Lai atpūta pie ūdeņiem nepārvēstos traģēdijā

2013. gada 7. jūnijs 08:49

517

Lai atpūta pie ūdeņiem nepārvēstos traģēdijā

Iestājoties siltajam laikam daudz vairāk cilvēku uzturas pie ūdenstilpnēm. Diemžēl sezona Latvijā iesākusies arī ar skumjiem notikumiem. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) vēsta, ka laika posmā no 5. jūnija pulksten 6.30 līdz 6. jūnija 6.30 no ūdenstilpnēm ugunsdzēsēji glābēji izcēluši trīs noslīkušos. Taču, iestājoties siltajam laikam, Latvijā noslīkuši vairāk nekā desmit cilvēku.

VUGD Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Viktorija Šembele informē, ka 5. jūnijā pulksten 17.23 ugunsdzēsēji glābēji Daugavpilī izbrauca uz Gubiščes ezeru, kur, saskaņā ar aculiecinieku teikto, bija peldējis un ūdenī pazudis vīrietis. VUGD Daugavpils 2. daļas ūdenslīdēji apsekoja ezera gultni un atrada noslīkušo, apmēram 40 gadus vecu vīrieti.

Savukārt pulksten 18 tika saņemta informācija, ka Līgatnes novadā dīķī ir peldējis un zem ūdens pazudis 27 gadus vecs vīrietis. Sākotnēji Siguldas daļas ugunsdzēsēji veica dīķa apskati no laivas, bet noslīkušo neatrada, tāpēc uz notikuma vietu devās ūdenslīdēji no Rīgas daļas. Pēc apmēram 20 minūšu meklēšanas darbiem piecus metrus no krasta un trīs metru dziļumā noslīkušais vīrietis tika atrasts un izcelts krastā.

Neilgi pirms astoņiem ugunsdzēsēji glābēji izbrauca uz Rēzekni, Lokomotīvju ielu, kur aculiecinieki dīķī apmēram divu metru attālumā no krasta ieraudzīja noslīkušo. Ugunsdzēsēji glābēji hidrotērpos nokļuva līdz noslīkušajam un apmēram 65 gadus veco vīrieti nogādāja krastā.

Lai noskaidrotu, kā Smiltenes novadā cilvēki atpūšas ūdenstilpņu tuvumā, sazinājāmies ar Smiltenes novada pašvaldības policijas priekšnieku Normundu Liepu. “Apsekojot iedzīvotāju iecienītākās ūdenstilpnes Smiltenes novadā, jāsecina, ka divarpus gadu laikā atpūtnieku kultūras līmenis ir palielinājies. Protams, ik pa laikam ir gadījumi, kad konstatējam postījumus peldvietās. Tāpat ir reizes, kad šajās atpūtas vietās tiek lietots alkohols, tad aizrādām,” saka N. Liepa.

Viņš atgādina, ka pludmalēs alkohola lietošana ir aizliegta, izņemot tajās vietās, kur darbojas kafejnīcas. Savukārt uzmanību vērš uz tiem vecākiem, kuru ģimenēs aug bērni un pusaudži. Tieši šī vecuma bērni nereti pārvērtē savas spējas un rīkojas pārgalvīgi. “Vecāki, pārrunājiet ar saviem bērniem, kurp viņi dosies, ko darīs. Svarīgi, lai jūs to zinātu! Bērniem, kuri vēl nav sasnieguši 12 gadu vecumi, neiesaku vieniem, bez pieaugušā klātbūtnes doties peldēties,” ieteikumus ņemt vērā aicina pašvaldības policijas priekšnieks.

Arī VUGD Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste aicina lielāku uzmanību pievērst bērnu drošībai ūdens tuvumā. “Diemžēl VUGD statistika rāda, ka mazākie bērni visbiežāk noslīkst tieši piemājas dīķīšos, tāpēc tiem jāpievērš pastiprināta uzmanība.”

Sadarbībā ar VUGD “Ziemeļlatvija” saviem lasītājiem piedāvā svarīgākās drošības prasības un padomus, kas jāņem vērā atpūšoties pie ūdeņiem.

Bērnu drošība uz ūdens:

Jaunās peldsezonas sākumā vecākiem vajadzētu vispirms pārbaudīt izvēlētās peldvietas gultni – vai tā nav bedraina vai dūņaina. Šādi jārīkojas arī zināmās peldvietās, jo ūdenstilpņu gultne mainās, īpaši pēc ziemas.

Bērniem drīkst ļaut rotaļāties ar piepūšamiem peldlīdzekļiem (riņķi, matracīši, bumbas u.c.), plunčāties un peldēties tik tālu, cik pieaugušais var labi redzēt un nepieciešamības gadījumā var ātri piesteigties palīgā. Visdrošāk, ja pieaugušais atradīsies ūdenī starp krastu un dziļumu.

