Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Zāļu patēriņa tendences 2012. gadā

Zāļu patēriņa tendences 2012. gadā

Zāļu valsts aģentūra izdevusi kārtējo elektronisko izdevumu „Zāļu patēriņa statistika 2012,” kurā apkopota vispusīga informācija par zāļu tirgu valstī.

 

Kopējais Latvijas Zāļu reģistrā iekļauto zāļu apgrozījums 2012.gadā bijis 207,60 miljonu latu, kas salīdzinot ar iepriekšējo gadu audzis par 2%.

 

2012. gadā Latvijas Zāļu reģistrā iekļauto zāļu iepakojuma vidējā cena bijusi 4,74 Ls (bezrecepšu zālēm vidējā cena bijusi – 1,96 Ls, recepšu zālēm – 6,94 Ls). Nereģistrētu zāļu viena iepakojuma vidējā cena bijusi 7,57 Ls.

 

Pēc zāļu pārdošanas apjoma aptiekām trīs lielākās zāļu lieltirgotavas (A/S Recipe Plus, SIA Tamro, SIA Magnum Medical) veidojušas 75% no visu lieltirgotavu kopējā pārdošanas apjoma aptiekām.

 

Recepšu un bezrecepšu zāļu tirgus sadalījums (% no kopējā apgrozījuma latos) palicis gandrīz nemainīgs: lielāko tirgus daļu aizņem recepšu medikamenti (82%), mazāko – bezrecepšu medikamenti (18%).

 

Pērn vispieprasītākās recepšu zāles bijušas: holesterīna līmeni asinīs pazeminošas Atorvastatīnu saturošas zāles un pretiekaisuma un pretsāpju Diklofenaku saturošas zāles. Vispieprasītākās bezrecepšu zāles pēc to aktīvās vielas bijušas pretsāpju un temperatūru pazeminošas zāles, kuru sastāvā aktīvā viela - Acetilsalicilskābe, kā arī pretsāpju un pretiekaisuma zāles, kuru sastāvā aktīvā viela - Ibuprofēns.

 

Savukārt, apkopojot informāciju par visvairāk lietotiem medikamentiem pēc zāļu grupām, var secināt, ka pagājušā gadā līdzīgi kā iepriekšējos gados konstanti pieaudzis zāļu patēriņš kardiovaskulāro slimību ārstēšanai (pieaugums par 36%), par 16% audzis zāļu patēriņš gastrointensinālā trakta un vielmaiņas slimību ārstēšanai, par 11% - asins un asinsrades orgānu saslimšanu ārstēšanai.

 

Ar pilnu elektroniskā izdevuma „Zāļu patēriņa statistika 2012” tekstu aicinām iepazīties ZVA mājaslapā.

 

Zāļu patēriņa statistika ir viena no farmācijas nozares neatņemamām sastāvdaļām, kas ļauj analizēt un uzraudzīt zāļu patēriņu valstī, kā arī pieņemt lēmumus, lai veicinātu zāļu racionālu lietošanu valstī.

Izmantojot zāļu patēriņa statistikas datus izteiktus definētajās dienas devās uz 1000 iedzīvotājiem dienā (DID) ir iespējams spriest par pacientu skaitu, kas lieto konkrētās grupas zāles, tādējādi rodoties kādām problēmām ar zāļu drošu lietošanu, iespējams apzināt situācijas nopietnību.

Pētot zāļu patēriņa tendences vairāku gadu garumā, var atklāt neracionālas zāļu lietošanas pazīmes un novērst zāļu neracionālu lietošanu ilgstošā laika posmā, kā arī pārliecināties, vai jau iepriekš veiktie pasākumi zāļu lietošanas kvalitātes uzlabošanā ir snieguši vēlamos rezultātus.

 

Visi dati norādīti ar PVN.