Lūkojam, ar ko bagāts Ida-Virumā apriņķis

2013. gada 28. jūnijs 00:00

535

Lūkojam, ar ko bagāts Ida-Virumā apriņķis

Kaimiņzemi Igauniju ir sanācis apceļot krustu šķērstu, taču līdz šim tikai vienu reizi maršruts mani bija aizvedis līdz valsts pašam augšējam labējam stūrim – Narvas pilsētai. Tur atrodas Eiropas Savienības ārējā robeža, un upes otrā krastā pāri Ivangorodas cietokšņa mūriem jau paveras Krievijas plašumi. Šomēnes kopā ar Latvijas žurnālistu grupu Narvā nokļuvu atkal, bet nu šī pilsēta bija tikai viens no pieturas punktiem, iepazīstot Ida-Virumā (Austrumviru) apriņķi.Taisnība ir igauņiem, kuri teic, ka Ida-Virumā no pārējās valsts daļas atdala meži un purvi. Ziemeļos apriņķis robežojas ar Baltijas jūras Somu līci, bet dienvidos – ar Peipusa ezeru. Varbūt arī salīdzinoši tālā ceļa dēļ latviešiem, ceļojot pa Igauniju, tradicionāli topā ir salas (Sāremā, Muhu, Hījumā), Tallina, Pērnava, Tartu, Igaunijas dienvidaustrumu reģions, ieskaitot Munameģi, taču Peipusa un Narvas virzienā latviešu intensīvāku kustību vietējie tūrisma uzņēmēji izjūt tikai pēdējā laikā.
Lācis pagalam; ministrs veselsPlašais Ida-Virumā apriņķis tūristiem pagaidām ir atpazīstams lgalvenokārt pēc tādiem atslēgvārdiem, kā: Kuremā Pihticas Dievmātes aizmigšanas sieviešu klosteris (vienīgais pareizticīgo klosteris Igaunijā, kurš joprojām reāli darbojas un kura tuvumā esošā avota ūdenim piemītot dziedinošas īpašības); Somu līča stāvkrasts un ūdenskritumi (tai skaitā Baltijā augstākais Valastes ūdenskritums ar 32 metru kritumu); degakmens izdedžu kalni Kohtla-Jerves, Kivieli un citu pilsētu apkārtnē; Hermaņa cietoksnis Narvā.Taču Ida-Virumā tūrisma kartē ir parādījušies jauni apskates objekti, bet esošie tiek uzpucēti un papildināti. Veco muižu ēkas ir pārbūvētas par viesnīcām, bez kurām neiztikt. Ar vienu dienu Ida-Virumā apskatei nepietiek.Lai tūristiem nebūtu garlaicīgi, mērojot mežu un purvu ieskauto ceļu no Tartu līdz Somu līča piekrastei un Narvai, igauņi mīl pabiedēt ar stāstiem, cik daudz lāču šajos mežos dzīvo. Viens ķepainis reiz nelaimīgi patrāpījies ceļā bijušā Igaunijas aizsardzības ministra automašīnai. Nelaimīgu galu ņēmušā lāča izbāznis tagad ir izlikts Mētaguses muižas viesnīcas medību zālē kā eksponāts. Ministrs pēc sadursmes palicis sveiks un vesels, stāsta zinātāji. Adrenalīnu alkstošiem tūristiem pat tiekot piedāvāta ekskursija lāču migu tuvumā. Taču citām diezgan ekskluzīvām Peipusa reģiona mežu iemītniecēm lidvāverēm ekskursantu uzmanība iet secen, jo viņas rosās krēslas un nakts laikā. Lai nepaliktu bešā, tūristi vismaz var apskatīt glītu lidvāveres foto pie Īsaku skatu torņa. Ja gadās braukt garām, ir vērts šajā tornī uzkāpt, lai papriecātos par jūrai līdzīgiem plašajiem mežiem līdz apvāršņa līnijai tālumā. Skatu tornis ir uzcelts Teriveres kalna virsotnē (94 metri virs jūras līmeņa) un slejas 28 metru augstumā.
