Modernizē ar valsts atbalstu

2013. gada 21. jūnijs 00:00

Kokapstrādes uzņēmums SIA “Smiltenes koks” šogad ir modernizējis mēbeļu detaļu ražošanu, iegādājoties jaunas tehnoloģiskās iekārtas - divas urbjmašīnas un ēveli, kā arī rekonstruē savu katlumāju.
Tur 101 gadus veco, jau demontēto tvaika katlu nomainīs mūsdienīgs uzņēmuma “Komforts” apkures katls ar daudz augstāku lietderības koeficientu. Rezultātā koksnes atlikumu kurināmajam ražotne turpmāk patērēs mazāk, un to varēs intensīvāk izmantot produkcijas ražošanā.
Pērn sasniegtslielākais apgrozījumsŠo otrdien SIA “Smiltenes koks” apskatīja grupa Latvijas žurnālistu, kurus interesē, kā Vidzemes uzņēmēji īstenojuši savas biznesa idejas, izmantojot valsts atbalsta programmas.Uzņēmums ir ģimenes īpašums, kura dibinātāji un īpašnieki ir Līvija Ūdre, Imants Ūdris un Aigars Ūdris. Aizvadītajā gadā tā apgrozījums sasniedza savu līdz šim lielāko apmēru - 1,55 miljonus latu. Iegūtā peļņa ir 72 tūkstoši latu. SIA “Smiltenes koks” strādā vidēji 58 darbinieki. Uzņēmumā no žāvētiem priedes zāģmateriāliem ražo lielākoties mēbeļu detaļas (atvilktņu sānus un aizmugures daļas) un eksportē pārsvarā uz Dāniju, nedaudz - arī uz Vāciju un Franciju. Uz Spāniju tiek sūtītas atsevišķas partijas celtniecībā izmantojamu apdares materiālu.Pateicoties nesen iegādātajām iekārtām, SIA “Smiltenes koks” tagad var ražot arī sarežģītāku produkciju ar lielāku pievienoto vērtību, taču arī tad tās galamērķis būtu ārzemes. Vietējā tirgū no saražotās produkcijas patlaban paliek aptuveni pieci līdz 10 procenti. “Latvijā mēbeļu ražotāju ir krietni mazāk nekā Dānijā, turklāt mums katrs cenšas maksimāli pats visu iztaisīt,” atzīst SIA “Smiltenes koks” valdes priekšsēdētājs Imants Ūdris.Viņš arī uzsver, ka tādam Eiropas mērogā mazam uzņēmumam, kāds ir SIA “Smiltenes koks”, apgrozāmos līdzekļus piesaistīt nav viegli.“Esam jauna valsts, un ģimenes šeit nav uzkrājušas bagātības. Taču, lai ieietu tirgū, uzreiz vajag iekārtas, materiālus, apjomu, un tad ir nepieciešams blakus finansējums. Bankās kredītus var dabūt, taču, ja ņem kredītu, tad pretī vajag ķīlu. Hipotēku banka ir izveidota kā attīstības banka, un tai kā valsts bankai jāatbalsta pašu uzņēmēji, lai tie varētu strādāt,” šādu sadarbības modeli par pozitīvu atzīst I. Ūdris.Lai iegūtu finansējumu apgrozāmajiem līdzekļiem un iekārtām, “Smiltenes koks” arī šogad turpinājis sadarbību ar Hipotēku banku un biznesa attīstīšanai izmantojis šīs bankas MVU (mazo un vidējo uzņēmumu) Izaugsmes aizdevumu programmu. Kad pērn Dānijā bankrotēja viens no lielākajiem SIA “Smiltenes koks” produkcijas uzpircējiem un smiltenieši bezcerīgos zaudējumos norakstīja vairāk nekā 80 tūkstošus eiro, uzņēmumu lielā mērā izglābis bankas atbalsts. Ietekmē apaļkoku trūkumsHipotēku banka ir valsts banka ar īpašu uzdevumu - Latvijas tautsaimniecības attīstīšana un pievienotās vērtības radīšana, un valsts atbalsta sniegšana uzņēmējdarbībai ir vienīgā un galvenā bankas funkcija, informē Santa Kaijaka, bankas sabiedrisko attiecību speciāliste.Piemēram, MVU izaugsmes aizdevumu mikro, mazie, vidējie komersanti, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvi un lauksaimnieciskās produkcijas ražotāji var saņemt investīcijām, apgrozāmiem līdzekļiem, pakalpojumu nozarei un lauksaimniecības produkcijas ražošanai. Garantijas, ja nepieciešams, sniedz Lauku attīstības fonds.Plānojot attīstību, kokapstrādes nozarē strādājošajiem uzņēmumiem nākas saskarties arī ar citām problēmām, ne tikai apgrozāmo līdzekļu piesaisti, atzīst I. Ūdris. Piemēram, koksnes tirgū ir vērojams apaļkoku deficīts, kā rezultātā sadārdzinās zāģmateriālu cena, taču eksportēto gala produkciju ražotāji sadārdzināt nevar, jo klienti no Latvijas gaida cenas ziņā lētu koksnes produktu. Ražošanas izmaksas ietekmē arī elektroenerģijas cena, tālab I. Ūdris negatīvi vērtē obligātās iepirkuma komponentes radītās sekas.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Modernizē ar valsts atbalstu

Kategorijas