Bērnam, kurš neprot vai mācās peldēt, atrodoties ūdenī, jāvelk speciāla peldveste. Piepūšamie peldlīdzekļi (riņķi, matracīši, bumbas u.c.) bērniem noder tikai rotaļām, turklāt - pieaugušo uzraudzībā.

Bērni jāuzmana no viļņiem, kas var nogāzt no kājām vai radīt negaidītu izbīli.

Piemājas baseinos nevajadzētu atstāt peldošas rotaļlietas, kas piesaista mazuļa uzmanību.

Piemājas dīķi bieži kļūst par traģēdijas iemeslu, tāpēc bērnu nedrīkst atstāt pagalmā bez pieskatīšanas, ja tajā ir izveidots dīķis.

Atrodoties pie ūdens, rotaļājoties ūdens tuvumā vai peldoties, pieaugušajam vienmēr jāpaliek bērna tuvumā.

Ūdenī jāpieskata arī bērni, kuri jau labi prot peldēt, jo bērns var pārvērtēt savas peldēšanas spējas, aizpeldēt par tālu vai pēkšņi nobīties.

Ja bērns kopā ar pieaugušajiem dodas līdzi izbraukumā ar laivu vai plostu, obligāti jāvelk drošības veste, jo tā vislabāk pasargās bērnu, ja viņš iekritīs ūdenī.

VUGD aicina vecākus apzināties, ka atrašanās ar bērnu pie ūdens nav atpūta, bet gan divkāršs darbs, jo pat uz sekundi novēršot uzmanību no bērna, var notikt liela nelaime.

Lai vasaras atpūta pie ūdeņiem nepārvērstos traģēdijā, VUGD atgādina svarīgākās drošības prasības, kas jāņem vērā:

>Atcerieties, ka pēc ziemas ūdenstilpnes gultne var būt mainījusies, uz tās var atrasties dažādi priekšmeti, tāpēc pirmajā peldēšanās reizē tā ir vispirms rūpīgi jāpārbauda un nedrīkst strauji iet vai lēkt ūdenī.

>Peldieties īpaši šim mērķim paredzētās vietās. Par to liecinās zīme – peldēties atļauts!

>Nav ieteicams doties peldēties vienam. Ja tomēr dodieties, informējiet krastā palikušos par to, cik ilgi un tālu esat plānojis peldēt, vai esat paredzējis nirt zem ūdens

>Nepārvērtējiet savus spēkus! Ja reiz esat varējis pārpeldēt šo upi, tas nenozīmē, ka varat to arī šodien.

>Nepazīstamā vietā uzreiz nedrīkst lēkt ūdenī! Lēkt no tiltiem vai citādiem paaugstinājumiem ir kategoriski aizliegts.

>Pirms došanās ūdenī, NEKAD nelietojiet alkoholu. Ja esat reibumā, labāk palieciet krastā! Atcerieties, ka lielākā daļa cilvēku noslīkst tiešie esot alkohola reibumā!

>Nepeldieties stipra vēja, negaisa laikā vai naktī!

Ja esat pārkarsis saulē, ūdenī jāiet lēnām, lai nebūtu strauja ķermeņa temperatūras maiņa, tad var sākties krampji vai rasties problēmas ar sirdsdarbību.

Pirms nodarbojieties ar kādu no ūdens sporta veidiem vai vizinieties ar laivu, kuteri vai citu peldlīdzekli, uzvelciet glābšanas vesti.

Atrodoties uz matrača vai peldriņķa nevajadzētu peldēt tālu no krasta.

Ūdenī nevajag jokojoties skaļi saukt «Palīgā! Slīkstu!».

Nepeldiet aiz bojām, kas ierobežo peldvietu!

Nepārvērtējiet savus spēkus! Dižošanās, ka varat aizpeldēt vistālāk vai pārpeldēt pāri upei, nav tā vērta, lai zaudētu dzīvību.

Ūdenskrātuvēs nedrīkst lēkt ūdenī no tramplīna, laipas vai augsta krasta ne uz galvas, ne uz kājām - mediķu pieredze rāda, ka šādā veidā peldētāji ik gadu gūst smagas galvas un mugurkaula traumas, kas daudzos gadījumos rada invaliditāti vai beidzas ar nāvi.

Ja redzat, ka kāds cilvēks slīkst vai vairs saviem spēkiem nevar nokļūt krastā, nekavējoties zvaniet uz tālruņa numuru 112!

Statistika par noslīkušo cilvēku izcelšanu no ūdenstilpnēm (2006.-2011.gads)

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Lai atpūta pie ūdeņiem nepārvēstos traģēdijā

Kategorijas