Vispatīkamāk Jāņus ir gaidīt

2013. gada 21. jūnijs 00:00

368

Šonedēļ daudzviet pagastos Līgo svētku gaidās iedegās pirmie ugunskuri un sākās Jāņu ielīgošanas pasākumi.

Līgošanai savā sētā gatavojas arī Jērcēnu pagasta zemnieku saimniecības “Laidavas” īpašnieks Jānis Ence. Kad iebraucu viņa mājās, Jānis pārstaigā sētu un skatās, kur vēl kaut kas jāpadara.
Pagalmam jābūt kā konfektei Saimnieks atzīst, ka Līgo vakars un Jāņi viņam ir lielākie gada svētki, bet vispatīkamākā ir to gaidīšana, kad visi – mazāki un lielāki – darbi veltīti svētku mielasta sarūpēšanai un sētas sakopšanai. “Ja ir nodomāts uzņemt viesus, tad tas nozīmē, ka pagalmam jābūt sakoptam, mauriņam appļautam un puķu dobēm izravētām,” apliecina Jānis. Šajā darbā viņš nav ar pliku roku ņemams. Savulaik Bulduru dārzkopības tehnikumā iegūtās zināšanas dārznieka arodā saimniekam palīdz sētu padarīt skaistu kā konfekti. Pats “Laidavu” saimnieks gan piebilst, ka vēl viss pilnībā nav izdarīts, bet laika pietiek. Līdz Līgo vakaram atlikušajās divās dienās visi ieplānotie darbi būs pabeigti. Lai nenokļūtu aplīgoto kārtā, jāpapūlas ne pa jokam, jo šogad Jāņos “Laidavās” gaidāms īpaši kupls viesu pulks. “Pie tā vainīgi pēc Jāņiem gaidāmie Dziesmu un deju svētki. Uz tiem no Austrālijas un Kanādas ir ieradušies mani radinieki. Viņi izteikuši vēlēšanos pirms Dziesmu svētkiem nosvinēt Jāņus īsti latviskā garā īstos Latvijas laukos. Ierasties solījušies arī vairāki paziņas un draugi, tā ka garlaicīgi nebūs. Jāpadomā, kurā vietā tādu skaistāku ugunskuru veidot,” stāsta Jānis. Viesi izteikuši vēlmi piedalīties arī pagasta rīkotajā Jāņu ielīgošanā. No ārzemēm atbraukušais Jāņa brālēns nolēmis līgotājus iepriecināt ar kokles spēli. J. Ence uzskata, ka viņš kā Jānis dzīvo īstajā pagastā, jo Jērcēnos vasaras saulgriežus vienmēr godam sagaida – ar sakoptu apkārtni, jaukām līgo dziesmām, saullēkta sagaidīšanu un jautrām izdarībām. Tāda tradīcija te ir jau sen.
Paši dara alu un sien sieruPēc “Laidavu” saimnieka domām, tā tam jābūt visur, jo Jāņi latviešiem ir daudz kas vairāk par parastu vasaras zaļumballi. Šie svētki apliecina mūsu tautas identitāti, māca tautiskās tradīcijas un dzīvesziņu nodot no paaudzes uz paaudzi. “Mūsu latviskās tradīcijas palīdz mums sevī uzturēt latviskumu. Tādēļ man patīk, ka daudzi Jāņus neuztver tikai kā šašliku cepšanu un izballēšanos. Šajā ziņā apbrīnoju savu brālēnu Miķeli. Viņa vecāki savulaik emigrēja uz Austrāliju, bet Miķelis, kad uzauga, pārcēlās uz dzīvi Kanādā. Tagad daži viņa bērni ir atgriezušies Latvijā un te strādā. Tā ir prasme tik tālā svešumā saviem bērniem ieaudzināt mīlestību pret Latviju,” saka Jānis.Arī viņš cenšas Jāņus sagaidīt īsti latviskā garā. Kopš senlaikiem Jāņi, gaidot viesus, paši darīja alu. “Laidavu” saimnieks stāsta, ka arī viņš to darot, kaut vēl jāturpinot mācīties, lai Jāņu alus būtu pati pilnība. Savukārt dzīvesbiedre Rūta kā saimniece siera siešanu jau ir apguvusi, un Jāņos viesi baudot tikai “Laidavās” sieto sieru. Viņa prot aust arī tautastērpus. Tos Rūta šogad noaudusi sev, meitai un draudzenei.Gaidāmo svētku priekšvakarā J. Ence novēl visiem līgotājiem kopt mūsu skaisto zemīti un mācīt to darīt bērniem. “Mums ar to jaunajiem jārāda paraugs un jāliek viņiem saprast, ka sēdēšana tikai pie datora un taustiņa “Enter” klikšķināšana nav dzīvē galvenais. Dators, protams, piedāvā daudz iespēju informācijas un zināšanu iegūšanai, bet šī elektroniskā vide nav jāuztver kā vienīgā pasaule. Tā ir mums apkārt un vispirms jau mūsu pašu zemē – Latvijā,” apliecina J. Ence.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Vispatīkamāk Jāņus ir gaidīt

Kategorijas