Laukos ikdiena kāda bijusi, tāda ir

2013. gada 11. jūnijs 00:00

285

Zāle pļavās aug aizvien garāka un kuplāka, un lopkopjiem tas nozīmē, ka ir sācies lielā piena laiks, jo vasara ir tas gadalaiks, kad iespējams palielināt piena izslaukumu.

Vai tas tādēļ ir arī lielās naudas laiks? Tādu jautājumu dzirdot, noteikti pasmaidītu liela daļa piena ražotāju, it īpaši tie, kuru ganāmpulks nav skaitāms simtos govju, jo visi tik un tā nevar būt lielsaimnieki.Arī Valkas pagasta zemnieku saimniecības “Liepaines” saimniece Mārīte Līduma atzīst, ka no saimniecībā turētajām 17 slaucamajām govīm iegūtā piena nekāda lielā peļņa nesanāk, kaut izslaukums nav mazs. Ganāmpulkā ir gotiņa, kas dienā dod pat 30 litrus piena. Nopelnītais tikai ļauj uzturēt saimniecību.Saimniece gan piebilst, ka tik traki kā agrāk vairs nav. Pārstrādātāji piena iepirkuma cenu ir palielinājuši un salīdzinājumā ar kādreiz maksātajiem santīmiem tas varbūt pat būtu pietiekami, bet diemžēl daudz straujāk ceļas degvielas un elektroenerģijas cenas. Dārgāki ir arī citi materiāli, kaut vai tā pati lopbarības plēve. Ja rudenī, kā izskanējis masu medijos, elektrība kļūs vēl dārgāka, tad piena ražotāji atradīsies turpat, kur kādreiz bijuši. Saimnieki visādi cenšas, lai govis labi justos un būtu dāsnas piena devējas. Pastaigas ārā nav pārtrauktas arī ziemā. Tagad lielāko dienas daļu ganāmpulks pavada laukā. “Zāle aug labi, bet pļaut vēl neesam sākuši. Lai kļūst mazliet kuplāka. No iegūtās piena naudas jāietaupa arī līdzekļi degvielas iegādei, jo pļaujas laikā to nāksies vairāk patērēt,” stāsta saimniece. Pašreizējā tveice izslaukumu nav ietekmējusi, jo govis tiek piebarotas ar papildu barību.Līdztekus lopkopībai “Liepaiņu” saimnieki audzē arī kartupeļus. Visa saimniekošana notiek ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm. Bioloģiskās lauksaimniecības izvēle gan mūsu valstī joprojām nekādu bagātību nesola, jo tirgū šādu produkciju izkonkurē importa dārzeņi, kas gan nav tik veselīgi, taču lētāki. Tādēļ kartupeļi lielākoties aug tikai pašu vajadzībām.Vēlos uzzināt, vai ekonomiski vidēji stiprie zemnieki arī jūt, ka Latvija ir veiksmes stāsts, kā to itin bieži min valdības pārstāvji. “Nezinu, kā citās jomās, bet mums te, laukos, ikdienā nekas nav mainījies. Visgrūtāk klājas ziemā, kad ar visu galā jātiek pašiem. Ja putenis piedzen pilnus ceļus ar sniegu, tad gaidīt, kad tie tiks notīrīti, ir diezgan veltīgi. Taču automašīnām, kas ved pienu, jātiek iekšā pie mums. Vīrs Andris ceļas no rīta melnā tumsā un ar savu traktoru šķūrē sniegu, lai piena pārstrādātāju automašīna varētu nokļūt līdz saimniecībai. Tā kā esam dzīvojuši un strādājuši visu laiku, tā dzīvojam un strādājam arī tagad. Varbūt politiķiem kaut kas mainījies uz augšu, bet mums - tā pati zeme un tas pats darbs,” ar vieglu humoru nosaka saimniece.Un tas tāds būs vienmēr, kamēr vien cilvēki dzers pienu.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Laukos ikdiena kāda bijusi, tāda ir

Kategorijas