Sniedz padomus un dalās pieredzē

2013. gada 20. jūnijs 00:00

Zemes darbs cilvēkam prasa katru dienu. Pat svētdienās vajag, kas par zirgiem gādā. Tikai tad zeme būs zaļa.

Tā pirms vairāk nekā 70 gadiem savā romānā “Zaļā zeme” rakstīja rakstnieks Andrejs Upīts. Skaidrāk izsakoties, tas nozīmē, ka zeme dos pienācīgus augļus, ja tās kopšanā pastāvīgi ieguldīs lielu un smagu darbu. Turklāt domājot arī par to, lai būtu ienākumi. Jau pieminētajā romānā autors uzsver: “Tagad vairs nevar kā agrāk. Tagad vajag, lai nauda nāk.”
Sens pasākums jaunās skaņāsLaiks un gadi rit uz priekšu, zirgus tīrumos jau sen nomainījusi jaudīga lauksaimniecības tehnika, bet zeme, lai zaļotu un ar ražu priecētu tās saimniekus, prasa tādu pašu attieksmi kā senlaikos.Otrdien Valkas novadā notikusī sējumu skate apliecināja, ka mūspusē zemnieki šo attieksmi ir ne tikai saglabājuši, bet arī daudz domājuši un darījuši, lai zeme ik gadu zaļotu vēl vairāk.Šī iemesla dēļ notika arī minētais pasākums, jo pavasarī seminārā par graudkopību labības un citu agrokultūru audzētāji izteica priekšlikumu atjaunot kādreiz kolhozu laikos ieviestās sējumu skates, kas ļautu apskatīt kolēģu laukus un apmainīties ar ieteikumiem un pieredzi, lai uzzinātu kādu vēl neizmantotu paņēmienu bagātīgākas ražas izaudzēšanā. Šo ieteikumu paturēja prātā Valkas novada lauku attīstības konsultante Sniedze Ragže un šonedēļ ar pašvaldības atbalstu organizēja skati. Salīdzinājumā ar kādreiz notikušajām sējumu skatēm tagad no tām ir saglabāts tikai nosaukums, bet saturs un mērķis gluži cits. Kopsaimniecību laikos šajās skatēs nozares funkcionāri vairāk meklēja neizdarības un tad kratīja pirkstu, liekot kļūdas novērst. Tagad nekas tāds nebija redzams. Saimniecībās zemnieki kopā ar konsultantēm kopīgi vērtēja sējumus, attiecīgā tīruma saimnieks pastāstīja, ko un kā darījis, bet citi dalījās pieredzē, kā viņi veikuši līdzīgu darbu. “Skati rīkojam ar nolūku mācīties. Tāda ir lauksaimnieku ikdiena, kurā pastāvīgi saimnieki mācās no savām un citu kļūdām, bet šajā skatē aicināju visus dalībniekus informēt par padarīto ar domu, ka viss ir veicies labi, bet, iespējams, ka vēl ir kāds veids, kā izdarīt labāk, un tad šo padomu var sniegt citi,” saka S. Ragže.
Vasaras rapsis būs jāaizmirstPadomu un jautājumu tiešām netrūka nevienā vietā. No to kuplā klāsta vien varēja secināt, ka zemnieki šādu pasākumu bija gaidījuši, lai katrs iegūtu sev kādu jaunu atziņu. Skates dalībnieki apskatīja laukus Vijciema pagasta zemnieku saimniecībā “Piekalnes”, Valkas pagasta “Kalniešos”, SIA “Valdro Agro”, Ērģemes pagasta saimniecībās “Dambīši”, “Lejasciņi” un “Kārkliņi” un Kārķu pagasta zemnieku saimniecībā “Auri”.Zemnieki atklāja, ka problēmu nav trūcis. Vairākiem pēc graudu kultūrām ne visai labvēlīgās ziemas ir nācies daļu platību pārsēt, tomēr neviens par padošanos dabas kaprīzēm un roku nolaišanu nav pat iedomājies. Ir daudz nopietnākas problēmas, kas satrauc zemnieku prātus. Viena no tām ir tāda, ka turpmāk laukos acis, iespējams, vairs nepriecēs ziedoši vasaras rapša lauki. Par to sīkāk informēja zemnieku saimniecības “Piekalnes” īpašniece Ināra Pakalna. “Visticamāk, kādu laiku Latvijā vasaras rapsi vairs nevarēs redzēt, jo Eiropas Savienība nolēmusi aizliegt vasaras rapša audzēšanā lietot piecas līdz šim tā kodināšanā izmantotās kodnes. Neraugoties uz to, ka balsojumā kopā ar tiem, kas atturējās, pret aizliegumu bija vairākums, liegums ir apstiprināts. Pašlaik liegums izmantot šīs kodnes ir spēkā līdz 2015. gadam. Tāds lēmums pieņemts, lai it kā no ķimikālijām pasargātu bites, taču, pēc manām domām, tas ir tikai politisks lēmums, jo nopietna pamatojuma tam nav. Diezin vai bitēm var kaitēt kodināta sēkla, kas, rudenī iesēta, visu ziemu nogulējusi zemē. Tagad ar atļautajām ķimikālijām jāmiglo ievērojami biežāk, bet nav garantijas, ka tās pasargās sējumus no kaitēkļiem. Tas ir dārgs prieks,” apliecina I. Pakalna.
Vēlas, lai vairāk lepotosSavukārt “Lejasciņu” saimnieks Vilis Jansons ieteica padomāt par tādu lēmumu, kas nosaka, ka no 2016. gada subsīdijas varēs dabūt vien tie graudaudzētāji, kuriem sējai būs sagatavota sertificēta sēkla. Lai tādu iegūtu, jāveic liels darbs attiecīgās kultūras sēklas materiāla sagatavošanā bez citu kultūru graudu piejaukuma. Viens no nosacījumiem, lai to panāktu, ir pilnīga kalšu iztīrīšana. Pagaidām visā Latvijā tikai divi procenti sēklas materiāla atbilst sertifikācijas nosacījumiem. Tas liek padomāt un rīkoties, citādi sertificētu sēklu vajadzēs pirkt no rietumniekiem par dārgāku cenu. Tā būtu Rietumu lobēšana.Tas, ka iepriekš nosauktās saimniecības strādā un attīstās jau daudzus gadus, liecina par to saimnieku spēju pielāgoties visādiem apstākļiem un katru jaunu šķēršli uztvert kā izaicinājumu, lai to pārvarētu. Pirmās idejas parādījās jau skates laikā. Piemēram, SIA “Valdro Agro” direktore Māra Bondare-Petersena, rādot uzņēmuma zemē ar zirņiem apsētās platības, ieteica nākotnē vasaras rapša vietā audzēt zirņus, jo tas ir izdevīgi. Vairāki saimnieki atzina, ka šāda skate ir kā trauks, kurā var pasmelt jaunas ierosmes.“Mūsu novadā lauki ir sakopti, un tas ir apliecinājums, ka cilvēki prot strādāt. Es vienīgi vēlos, lai viņi vairāk lepotos ar padarīto, tādējādi atklājot arī citiem, ko un kā spējuši paveikt,” saka S. Ragže.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Sniedz padomus un dalās pieredzē

Kategorijas