Piedzīvo mūžu gadsimta garumā

2013. gada 20. jūnijs 00:00

520

Strenčos pēc iedzīvotāju iniciatīvas ir iedibināts jauns, neoficiāls apbalvojums “Jāņa Ziemeļnieka ielas Goda pilsonis”. Pirmā to saņēmusi Valija Rietuma savā 100. dzimšanas dienā.
Vajag ēst visu pēc kārtas un neko nebrāķēt, un drusku iedzert vīnu vai ko labāku, savu ilga mūža recepti smaidot atklāj V. Rietuma, ģimenes locekļu un draugu saukta par Ūnīti. Tas ir mazdēla izgudrojums, kad viņš maziņš nevarēja izrunāt vārdu “omīte”.
Ar možu garu un labu veselībuLielo jubileju ņiprā simtgadniece nosvinēja aizvadītajā mēnesī, un, ar možu garu un pie labas veselības būdama, pati izvārīja svētku cienastam frikadeļu zupu.Sarunājoties ar Valijas kundzi, nezinātājam pat prātā neienāktu, ka viņas mūžs ir mērāms gadsimta garumā. Ūnīte sarunu šķetina bez problēmām un raiti stāsta interesantākos notikumus no savas bērnības, piemēram, kā, maza meitene būdama, bēgļu gaitās Ukrainā redzējusi Mahno bandītus, kuri tur siroja ap 1920. gadu un vēlāk. “Ārkārtīgi lepna banda bija, ar skaisti pucētiem zirgiem. Reiz vesels bars, kādi seši cilvēki, iebruka sādžā, kurā dzīvoja latvieši, un noslepkavoja 11 vīriešus. Papus pēc tam piedalījās bērēs,” stāsta simtgadniece.Valijas kundze ir dzimusi un uzaugusi Rīgā un dzīvo galvaspilsētā joprojām, taču daudzus gadus katru vasaru pavada Strenčos, meitas Solvitas un znota Jāņa privātmājā. Jānis Smilga ir bijušais strencēnietis un saikni ar dzimto pilsētu nav zaudējis joprojām.Tā nu Ūnīte arī šogad Strenčos ravē ģimenes dārzā savas četras dobes un tāpat, kā pērn, grasās lasīt ogas un vārīt ābolu ievārījumu.“Ir jau visādas grūtības ar veselību. Nu, acis man tagad saremontēja. 100 gados bija četras operācijas, katrai acij - divas. Profesors Solomatins teica, tas ir uz mūžu. Nezinu, vai uz otriem 100 gadiem,” smejas V. Rietuma. Viņai patīk lasīt grāmatas, tāpēc labu redzi ļoti vēloties. “Apbrīnojami, ka 100 gadu vecumā cilvēks var būt ar tik skaidru saprātu un aktīvu dzīvesveidu, sekot līdzi notikumiem un turēt mājās virskontroli pār saimniecisko līniju,” ilgmūžnieci slavē kaimiņiene Velga Graumane. Viņa Ūnīti jau ieskaitījusi strencēniešu pulkā un arī bijusi iniciatore idejai par “Jāņa Ziemeļnieka Goda pilsones” titula piešķiršanu. Diplomu parakstīja Graumaņu ģimene, Dambergu ģimene un Siliņu ģimene.
Labākā – pirmskara LatvijaLielajā dzīves jubilejā Valijas kundzei apsveikumu nosūtījis arī Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš. Viņš izteicis apbrīnu par mūžu, kas mērāms gadsimta garumā un ir bagāts ar dažādiem notikumiem, līdzīgi kā Latvijas valsts pēdējās simtgades vēsture. Valijas kundze piekrīt, ka viņas mūžs ir garš un raibs. No piedzīvotā atmiņā visvairāk palicis pirmskara Latvijas laiks. “Ļoti saticīgi visi dzīvojām – krievi, vācieši, latvieši. Valoda bija latviešu, bet veikalā pārdevējiem obligāti bija jāzina trīs valodas. Vēlāk jau sākās asaru laiks. Daudzi mani draugi aizgāja uz fronti kā leģionāri un krita Volhovas purvā,” atceras V. Rietuma.Pirmskara Latvijas laikos Valija komercskolā izmācījās par grāmatvedi, taču visu darba mūžu nostrādāja par brigadieri Rīgas eksperimentālajā tehnoloģisko rīku rūpnīcā “ROZTO”, kas bija zināma visā Padomju Savienībā un kur ražoja galodas iedzīvotāju patēriņam un rūpniecības uzņēmumiem. Pensijā viņa aizgāja 72 gadu vecumā.Valijas kundzei ir meita Solvita, trīs mazbērni Iveta, Jānis un Māris, un viens mazmazdēls Gusts, kuram ir 14 gadi. Ūnītei paveicies ar savējiem, jo ģimene viņu aprūpē un padomā pat par sīkumiem, lai ikdienas solis vecumā būtu viegls.“Mamma joprojām uzstāj, ka mājās vienmēr visam jābūt kārtībā. Noslinkot nevar, citādi pati aizies un sakārtos, kā vajag,” smaida S. Smilga.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Piedzīvo mūžu gadsimta garumā

Kategorijas