Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Lepni par savējiem

Santa Sinka

2013. gada 2. jūlijs 00:00

230
Lepni par savējiem

Mēs, smiltenieši, esam dzimuši zem laimīgas zvaigznes, mums ir gan labas sporta, gan kultūras tradīcijas. Ja rezultātus vērtētu pēc iedzīvotāju skaita novadā, tad noteikti būtu vieni no vadošajiem Latvijā, ar šādiem vārdiem Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Mežulis svinīgajā pieņemšanā uzrunāja Latvijas Jaunatnes vasaras olimpiādes dalībniekus un trenerus.

Novada domes priekšsēdētājs pauda lepnumu, ka mazais Smiltenes novads spēj paveikt lielas lietas. Šīs vasaras Latvijas Jaunatnes olimpiāde to apliecināja – piecas medaļas Smiltenes novadam, pluss vēl Smiltenes BJSS un BMX trenera Ģirta Kātiņa audzēkne Vineta Pētersone no Cēsu novada izcīnīja zeltu. Tāpat zelts viņa audzēknim Helvijam Babrim, kurš olimpiādē pārstāvēja Vecpiebalgas novadu.“Jūs visi esat ļoti labi! Liels paldies treneriem un vecākiem, kas nereti ir arī treneri, un jums pašiem, kas nodarbojas ar sportu. Tam nepieciešams daudz spēka, enerģijas un brīvā laika. Pirmām kārtām, tas ir liels ieguvums jums pašiem, otrkārt, jūs Smiltenes novada vārdu nesat  pasaulē un to popularizējat. Ļoti ceru, ka šī olimpiāde būs kā pamudinājums arī jūsu vienaudžiem un draugiem vēl vairāk nodarboties ar sportu, protams, izvēloties sirdij tuvākos sporta veidus,” sportistiem teica A. Mežulis.Reizēm zemākas vietas ir cildināmas un vērā ņemami sasniegums, ko šoreiz attiecina Smiltenes futbola komandu, kas Latvijā izcīnīja 4. vietu. “Tā nav nejaušība! Nepadodaties! Būtu muļķīgi necerēt, ja ne pēc četriem, tad pēc astoņiem gadiem kādu no jums (domāts visiem sportistiem) redzētu lielajās olimpiskajās spēlēs. Tradīcijas nevaram lauzt,” pārliecināts ir domes priekšsēdētājs.Smiltenes novada komandas vadītājs Guntars Markss pauda gandarījumu, ka Ventspilī notiekošajā olimpiādē varēja būt kopā ar šādu komandu. “Viennozīmīgi, kas man patika, tas bija komandas darbs un gars – nevis katrs gatavojās un noskaņojās tikai savām cīņām, bet tajos brīžos, kad pašiem nebija sacensības, bija klāt un juta līdzi citu startos. Tiešām radās priekšstats, ka šī ir komanda, ar kuru ir vērts gatavoties nākamajiem startiem olimpiādē.  Tikpat droši ar šo komandu var iet  riskantā pārgājienā, jo viens otru atbalstīs un palīdzēs,” saka G. Markss.Zelta medaļnieces (MTB riteņbraukšanā) Rūtas Brakovskas vecāki Ilze un Jānis, kuri vienlaikus ir arī meitenes treneri saka: “Galvenais ir jāpatīk tam, ko tu dari. Mēs Rūtai neesam oficiāli treneri, riteņbraukšana mūsu ģimenē ir dzīvesveids. Sākām ar riteņbraukšanu amatieru līmenī nodarboties kaimiņu ietekmē, jo viņi uzaicināja vecāko dēlu piedalīties sacensībās. Tā pa vienam vien mūsu ģimenes locekļi sāka braukt. Tā ir kustība, varam daudz redzēt un apskatīt, pārvietojoties ar velosipēdu. Sacensības apvienojam ar tūrismu, uz tām dodamies dienu iepriekš, lai ar velosipēdiem varam apskatīt pilsētu. Tās vienmēr ir jauki pavadītas nedēļas nogales un nekad nav par vēlu uzsākt ar šo sporta veidu nodarboties.”Vecāki meitai līdzi juta un atbalstīja olimpiādē. Emocijas bijušas spilgtas, uzvara caur asarām, jo sportiste piedzīvoja sāpīgu kritienu. Vecāki saka paldies trenerim Ģ. Kātiņam, kurš pa ziemu meiteni trenēja kopā ar BMX sportistiem. Bez viņa ieguldītā darba nebūtu sasniedzams šāds rezultāts.“Jāstrādā, jāstrādā, jāstrādā. Progress bija ļoti jūtams, kāda Rūta rudenī atnāca un pavasarī aizgāja. Ir svarīgi sakārtot cilvēka organismu, lai pēc tam var izturēt slodzi. Lepojos ar saviem audzēkņiem un mūsu novada sportistiem. Viņi bija braukuši cīnītos, nevis vienkārši piedalītos. Redzēju arī citas sacensības, kurās dažu novadu sportisti tāllēkšanā knapi līdz bedrei aizleca. Apmēram tāds ir salīdzinājums pa novadiem,” saka Ģ. Kātiņš.Pirmo reizi šāda mēroga sporta notikumā četri viņa audzēkņi izcīnīja medaļas. Viens no viņiem Kārlis Brikmanis, kuram, kā treneris saka, piemīt lielas darba spējas un mērķtiecīgums. “Tētis mani ieveda BMX, kad man bija četrarpus gadi. Iepatikās. Nav bijis tā, ka kādreiz gribētos visu mest malā, jo laiku var saplānot, lai atliek arī draugiem. Mani uz priekšu dzen sasniegumi, turos vēl augšgalā. Gribas sevi vēl pierādīt,” saka bronzas medaļnieks K. Brikmanis. Viņš pateicas savam trenerim, kurš esot zinošs, izpalīdzīgs, atklāts un saprotošs.I. Brakovska piebilst, ka Smiltenes novadam netieši ir vēl viena medaļa. “Gata Krūmiņa mazdēls, tāpat kā Rūtiņa, MBT riteņbraukšanā izcīnīja zeltu. Viņš vienmēr sevi ir pozicionējis kā smiltenieti, kaut arī tagad startē zem Rīgas riteņbraukšanas skolas,” atklāj Rūtas mamma.