rekonstrukcijas esošās tehnikuma kopmītnes būtu jānojauc, bet mēs viennozīmīgi pateicām “nē”. Pašvaldība ir gatava no valsts šo ēku pārņemt un, to nosiltinot, izveidot tajā dzīvokļus, bet neļaut tos privatizēt, bet gan dot uz īri jaunajiem speciālistiem, kuri nepieciešami mūsu novadā strādājošām kompānijām, kā arī valsts vai pašvaldības struktūrām. Tas attiektos tikai uz to laiku, kamēr viņi  strādā Smiltenes novadā.  Otra lieta - vairākiem zemes gabaliem (Smiltenē - redakcijas piezīme) jau ir izstrādāts detālplānojums (pie Lazdukalna, starp Rīgas, Audēju un Raiņa ielām), kur ir paredzēta individuālā apbūve. Dzīve iet uz priekšu, mūsu ekonomiskais stāvoklis uzlabosies, un jauniem, enerģiskiem cilvēkiem ir iespēja ņemt apbūves gabalus un būvēt šeit sev mājas. Protams, mums vēl jāattīsta sociālā joma. Pārējais, kas bija solīts, pa lielam ir izdarīts.Gints Kukainis:  – Mani iepriekšējie kolēģi pieminēja visas tās lietas, kas bija neizdarītie darbi programmās, taču ir vēl citi, par kuriem nācām kopā, diskutējām un gribējām tos paveikt. Viena no šādām lietām ir neizbūvētās ielas Smiltenē - Raiņa, Audēju, Vaļņu, Gaujas ielu posmi, ko gribējās izdarīt jau šajā sasaukumā vai kaut vai uzsākt darbus, diemžēl palikām aiz svītras pēc naudiņas. Otra būtiskākā lieta, ko mums neizdevās panākt novada griezumā, ir pozitīva dzimstības un mirstības bilance. 2012. gadā Smiltenes novadā piedzima 101 bērns, kas, manuprāt, ir maz, bet aizgāja 151 cilvēks. Ir pašvaldības, kuras šo bilanci ir pavērsušas pozitīvā gultnē. Tas ir liels darbs, lai panāktu, ka mūsu novadā dzimst bērni. Ir ģimenes, kuras grib šeit dzīvot, un novads jau patlaban piedāvā pietiekami lielu pakalpojumu klāstu iedzīvotājiem, būtu tikai, kas to izmanto perspektīvā.Ilze Vergina: - Neizdarīto darbu nav daudz. Viens, kas  netika veikts, ir stipendiju fonda izveide (publisko stipendiju fonds topošajiem studentiem ar noteikumu, ka pēc studijām viņi strādās novada pašvaldības vai privātajos uzņēmumos – redakcijas piezīme), bet diemžēl laiks, kurā iepriekšējais sasaukums strādāja, sakrita ar laiku, kad sākās krīze valstī. Smiltenes pilsētā, Smiltenes novadā tika slēgti uzņēmumi, tika samazinātas darba vietas, līdz ar to vairs nevajadzēja jaunus speciālistus. Būtu negodīgi, ja mēs būtu veidojuši šo fondu un teiktu – “ej, mācies, mēs tevi gaidām atpakaļ”, bet šeit nebūtu darba vietu. Šobrīd ir iecere šo ideju atjaunot, jo ir cita situācija valstī. Mēs ejam kalnā augšup, nevis lejā. Mums ir arī ideja veidot tūrisma un uzņēmējdarbības centru, kurā būtu iespēja savākt datus par novadā nepieciešamajām profesijām gan no pašvaldības iestādēm, gan no uzņēmējdarbības vides, lai varētu piedāvāt saviem studentiem reāli studēt un atgriezties novadā. Tad, kad būs šī iespēja, mēs arī varēsim savas stipendijas droši dot.  Otra lieta, kas tā īsti neizdevās,  ir sporta darba organizatoru jautājums. Raugoties uz budžetu, cik lielu daļu no tā varam iedalīt sportam, droši vien katrā pagastā sporta darba organizators uz pilnu likmi un darba laiku būtu pārāk labi. Mēs šo jautājumu varam risināt uz  noteiktām sportiskām aktivitātēm, kurās tiek iesaistīti visi cilvēki, ne tikai augsta līmeņa sportisti.