Izpriecas izdedžu kalnāJo tuvāk Igaunijas ziemeļaustrumiem, jo biežāk ceļa malā ir redzami rapša un citu lauksaimniecības kultūru lauki, bet ainavu no citām vietām atšķir augsti degakmens izdedžu kalni. Jehvi, Kohtla-Jerves un Kivieli pilsētu apkārtne vēsturiski bijusi bagāta ar degslānekli jeb degakmeni. Kopš tika izpētīts, ka šo vērtīgo izrakteni var izmantot par kurināmo elektroenerģijas ražošanā un kā izejvielu ķīmiskajā rūpniecībā, sākās degslānekļa ieguve pazemes šahtās, bet virszemē veidojās izdedžu kalni. Vienu šādu kalnu (Tuhamegi jeb Pelnu kalnu) vietējie uzņēmēji “transformējuši” par slēpošanas, snovborda un motosporta centru jeb Kivieli piedzīvojumu centru un lepojas, ka šeit ir pat labākas slēpošanas nogāzes, jo garākas nekā Otepē. Kalna iekšienē temperatūra ir 80 grādu, taču sniegs ziemā nekūstot.Par igauņu Nokia dēvētā degslānekļa ieguvei Ida-Virumā apriņķī ir arī ēnas puses. Apvidū ir pazeminājies grunstūdens līmenis, kā rezultātā akās izsīkst ūdens un izžūst dīķi, stāsta vietējie. Tiesa, viņi arī piebilst, ka elektroenerģijas ražošanas uzņēmuma “Eesti Energia” izmaksāto kompensāciju dēļ apriņķa pašvaldības ir bagātākās Igaunijā un līdz ar to spēj sniegt dažādus sociālos labumus saviem iedzīvotājiem.
No torņa kā uz delnas - robežpunktsIda-Virumā apriņķī ir daudz krievvalodīgo iedzīvotāju, un tas tiek ņemts vērā, rīkojot koncertus novada centra Jehvi pilsētas “pērlē” - “Eesti Kontsert” apsaimniekotajā modernā koncertu namā ar labāko akustiku Igaunijā. Tur uzstājas mākslinieki gan no Tallinas, gan no Maskavas. Piemēram, biļetes uz dziedātājas Kristīnes Orbakaites koncertu zālē ar 900 vietām esot izpirktas, pirms vēl pilsētā izliktas afišas.Narvā igauņi ir minoritāte – tikai aptuveni 3,5 procenti no kopējā iedzīvotāju skaita. Pārējie ir krievvalodīgie. No Narvas līdz Sanktpēterburgai ir aptuveni 140 kilometru – gandrīz ar roku aizsniegt, taču abas valstis (Igauniju un Krieviju un to pilsētas Narvu un Ivangorodu) atdala robeža, par kādu kaimiņpilsētās Valkā un Valgā dzīvojošie gandrīz jau aizmirsuši. Galvenais tūristu apskates objekts Narvā ir viduslaiku cietoksnis un tā Ziemeļu pagalms ar vēsturiskajām amatnieku darbnīcām, taču interesanti no torņa augšas pavērot arī tam blakus esošo robežšķērsošanas punktu, kur strādā muitnieki un robežsargi. Automašīnas un gājēji valstu robežu šķērso pa tiltu pāri Narvas upei, kas agrāk saukts par Draudzības tiltu. Ielas posmu pirms tilta no pārējās Narvas atdala augsts nožogojums. Tiem Krievijas Federācijas pilsoņiem, kuri dzīvo Narvā, vīzu robežas šķērsošanai nevajag, un viņi to izmanto, ejot iepirkties uz Ivangorodas veikaliem vai tirgu. Krievijā lētāk nekā Igaunijā maksā cigaretes un degvīns. Šīs preces pāri robežai var transportēt ierobežotā daudzumā, tāpēc vietējie izgudrojot dažādus nelegālus paņēmienus, piemēram, paslēpj cigarešu blokus akvalangista kostīmā un nelegāli pārpeld Narvas upi.Ielās uzrunātie Narvas iedzīvotāji stāsta, ka cilvēki tiecas no pilsētas aizbraukt uz ārzemēm (Somiju, Zviedriju, Krieviju, Angliju), jo trūkst darba. “Jauni, stalti puiši staigā bez darba, žēl skatīties,” nopūšas pensionāre Gaļina Aleksejeva. “Narva kādreiz bijusi ļoti skaista pilsēta, bet Otrā pasaules kara laikā tika izpostīta, tikai atsevišķi fragmenti no vecās apbūves palika,” viņa stāsta un iesaka Narvā apskatīt arī Krēnholmas manufaktūras ēkas. Uzcelta 19. gadsimta otrajā pusē, tā bija Krievijas