Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Uz nākotni caur pagātni

Aldis Dubļāns

2013. gada 11. jūnijs 00:00

180
Uz nākotni caur pagātni

Valgas muzejā ir atklāta izstāde “Livonija 16.-17. gs. kartogrāfiskajos izdevumos: Ieskats Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma vērtībās”. Izstāde Valgas muzejā  būs skatāma līdz 29. jūnijam.

Livonija radās 13. gadsimta sākumā, kad šādi sāka saukt līvu apdzīvotu teritoriju Daugavas un Gaujas lejtecē. Vēlāk šo apzīmējumu lietoja plašākai teritorijai, kas pletās arī Ziemeļlatvijā un Dienvidigaunijā, izveidojot Livonijas konfederāciju. Tajā ietilpa arī Zemgale, Kurzeme, īslaicīgi arī Žemaitija.
Nākamā – SāremāIzstādes ekspozīcijā apskatāmas unikālas kartes, kas aizved mūs tālā vēsturē un vienlaikus ir arī īpaši mākslas darbi. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Speciālo krājumu direktore Ineta Kivle pastāstīja, ka patiesībā šī izstāde publiski apskatāma jau trešo reizi. Pirmā bija Nacionālajā bibliotēkā Tallinā, kad tur viesojās Latvijas prezidents Andris Bērziņš. Nākamā bija Rīgā Nacionālās bibliotēkas izstāžu zālē. Pēc apskates Valgā tā ceļos uz Sāremā salu. Visas šīs kartes ir digitalizētas un apskatāmas bibliotēkas mājaslapā. Taču raugoties uz “dzīviem” eksponātiem, sajūtas ir citas. 
Katra karte ir unikālaLatvijas Nacionālā bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu nodaļas galvenā bibliogrāfe Lilija Limane “Ziemeļlatvijai” pastāstīja, ka vieni no vērtīgākajiem eksponātiem varētu būt kopijas no Minstera “Kosmogrāfijas” no 16. gadsimta vidus un četras retas Baltijas jūras kartes. Vērtīgākie ir senākie un retāk saglabājušies eksponāti. Grūti izcelt kaut ko vienu. Daudzas kartes bibliotēkā ir vairākos eksemplāros, taču katra ir unikāla vismaz tajā ziņā, ka kartes ir drukātas melnbaltas, taču īpašnieks tās vienmēr izkrāsoja un iezīmēja kontūras. Tas katrai kartei piešķir unikalitāti. “Diemžēl cilvēkiem ir nelāgs paradums sadalīt atlantus atsevišķās lapās, jo Rietumeiropas antikvariātos tā var nopelnīt vairāk. Atlants tiek sabojāts, bet atsevišķās lapas nonāk bibliotēkās. Tādas kartes no kolekcionāriem nonākušas arī Latvijā,” stāsta L. Limane.Vairāk foto – www.ziemellatvija.lv.VIEDOKĻIKalevs Herks, Valgas mērs:- Livonija ir nozīmīgs veidojums mūsu pilsētai. Topot Livonijai, radās mūsu pilsēta. Kad Livonijai 15. un 16. gadsimtā bija ziedu laiki, tad arī Walk bija labi laiki. Ceram, ka tagad Livonijai iestāsies jauni zelta laiki un līdz ar to arī mūsu pilsēta plauks un ziedēs. Liela pateicība Latvijas vēstniekam Igaunijā un Igaunijas vēstniekam Latvijā un Latvijas Nacionālās bibliotēkas personālam, kas uzdrošinājās atvest uz Valgu vēsturiski nenovērtējamu izstādi.
Matī Vārmans, Igaunijas vēstnieks Latvijā:- Valka un Valga ir tieši vidū starp manu darbavietu Rīgā un dzīvesvietu Tallinā. Šī izstāde kārtējo reizi pierāda, cik daudz mums ir kopīga šajā tik ļoti mainīgajā pasaulē, kur liela nozīme tiek piešķirta dažādiem zīmoliem. Livonijas nosaukums ir nopietns zīmols un tam ir liela vēsturiska vērtība. Esmu priecīgs par to, ka Igaunijas un Latvijas kopīgais darbs tiek novērtēts. Pirms izstādes 
atklāšanas ar Valgas mēru pārrunājām un pārskatījām kopējos projektus, kuri abām pilsētām ir notikuši un notiek. Runājām arī par problēmām, kas saistītas ar tiem. Priecājos, ka abu pilsētu vadības uz tām raugās konstruktīvi un meklē jaunus ceļus sadarbībai. Tomēr, raugoties nākotnē, mēs nedrīkstam aizmirst savu pagātni.
Viesturs Zariņš, Valkas novada domes priekšsēdētāja vietnieks:- Esam diezgan atšķirīgas valstis ar dažādām valodām, naudas vienībām un diemžēl arī ekonomisko situāciju, taču abas tautas nekur nav saplūdušas tik tuvu, kā tas vērojams Valkā un Valgā. Runājot par vēsturi, mūsu starpā ir gandrīz pilnīga vienprātība par to, kas notika līdz 1920. gadam. Par šajā gadā notikušo parasti nerunājam un izpratne ir atšķirīga. Livonija bija Valkas ziedu laiki. Arī nākotnē esam izvēlējušies sevi saistīt ar ziedu laikiem un ceram, ka tie atgriezīsies. Tāpēc ir vērts ielūkoties vecajās kartēs.