Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Graudu apstrādē – ātrāk, lētāk un vairāk

Aivars Zilbers

2013. gada 2. jūlijs 00:00

251
Graudu apstrādē – ātrāk, lētāk un vairāk

Pirms kāda laika piedaloties Valkas novadā rīkotajā sējumu skatē, vizuāli izskatījās, ka Ērģemes pagastā ir vislielākās graudaugu platības.

Manu vērojumu apstiprina šī pagasta zemnieku saimniecības “Dambīši” īpašnieks un kooperatīvās sabiedrības “Ērģeme” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Kreilis.
Kopējo iekūlumu vieglāk pārdotViņš ir pārliecināts, ka tikai kooperācija ļāvusi pagastā tik daudziem saimniekiem audzēt graudus. “Manā saimniecībā graudaugu sējumu kopplatība ir 650 hektāru, un tā pagastā ir pati lielākā. Citās saimniecībās hektāru ir mazāk, ir arī salīdzinoši pavisam nelielas lauku sētas, kuru īpašnieki bez dalības kooperatīvā nevarētu atļauties labības audzēšanu. Ja zemnieks var piedāvāt tirgum tikai 50 līdz 100 tonnas graudu, tad ar viņu neviens uzpircējs vispār nerunā un pārdot neko neizdodas. Viņš no graudiem tiek vaļā, vienīgi pievienojot savu iekūlumu kooperatīvā kopumā iegūtajai ražai,” skaidro M. Kreilis.Tas nenoliedzami atmaksājas un ir ērti pašam graudaudzētājam. Ja arī ievāktā raža ir pietiekami liela, lai varētu to piedāvāt tirgum, tad tomēr noiets graudiem jāatrod pašam saimniekam, bet tas dažkārt prasa laiku un kavē ikdienas darbus. “Kooperatīva biedrs tikai nodod mums graudus, sagaida naudu un nekādu problēmu,” saka M. Kreilis.
Rekonstrukcija palielina efektivitātiTurklāt pēdējos gados ir palielinājusies efektivitāte graudu apstrādē. Kooperatīva biedri iegūto iekūlumu ved turpat pagastā uz kalti, kurā pats graudu žāvēšanas objekts pieder zemnieku saimniecībai “Dambīši”, bet noliktavām ir divi īpašnieki - “Dambīšu” saimnieks M. Kreilis un kooperatīva biedrs, zemnieku saimniecības “Lejasciņi” īpašnieks Vilis Jansons. 2008. gadā objektā veica rekonstrukciju. Tika uzstādītas divas jaunas kaltes, kas apkurināmas ar šķeldu, rekonstruēta kurtuve un transportiera līnija. “Tagad viss darba process notiek ātrāk un ir kļuvis lētāks, savukārt kalšu jauda ir palielinājusies apmēram pusotras reizes,” informē kooperatīva priekšsēdētājs. Diennaktī iespējams izžāvēt 250 tonnas graudu. Efektīvāka kļuvusi arī graudu ar palielinātu mitruma procentu žāvēšana. Kooperatīvā “Ērģeme” pašlaik ir iestājušies 32 zemnieki, un visi ved graudus uz minēto kalti. Par tās saimnieku klientiem kļuvuši arī daži graudaudzētāji no Valkas un Kārķu pagasta. M. Kreilis rēķina, ka kopumā rudenī kaltē graudus žāvē apmēram 40 zemnieku. Kaltes pakalpojumu piedāvājums nav vienīgā sadarbības forma. Ja ir nepieciešams, kooperatīva biedri cits citam izlīdz arī ar savu tehniku. Izdevīgums un iespēja iegūt lielāku peļņu vairākiem saimniekiem likusi izšķirties par iestāšanos kooperatīvā. Ik gadu kooperatīvās sabiedrības biedru skaits palielinās par vienu vai diviem biedriem. To, ka iesaistīšanās kooperatīvajā sadarbībā ir izdevīga, atzīst arī pagasta zemnieks V. Jansons. “Galvenais ir tas, ka caur kooperatīvu vieglāk realizēt izaudzēto ražu. Tas atrisina daudzas problēmas. Protams, sadarbojamies, izpalīdzot cits citam arī tehniku, bet personīgi es šo sadarbības formu izmantoju minimāli, jo man visos darbos pilnībā ir noslogota tiem nepieciešamā tehnika,” saka V. Jansons.Vaicāts, kādēļ citās vietās kooperācija veidojas lēni, ja tā ir tik izdevīga, zemnieks atbild, ka daļa saimnieku baidās no jauna iesaistīties kādā kopā būšanā, jo atceras kolhoza laikus. Kooperācija gan ir veidota uz pilnīgi citiem principiem, un to vajadzētu saprast.