impērijas lepnums, lielākā tekstila fabrika Eiropā.Mūsdienu jaunbūve Narvā, kas uzcelta, piesaistot Eiropas Savienības līdzfinansējumu, ir Tartu Universitātes Narvas koledža. Tajā studē vidēji 700 cilvēku. Šai augstskolai Narvā ir arī simboliska nozīme. Krievvalodīgajā pilsētā tā ir oāze, kur saglabāt Igaunijas valstiskuma un nācijas garu. “Mums prasa zināt igauņu valodu, bet kā Narvā to iemācīties, ja apkārt runā krieviski?” savukārt sūrojas G. Aleksejeva.Lai nu kā, tomēr Krievijas tuvums Igaunijai nozīmē arī papildu ienākumus tūrismā. Atpūtnieki no Krievijas, tāpat kā senatnē, ir iecienījuši kūrortpilsētu Narva - Jēsū. Tā atrodas Somu līča un Narvas upes grīvas krastā un aizvadītā gadsimta 30. gados skaistuma dēļ dēvēta par igauņu Rivjēru.Šīs vietas bonusi ir aptuveni 13 kilometrus gara smilšu pludmale, priežu meži un daudzās sanatorijas, viesnīcas, SPA un restorāni. Šovasar tiek būvēta promenāde jūras krastā. Vietējie stāsta, ka nekustamā īpašuma cenas Narva-Jēsū kāpj, jo par tiem interesi izrāda Krievijas pilsoņi.
Viesus sagaida leduslācisBraucot no Narvas Tallinas virzienā, skaistas ainavas ir redzamas Somu līča krastā, kura tuvumā uzbūvēti vairāki ciematiņi un Sillamē pilsēta. Sillamē tika radīta pirmā atombumba Padomju Savienībā, un padomju laikā ilgu laiku šī pilsēta militāru apsvērumu bija slepena (kartē tās nebija). Līdz mūsdienām Sillamē vislabāk saglabājusies Staļina laiku (aizvadītā gadsimta 40. un 50. gadu) arhitektūra, taču par militārās rūpniecības atstātajām sekām (piesārņojumu) tūristiem tiek noklusēts.Ir vērts iebraukt Toilā un apskatīt parku, ko sāka iekopt jau 18. gadsimta beigās pēc bijušā Pēterburgas tirgotāja Grigorija Jeļisejeva pasūtījuma. Toilā, Somu līča krastā, viņam tika uzcelta lepna vasaras rezidence, kas nopostīta Otrā pasaules kara laikā. Tūrisma objekti Ida-Virumā ir arī senās, mūsdienās atjaunotās muižas, piemēram, Kukruses polārmuiža netālu no Jehvi. Tur apmeklētājus sagaida leduslācis (kostīmā tērpusies muižas darbiniece). Kukruses muižā, izmantojot modernos tehniskos risinājumus, iemūžināts savulaik tur dzīvojošo muižnieku fon Tollu mūža darbs. Aizvadītā gadsimta sākumā polārpētnieks Eduards Tolls (1858- 1902) ar kuģi “Zarja” devās uz Arktiku, lai atrastu Saņņikova zemi, un pazuda bez vēsts. Šis vēsturiskais stāsts arī caurvij Kukruses polārmuižas piedāvājumu tūristiem. Interesanti ir gan maziem, gan lieliem. Aktīvu atpūtu var izbaudīt, piemēram, Alutaguses tūbinga un piedzīvojumu parkā, kur padomāts gan par pieaugušo, gan par bērnu izklaidi. Par īpašām “odziņām” tiek uzskatīts brauciens ar velosipēdu sešu metru augstumā starp kokiem un “tarzāna” lēciens no deviņu metru augstuma.Avinurmes tradicionālā dzīvesveida centrā var piedalīties radošajās amatu darbnīcās un muzeja ekspozīcijā apskatīt vietējo amatnieku darinājumus un meža lietas.Latvijas žurnālistu grupu ceļojumā uzņēma Austrumviru apriņķis un tā partneri tūrismā sadarbībā ar tūrisma aģentūru “NOA- TOUR” no Jelgavas.Vairāk foto – www.ziemellatvija.lv (sadaļā “Foto”).

+ 2

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Lūkojam, ar ko bagāts Ida-Virumā apriņķis

Kategorijas